Piektdiena, 21. februāris
Vārda dienas: Eleonora, Ariadne

Zina, kā latvieši prot atpūsties

Druva
23:00
17.10.2008
488
200810172107409281

Līgatniete Ginta Traine pirms septiņiem gadiem „Druvas” lasītāju aptaujā guva atzinību par starptautisku kontaktu veidošanu kultūrā, doto iespēju Gintas modes teātra dalībniekiem – bērniem un jauniešiem – apliecināt savu izaugsmi un talantu ārpus Latvijas. Pa šiem gadiem modes teātris starptautisko apriti daudzkārt palielinājis. Ārzemju kolektīvi aicināti uz Latviju, mūsu valsts pārstāvēta vairākās ārvalstīs rīkotajos festivālos. Šovasar Ginta Traine bija iniciatore jaunam bērnu un jauniešu talantu festivālam, kuru sarīkoja Itālijā.

– Esmu iemīlējusies Itālijā, kuru iepazinu, pēdējos trīs gados ar Baltijas valstu bērniem un jauniešiem dodoties koncertceļojumos. Festivālā netālu no Neapoles šogad izdevās sapulcināt astoņu valstu pārstāvjus. Dienvidu zemi izvēlējos tāpēc, ka tā saista ne vien mūs, baltiešus, bet arī citu valstu pārstāvjus. Četrus gadus biju aicināta strādāt par režisori festivālā Spānijā, kuru veidoja spāņi kopā ar lietuviešiem, bet nu biju nobriedusi veidot ko savu. Ņemot par paraugu mūsu Dziesmu svētkus, festivāla dalībniekiem – talantīgiem, jauniem cilvēkiem – vēlos dot iespēju ne tikai izpausties un veiksmes gadījumā saņemt jaunus piedāvājumus uzstāties citās zemēs vai atrast pedagogus, kas gribētu redzēto talantu attīstīt, bet arī sadraudzēties, veidot starp vienaudžiem draudzīgus kontaktus, raisīt pozitīvas emocijas.

– Mini kādu no jaunākajiem piemēriem, kad bērns no Līgatnes guvis starptautisku ievērību!

– Nupat sešgadīgā Kristena Cīrule kā laureāte atgriezās no bērnu un jauniešu talantu festivāla Spānijā. Viņas talants – spēja atdarināt pasaulē pazīstamus dziedātājus. To Kristenai neviens nebija mācījis, viņa pati to bija veidojusi, skatoties televīziju. Meitene izpelnījās ne tikai skatītāju ovācijas, bet arī festivāla rīkotāju pārdomas, ka derētu pievērsties parodiju žanram. Meitene atveidoja ukraiņu dziedātāju Roksanu un pati arī dziedāja līdzi. Speciālisti pamanīja, ka bērnam ir arī laba balss, un ar Kristenu tagad gatavi pastrādāt skolotāji Latvijā un Lietuvā. Taču pirmie meitenes talantu pamanīja paši līgatnieši. Pagastā gada garumā notika talantu konkurss, un Kristena tajā ieguva pašvaldības galveno balvu – braucienu uz festivālu Spānijā.

– Kāpēc tu Gintas modes teātra dalībnieces aizvedi uz Arteku, padomju gados slaveno bērnu nometni Krimā?

– Pati biju uzaicināta bērnu talantu konkursa žūrijā. Man gribējās zināt, ko šobrīd nozīmē Arteks un ko tas bērniem nozīmēja toreiz. Nav šaubu, ka padomju gados tā tiešām bijusi vieta, kur bērni varēja justies kā paradīzē. Tagad arī daudz kas Artekā ir modernizēts, plaša, interesanta programma – no tēlotājmākslas līdz pārgājieniem gar jūru. Manām audzēknēm liels guvums bija iespēja papildināt krievu valodas zināšanas un, manuprāt, arī izjust disciplīnu. Mūsu demokrātiskajos apstākļos augušie bērni sākumā jutās diskomfortā – neapmierināti, ka jāstaigā formas tērpos, kopā jāceļas, jāpiedalās rīta rosmē. Uzliktie rāmji sākumā šokēja, bet pēc nedēļas arī novērtēja ieguvumus. Es grimu pārdomās, ka arī mani razbainieki jāatved uz Arteku. Maijā vedīšu lielu grupu.

– Kas tevi motivē uzņemties jaunus, nebijušus projektus?

– Cilvēkiem, kas vienā jomā, kā es kultūras darbā, vadot arī Līgatnes kultūras namu, strādā ilgāku laiku, pēc gadiem nākas saskarties ar rutīnu. No tā es cenšos izvairīties, ik pa laikam sarīkojot kaut ko lielu un mūsu laukiem neredzētu. Uz Līgatni uzaicinu arī Latvijā iepazītus māksliniekus, sagādājot skatītājiem prieku, bet jaunatnei brīnumus un vēlēšanos talantīgiem cilvēkiem līdzināties.

Gadi iet, un es biežāk aizdomājos par to, cik ilgi vēl Līgatnē palikšu. Ir daudz ieceru, kas īstenojamas citur. Šobrīd es esmu dzīves krustcelēs. Man piemīt lielas darba spējas, varu līdztekus darīt vairākas lietas, bet ik pa laikam tas arī traucē un pietrūkst spēka no kaut kā atteikties.

– Tava pieredze, kā latvieši prot atpūsties?

– Tik daudz kas redzēts, 15 gadus vadot pasākumus Latvijā, no dzimšanas dienām un jubilejām līdz kāzām un pilsētu svētkiem. Allaž nākas meklēt svētkiem jaunas formas, jo cilvēki to gaida, bet viss jaunais ir tas pats vecais. Tikai jāmāk pasniegt interesantā formā. Cilvēkiem patīk, ka rodas iespējas ne tikai vērot, bet pašiem svētkos aktīvi piedalīties.

Esmu secinājusi, ka katrā Latvijas vietā ir kāda savdabība, mēs esam pārāk lieli lokālpatrioti. Mums priekšā stāv Augšlīgatnes un Lejas Līgatnes apvienošanās, bet nezinu, kā tas notiks, jo kultūras jomā kaut ko vienotu panākt bijis ļoti grūti. Katrā vietā veidojas sava atmosfēra, cilvēku raksturi. Patiesībā nevaru pateikt, kam jābūt, lai līgatnieši viens pie otra aizbrauktu kaut uz vienu pasākumu. Varbūt jauniešiem tā nebūs problēma. – Tu bieži uzņemies vakara vadītājas lomu un veiksmīgi stājies pilnīgi svešas publikas priekšā, vai tā būtu Vidzeme, Kurzeme, vai

cits novads. Kā tev tas izdodas?

– Tādos brīžos izjūtu, ka man ir Dieva dots talants. Klāt vēl nāk pieredze un zināšanas. Tas viss nodrošina veiksmīgu iznākumu. Sen jau mājās negatavoju detalizētus scenārijus. Ņemu savu spēļu un atrakciju koferi un dodos ceļā. Tikai ieraugot svētku vietu un ielūkojoties sanākušo cilvēku acīs, jūtu, kā man šis vakars būs jāvada. Paldies Dievam, ka to spēju, ka esmu savā vietā.

Visi domā, ka vakara vadītāja darbs ir mūžīgā atpūta, bet nav tā. Ir dota vara vadīt publiku, bet arī uzdevums īsā laikā cilvēkus iepazīt, raisīt vienotības un svētku sajūtas, lai arī ar kādām ambīcijām katrs no viņiem būtu. Visgrūtāk atvērt cilvēkus, kuri ieņem svarīgus amatus, vai tādus, kuri ilgu laiku nav bijuši turīgi un pēkšņi par tādiem kļuvuši. Taču labās enerģijas cilvēkos ir daudz, ja prot to nesabojāt, bet atraisīt un papildināt, tad svētki izdodas.

Uz mani pašu var attiecināt teicienu par kurpnieku, kuram zābaki cauri. Mani draugi jau zina, ka tad, kad pati esmu svētkos, man gribas ierauties stūrītī un visu tikai novērot. Reti jau iznāk svinībās ierasties kā viesim.

– Pēdējos gados modē nākušas kāzas, kad jaunais pāris plašam radu un draugu lokam rīko svētkus un aicina tos vadīt profesionāli, nevis vedēju pāri.

– Šinī sezonā esmu bijusi par vadītāju tikai septiņās kāzās, jo tās ir ļoti individuāls notikums, to sarīkošanai jāvelta īpaša uzmanība. Pirms tam jāiepazīst jaunais pāris, jānoskaidro viņu ieceres. Gandrīz visās kāzās bijis tā, ka sanāk radi, kas līdz tam, izrādās, nav pazīstami un sapazīstas kāzu svinībās. Vadītājam ir milzīga atbildība – viesus saliedēt, novērst villošanos, kura gandrīz vienmēr briest, gudri ierosināt sen zināmās kāzu tradīcijas un pasniegt jaunā gaisotnē. Daudzi kāzu rīkotāji nemaz īsti nezina, kam kāzās jānotiek, un tad nākas uzņemties krustmātes lomu un mācīt. Kāzas ir dārgs prieks. Tagad tās biežāk rīko, jo cilvēki kļuvuši turīgāki, bet nav retums, ka ņem arī kredītu, lai dzīves derību nosvinētu lustīgi.

– Vasarā tik populāro pilsētu svētku rīkošanai laiks ir īss. Žēl, ka tos nevaram sarīkot ap valsts svētkiem, kas iekrituši pašā tumšākajā laikā.

– Arvien grūtāk pilsētas svētkus padarīt īpašus, jo programmas atkārtojas no Liepājas līdz Daugavpilij. Vajadzīga liela gudrība, lai pilsētniekus iesaistītu darbībā, neatstājot viņus vērotāju lomā. Tagad esmu pārņemta ar domām un darbiem, lai Latvijas jubilejā valdītu neviltots svinīgums. Drūmā, nepatīkamā laikā radošās idejas grūtāk īstenot. Vasarā tiešām būtu daudz jaukāk.

Pagājušā gada novembrī, vērojot valsts svētku norisi Līgatnē ar kora uzstāšanos, uzrunām, es sajutu, ka cilvēki ir noilgojušies pēc valstiskuma izjūtām – lai paceļoties sarkanbaltsarkanajam karogam un atskanot himnai, uzmutuļotu emocijas un skudriņas skrietu pār muguru. Arī jaunā paaudze izjuta valstiskuma nopietnību.

– Tavos darba gados pārlaisti pārmaiņu laiki, kad cilvēkiem par kultūras pasākumiem bija maza interese, viņi vairāk bija aizņemti ar darbīgām idejām.

– Jā, kultūra bija pēdējā plānā, un arī mēs ar kolēģi pārmetāmies uz biznesu – vārījām zupu, cepām kartupeļus, bijām oficiantes un direktores. Man pat bija pieci veikali – no gaļas līdz apģērbu bodei. Pagāja laiks, un es sapratu, ka neesmu biznesa cilvēks, bet tīrs mākslinieks, kurš viskautko izdomās un saritēs. Nauda jāskaita citiem. Man svarīgi radīt skaistas emocijas, un es tajā sadegšu līdz galam.

Nu pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš pilnīgi atgriezos kultūras darbā, un tagad esmu jaunās pārdomās, kur virzīt savu enerģiju. Tā sēkla, ko pirms gadiem iesēju starptautiskai sadarbībai, ir devusi labus augļus. Bet sākums bija tad, kad nemaz necerēju, ka mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Tagad tā ir parasta lieta. Nesen sākušas pavērties jaunas iespējas sadarbībai ar Krieviju, Āzijas valstīm. Man gribas strādāt tā, lai Latvijas bērniem un jauniešiem, arī Baltijas jauniešiem ir iespēja parādīt sevi, uzzināt par citām zemēm, pavērt viņiem skatu uz plašāku apvārsni. Esmu pārņemta ar festivālu Itālijā, kuru popularizēšu. Neatsacīšos arī no sadarbības ar bērnu un jauniešu talantu festivālu Spānijā, kuram nākamgad apritēs desmit gadu. Taču mana sirdslieta ir un paliks Gintas modes teātris, ar kuru man bijuši prieki par audzēkņu panākumiem un asaras, ja kāds labs bērns pārtraucis darbību. Man iet kā daždien mammai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ pārbūves garajam un sarežģītajam stāstam tuvojas noslēgums, skolēni un skolotāji drīz saņems spožas telpas

00:00
21.02.2025
61

Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) vēsturiskajā ēkā pēc vērienīgās rekonstrukcijas izveidota mūsdienīga mācību vide. Vairs nav ilgi, kad pārbūvēto skolu būs izvērtējušas visas atbilstošās institūcijas un tajā sāksies ikdienas mācību darbs. “Mērķis, ka pavasara brīvlaikā skola no pagaidu mācību vietas Raunas ielā pārvācas un ģimnāzija jauno darba cēlienu sāk šeit, atjaunotajā ģimnāzijā, ir spēkā,” otrdien, 18.februārī, […]

Palīdzēt pašiem sev saprast, par kuru partiju balsot pašvaldību vēlēšanās

19:20
20.02.2025
26

Lai iedzīvotājiem būtu palīgs, izvēloties, par ko balstot pašvaldību vēlēšanās, sabiedrisko mediju portālā lsm.lv būs pieejams partiju salīdzināšanas rīks “Novadu šķirotava”. Saturu, kas ļaus iedzīvotājiem salīdzināt savu un vietvaras vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību viedokļus par dažādiem novada attīstības jautājumiem, veido “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Lai labāk izprastu aktuālās problēmas un sasāpējušos jautājumus katrā […]

Cēsu pasta nodaļa labākā Vidzemē

00:00
20.02.2025
119

VAS “Latvijas Pasts” ir tradīcija ik mēnesi pagodināt labākos darbiniekus. “Katru mēnesi reģionā tiek izvirzīts vai nu viens darbinieks vai nodaļa, kuri varētu būt labākie darbā. Darbinieki paši novērtē kolēģus un iesaka. Vidzemes reģionā par labāko tika izvirzīta Cēsu nodaļa un tās četras klientu apkalpošanas speciālistes,” stāsta “Latvijas Pasta” Vidzemes reģiona vadītāja Ieva Balode un […]

Cēsu Gaismaspilij desmit gadi

00:00
19.02.2025
67

Pirms desmit gadiem 18.februārī pēc vērienīgas pārbūves durvis vēra Cēsu Centrālā bibliotēka. “Mūsu gaismaspils!” teica cēsnieki. Bet tikai bibliotekāri atceras, cik daudzi projekti bija pirms tam, cik sapņu pilis bibliotekāri uzbūvēja. Patlaban bibliotēkā strādā 23 darbinieki, no viņiem 17 bibliotekārie.“Kad atklāja atjaunoto ēku, pieauga apmeklētāju skaits un mainījās bibliotekāra profesijas prestižs. Pirms tam ar žēlumu […]

Radoša lidojuma gads

00:00
18.02.2025
51

Saaicinot kaimiņu amatierteātrus, Līgatnes Muzikālais amatieru teātris nosvinēja darbības gada jubileju. Bet viss sākās ar neticību. “Kad ierosināju, ka Līgatnē jādibina teātris, dzirdēju vien: “Kurš tad nāks?”,” stāsta Līgatnes apvienības kultūras namu vadītāja Dace Krīvena-Valdmane un saka, ka tomēr uzdrošinājusies. Tika meklēts režisors, noteikta pirmā tikšanās. “Kad zālē ieraudzīju ap 30 cilvēkiem, apmulsu. Tas liecināja, […]

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
78

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Tautas balss

Ne visiem ir bankas norēķinu karte

22:22
20.02.2025
13
Seniore raksta:

“Laikam paaudze, kas organizē saimniecisko dzīvi novadā, domā, ka ikvienam ir bankas norēķinu karte. Tā vērtēju, jo Cēsu stacijas tualetē var iekļūt tikai tie, kam ir tādas kartes. Taču atgādinu, ka visiem šo karšu nav un ir arī cilvēki gados, kas drošības dēļ, braucot ar sabiedrisko transportu, to neņem līdzi. Ko darīt?” sacīja seniore.

Mežu daudz, dabas par maz?

22:21
20.02.2025
14
5
Cēsniece raksta:

“Nevaru nepiekrist zemkopības ministram, ka nevaram 50 procentus mežu pārvērst par aizsargājamām dabas teritorijām. Mežsaimniecība, kokrūpniecība, galdniecība taču ir ļoti svarīgas mūsu ekonomikas nozares, dod daudz darba vietu. Ja aizvien samazinās to iespējas, no kā cilvēki dzīvos? Noteikti neesmu dabas speciāliste, bet nesaprotu, kā tas var būt, ka pie mums, kur tik daudz mežu, lauku, […]

Viss darītais aiziet pa vējam

22:21
20.02.2025
9
Lasītāja D. raksta:

“Valdība stāsta, ka lielāko daļu pieteikto vēja parku nekad Latvijā neizbūvēs. Bet kas segs tos izdevumus, ko katra iecere prasa pašvaldībai? Jāgatavojas sabiedriskajām apspriešanām, speciālistiem jāvelta laiks, pētot un analizējot pieteikumus, jārunā ar iedzīvotājiem. Un beigās tas viss būs darīts velti?!” bija neapmierināta lasītāja D.

Arī trases asfalts jāpielabo

22:21
19.02.2025
15
Sportiskais J. raksta:

“Mēdzu, kad iespējams, pasportot biatlona trasē Priekuļos. Tagad, kad sasnidzis, to neredz, bet, kad sniega nebija, redzēju, ka trases asfalts no malām sāk drupt. Ceru, ka drīzumā paredzēts to atjaunot, lai neaiziet pavisam postā,” ieteica sportiskais J.

Piestāt pie gaismas namiņa

22:20
19.02.2025
16
Cēsniece G. raksta:

“Gaismas namiņš Cēsīs, Vienības laukumā, ir laba izdoma. Ik vakaru, ejot garām, redzu tur cilvēkus, gan jaunus, gan vecus, kas vai nu piesēž namiņā, vai piestāj pie tā. Tā ir tāda laba pulcēšanās vieta. Patīk arī jaunie karogi laukumā. Priecājos, ka atrod jaunus veidus, kā iedzīvināt laukumu,” pauda cēsniece G.

Sludinājumi