Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Veselības vai slimo aprūpes sistēma?

Druva
23:00
30.03.2006
6

Kā prakse rāda, tas ir ne tikai kompetences, bet arī finansiālais jautājums, jo padziļinātu izmeklēšanu, diagnostiku un analīžu apjomu limitē ģimenes ārstu un slimokašu savstarpējās finansiālās attiecības. Padziļināta izmeklēšana, diagnostika un analīzes jau tā nepietiek slimo pacientu ārstēšanai. Tie, kam vajag izziņu, lai varētu nodarboties ar sportu, pārsvarā ir veseli vai vismaz tādi jūtas.

Jau trīs gadus pēc kārtas Cēsu sporta skolas audzēkņi un viņu vecāki dodas pie ģimenes ārstiem, uz poliklīniku vai slimnīcu, lai veiktu analīzes, ko pieprasa sporta medicīnas valsts aģentūra pirms padziļināto medicīnisko pārbaužu veikšanas. Tad man nākas atbildēt uz vecāku, ģimenes ārstu, poliklīnikas un slimokases darbinieku pārmetumiem. Vecāku bažas ir, ka viņu bērniem tiek atteikta bezmaksas analīžu veikšana. Veselības aprūpes darbinieku argumenti ir, ka sports ir izklaide – nauda un veselības aprūpes pakalpojumu kvotas ir jātērē slimo pacientu ārstēšanai, nevis veselo izklaides veicināšanai. Jāatzīmē, ka sporta medicīnas valsts aģentūra gadskārtējos izbraukumos spēj pārbaudīt tikai 150 no vairāk nekā 1000 sporta skolas audzēkņiem. Nav grūti iedomāties, kādu troksni saceltu visu sporta skolas audzēkņu došanās pēc analīzēm. Ģimenes ārsti ir kļuvuši par sistēmas upuriem, jo problēmu pietiek jau ar slimo pacientu ārstēšanu. Šajā situācijā sportot gribētāji ir kā dzīrotāji mēra laikā.

Secinājumi:

1. Latvijā joprojām vienkāršāk ir ārstēt slimos, nevis rūpēties par to, lai veselie mazāk slimotu.

2. Tas, ka veselības aprūpe bērniem ir bezmaksas, ir mīts. Ģimenes ārsta bezmaksas apmeklējumam vajadzētu būt tikai 1. posmam veselības aprūpes pasākumu ķēdītē, bet visbiežāk tas ir arī vienīgais posms jeb pietura pirms došanās uz aptieku. Trūkst kompetentu sporta ārstu un kvalitatīvas funkcionālās diagnostikas iespēju.

3. Lai gan ir zinātniski pierādīts, ka regulāra fiziskā aktivitāte ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veselības veicināšanā, tomēr praktiskie šķēršļi kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi veicina labāk ar sportu nenodarboties. Laikmetā, kad arvien grūtāk motivēt bērnus veselīgam dzīvesveidam, tas ir vēl viens „attaisnojums”, kāpēc nenodarboties ar sportu.

4. Pastāv riska iespēja, ka sportojot gūtās traumas vai neadekvāta fiziskā slodze var radīt veselības problēmas. Tai pat laikā pastāv risks iegūt veselības problēmas no mazkustīga dzīvesveida. Kurš riskē vairāk? Vai tas, kas par sporta eksistenci uzzina no TV vai datora ekrāna, vai tas, kurš uzdrīkstas likt savai sirdij pukstēt straujāk no muskuļu piepūles sporta aktivitāšu laikā.

Novēlu visiem ticēt sev un riskēt ar savu veselību, lai uzlabotu to, nodarbojoties ar sportu. Gan jau pienāks tāds brīdis, kad varēsim saņemt objektīvu atzinumu par sava veselības stāvokļa atbilstību izvēlētajam sporta veidam un laikus novērst iespējamās komplikācijas neadekvātas fiziskās slodzes piemērošanas gadījumā.

Mans viedoklis ir jāuztver kā nespeciālista pārdomas. Iespējams, ka, lai izprastu Latvijas veselības aprūpes sistēmu, ir jāiegūst augstākā medicīniskā izglītība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi