Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Vēlas strādāt ar cilvēkiem un augstu atalgojumu

Druva
23:00
19.09.2006

Pētījumu par populārākajām izglītības programmām pēc vidusskolas beigšanas veikusi profesionālās izvēles valsts aģentūra sadarbībā ar a/s Hansabanka. Tas publiskots dažādos

izglītības un profesionālās karjeras

izdevumos. Pētījums apliecina, ka populārākās profesijas, kuras izvēlas 12.klašu absolventi, meitenēm ir jurisprudence, ekonomika un finanses, medicīna, uzņēmējdarbība un vadība, sabiedriskās attiecības, dizains, valodniecība, pedagoģija, žurnālistika, zēniem- informāciju tehnoloģijas, uzņēmējdarbība un vadība, arhitektūra un būvniecība, militārās un kārtību sargājošās specialitātes, ekonomika un finanses, inženierzinātnes, jurisprudence, medicīna. Pētījumā minēti arī profesijas izvēles faktoru rangi, un pirmie trīs no tiem ir darbs ar cilvēkiem, augsts atalgojums, augsts izglītības līmenis. Protams, ja izvēle un to noteicošie faktori ir šādi, cilvēku, kas strādā par pavāriem, šoferiem, celtniekiem, mūrniekiem, pārdevējiem, pietrūkst. Par to, kādēļ profesijas izvēli

nosaka tieši šie faktori, pētījums nav veikts, tādēļ varu izteikt vien savus minējumus.

Domāju, ka lielākā loma skolēna nākotnes plānošanā pieder ģimenei. Un vecāki grib redzēt savus bērnus veiksmīgus, izglītotus, labi pārtikušus, bet ne darba slodzes nogurdinātus. Ko līdzīgu novēro arī Krievijas sabiedrībā, un Krievijas Izglītības akadēmijas akadēmiķis, Krievijas pedagoģiskās biedrības prezidija priekšsēdētājs Igors Bestuževs – Lada diezgan skarbi saka: „Jo viņi (vecāki) bieži vien ir gatavi savu mīļoto bērnu vai kapā iedzīt, lai tikai viņš, gluži kā kucēns no suņu izstādes, pārnestu mājās medaļu, bet pēc tam- par jebkuru cenu- arī izslavētos „vāciņus”, kas atvieglo ceļu uz prestižo, labi atalgoto amatu, kas neprasa nekādu darbu”. Ja bērnam tas izdodas, veiksmīgs ir ne tikai viņš, veik-smīga ir arī ģimene. Savu vecāku lomu teicami izpildījuši jūtas māte un tēvs, citi ģimenes locekļi.

Lai šo mērķi sasniegtu, jāiegūst laba izglītība, jāpabeidz augstskola. Tam savukārt garantiju var sniegt prestiža skola, tāda, kas spēj nodrošināt audzēkņus ar augstskolu iekarot spējīgiem „ieročiem”. To nodrošināt cenšas katra skola, jo skolu

izvēlas vecāki. Tādēļ skolas uzdevums ir popularizēt prestižās profesijas un ceļus, kā līdz tām nokļūt. Katra pamatskola gādā, lai audzēkņi tiktu sagatavoti vidusskolai, katra vidusskola – lai absolventi būtu studentu vidū. Tieši pēc viņu skaita tiek noteikts skolu reitings. To vērtē vecāki un izdara savu izvēli. Jāņem vērā, ka skolās strādā gandrīz tikai sievietes, skolotāju vīriešu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Un te nevar nebūt cilvēciskais faktors, kad visiedarbīgāk varam runāt par sev tuvākajām, izprotamajām tēmām.

Pārmest nevaru un negribu ne skolām, ne vecākiem, jo šodien ir tieši tāds priekšstats, sabiedrības veidots domāšanas modelis par veiksmīgu dzīvi. Arī es piekrītu viedoklim, ka izglītība ir cilvēka lielākā bagātība. Taču gribam to vai ne, ne visiem skolēniem ir iespēja kļūt par juristiem, ekonomistiem, žurnālistiem, vadītājiem. Un vai vajag? Ir taču tik daudz piemēru, kad veiksmīga dzīve izveidojas arī bez augstākās izglītības. Cilvēki, kam kabatā nav augstskolas diploma, nav norakstāmi vai zemāk vērtējami. Tikai sabiedrībā šobrīd viņi netiek pamanīti un novērtēti. Arī atalgojuma ziņā. Šobrīd uzņēmēji uztraucas par darbinieku trūkumu, jo gan kvalificētie, gan vienkāršā darba veicēji dodas prom no Latvijas. Taču, manuprāt, tās ir sekas tam, ka cilvēki nav saņēmuši pietiekamu atalgojumu. Ļoti labi saprotu vecākus, kas dodas peļņā uz ārzemēm, jo viņi jau nedodas vieglas laimes meklējumos, bet cenšas nodrošināt bērniem pašu nepieciešamāko, lai viņi varētu apmeklēt skolu, iegūt labu izglītību. Vecāki faktiski ir iedzīti strupceļā – ja paliks Latvijā, nevarēs nodrošināt

bērniem līdzekļus izglītībai, ja brauks prom, bērni paliks bez uzraudzības, kas arī nepaliks bez sekām. Un te nu jādomā gan valstij, gan uzņēmējiem. Man diemžēl nav ekonomiskās izglītības, tādēļ nevaru spriest par situāciju, kādēļ uzņēmēji tik maz maksā saviem darbiniekiem, taču man liekas, ka varbūt, ja viņi nebūvētu sev mājas- pilis, ja nebrauktu ar mašīnām un motocikliem, kuriem līdzīgi modeļi ir tikai daži pasaulē, varbūt atalgojums darbiniekiem būtu iznācis samērīgāks un šodien nebūtu jālauza galva par darba vietu vakancēm.

Protams, situācija nekad nav viennozīmīga. Noteikti ir arī citi iemesli, kādēļ situācija darba tirgū šobrīd ir tieši tāda. Te būtu jārunā arī par informācijas trūkumu. It kā jau paradoksāli, ka mūsdienu informācijas plūdos tās tomēr trūkst. Taču šodien viss ļoti ātri mainās. Agrāk izglītības iestādēs apgūstamās programmas bija ļoti konstantas, tās varēja apgūt no paaudzes paaudzē. Šobrīd tās var mainīties katru gadu, un skolotāji, vecāki un bērni nespēj izsekot līdzi piedāvājumam. Tādēļ

arvien lielāka loma būs karjeras konsultantiem, par ko sāk arvien vairāk domāt arī Latvijas izglītības sistēmā. 2006.gada vasarā 90 vispārizglītojošo skolu pedagogi katrā rajonā apguva jaunu metodiku un jaunas zināšanas skolēnu konsultēšanā karjeras jautājumos. Tas ir tikai sākums jaunai pieejai un attieksmei pret šo nopietno jautājumu. Nākotnē tiks sagatavoti speciālisti, kas palīdzēs orientēties plašajā izglītības un darba piedāvājumu laukā katrai personai gan viņa skolas laikā, gan pēc tās absolvēšanas. Tas būs viens no risinājumiem. Būs arī citi. Kādi? Tas atkarīgs no tā, kā lemsim , cik ieinteresēti būsim mēs paši. Tādēļ jāliek kopā prāti un domas, lai labāks rezultāts būtu katrai no ieinteresētajām pusēm un visai valstij kopumā. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi