Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Valstiskie atbaidītāji

JĀNIS BUHOLCS
11:47
22.10.2015
3

Gatavojoties bēgļu ienākšanai Latvijā, daži politiķi nosprieduši: labs veids, kā risināt šo jautājumu, ir stāstīt pa labi un pa kreisi, cik grūti ir dzīvot Latvijā.

Mēneša sākumā Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis izteicās, ka potenciālajiem bēgļiem ir nepieciešams skaidrot, ka no Latvijas brauc projām pat pašu iedzīvotāji. Tāpat viņš aicināja bēgļus informēt, cik te ir aukstas ziemas un zemi pabalsti.

Joks ir tāds, ka – izrādās, tas ir labi! Jo sliktāk mēs Latvijā dzīvojam, jo nepievilcīgāki kļūsim ārvalstu interesentiem. Visi mūs liks mierā, un varēsim dzīvot savā nodabā, starptautisko procesu maz ietekmēti. Šis acīmredzot ir brīdis, kurā var triumfējoši paziņot, ka visas nebūšanas, kuras esam piedzīvojuši kopš neatkarības atgūšanas, patiesībā ir notikušas cēlu mērķu vārdā. Proti, politiķi Latviju ir veidojuši tādu, ar ko samierināties spēj tikai kvēlākie latvieši, kuriem šāda vide palīdz uzturēt vēsturiski iemantotos mazvērtības kompleksus.
Latvija visai ilgu laiku ir tērējusi gana daudz pūļu un līdzekļu, lai veidotu starptautisku valsts tēlu. Starptautiskām auditorijām veidotajos reklāmas materiālos līdz šim rādīta skaistā Latvijas daba, kultūras mantojums, klāstīts par biznesa vides priekšrocībām un citiem labumiem. Tagad ir skaidrs, ka tie bijuši tikai nevajadzīgi un pat kaitīgi izskaistinājumi. Īstā Latvija tātad ir auksta, tumša, nabadzīga, nedraudzīga pret tiem, kas nepārstāv vairākuma noskaņojumu. Ja kādam tas nepatīk, lai brauc projām, pārējiem paliks vairāk vietas. Mazliet – bet tikai mazliet – pārspīlējot, šāda tad acīmredzot arī ir Latvijas nacionālā identitāte, kādu to iedomājas A. Brigmanis un viņa domubiedri.

Vai varbūt tas viss ir domāts pavisam citādāk? Iespējams, A. Brigmanis mums piedāvā dzīvot divās realitātēs: vienā, ko zinām mēs paši, un otrā, kuru rādām ārzemniekiem. Vienā mēs priecāsimies par Latvijas krāsām dažādajos gadalaikos, savu kultūru, pasaules līmeņa sasniegumiem dažādās jomās un iesim sarežģīto, taču daudzsološo ceļu, lai reiz kļūtu par augsti attīstītu rietumniecisku valsti. Otrā, fasādes, realitāte savukārt vēsta par drūmajiem laikapstākļiem rudenī un ziemās, zemo dzīves līmeni un bezcerību. Gan jau latvieši paši, stāstot šīs briesmu lietas par savu zemi, paturētu prātā, ka tā jau tikai tāda maskēšanās. Prasme sacīt vienu un domāt citu dažādos mūsu vēstures posmos ir bijusi noderīga, un gan jau šīs prasmes nekur nav zudušas.

A. Brigmani un viņa domubiedrus gan gribas brīdināt par šādas pieejas riskiem. Pirmkārt, nav jau tomēr viegli uzturēt prātā vienlaikus divus radikāli atšķirīgus skatījumus par vienu un to pašu tēmu. Vienā brīdī šie skatījumi neizbēgami sāks ietekmēt cits citu. Un nevajadzētu brīnīties, ka dzīvelīgāks izrādītos negatīvais skatījums – galu galā, arī bez Eiropas bēgļu krīzes Latvijā nav grūti uzmeklēt ļaudis, kuri ir gatavi aizgūtnēm stāstīt, cik viss Latvijā ir slikti. Līdz ar to – tā vietā, lai novērtētu, kādas bagātības mums šeit, Latvijā, ir, daļa latviešu tā arī nespēs tikt ārā no bezspēcības sajūtas, kuru taču apstiprinās arī augstos politiskos līmeņos atbalstītais šausmu stāsts par to, cik Latvijā ir slikti.

Otrkārt, nevajag gaidīt, ka pesimisms nudien pasargās Latviju no jebkādiem iebraucējiem. Tas varbūt arī varētu atbaidīt noteikta veida ciemiņus, taču pievilinās citus. Runājot līdzībās – ja nu kāds ņemtos pārliecināt pasauli par to, ka Latvija ir ledains un ēnains tuksnesis, pa kura kailajiem pauguriem klejo izsalkuši vilkači, nevajadzētu brīnīties, ka šeit nudien sāk parādīties vilkači. Citiem vārdiem, Latvijas divējādās identitātes plāns var izrādīties ne tikai neiespējams, bet pat kaitīgs.

Ir jau saprotams, ka politiķi apsver dažādākos veidus, kā panākt, ka bēgļi uz Latviju nebrauc. Tas, ka Eiropa Latviju pierunāja piedalīties, protams, nenozīmē, ka mums ir jābūt par to sajūsmā. Cita lieta, ka dalība bēgļu krīzes risināšanā gluži vienkārši ir cilvēcība pret ļaudīm, kuri ir nonākuši grūtībās, un nevajag domāt, ka viņi visi nu tagad gāžas uz Latviju ar sapni uzspiest islāmu un dzīvot no pabalstiem. Tomēr irākieši, kas pagājušajā nedēļā bez brīdinājuma pameta patvēruma centru Muceniekos, arī turpmāk būs par savdabīgu iedvesmu vietējiem aktīvistiem – ja jau vieni bēgļi bēg prom no Latvijas, gan jau arī vēl citi, apjautuši vietējo situāciju, rīkosies līdzīgi.

Daudzi bēgļi, dodoties uz Eiropu, ir noskatījuši gluži citu valsti, nevis Latviju – un mūsu politiķu retorikai ar to nav nekāda sakara. Taču, ja tiek apzināti piekopta bēgļu un citu interesentu atbaidīšanas stratēģija, tas tomēr ir jautājums arī par to, kā mēs uztveram paši savu valsti. Vai mums tiešām pašiem ir jānotic, ka Latvija ir tik slikta vieta, ka tejienes apstākļi atbaidīs pat tos, kuri bēg no kara? (Ekonomiskie migranti arī tāpat uz šejieni doties negribēs.) Ja tā, tad ir jābūt konsekventiem un jābeidz bēdāties par tiem daudzajiem ļaudīm, kuri no Latvijas ir pārcēlušies uz citām valstīm – pēc A. Brigmaņa un viņa domubiedru stāstītā sanāk, ka emigrācija ir pareiza un veicināma rīcība.

Bet, ja nopietni, tad, dzīvojot neatkarīgajā Latvijā, tomēr gribētos publiskajā telpā dzirdēt vairāk valstiskās pašcieņas, ne mazohisma apliecinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi