Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Vai Trešais pasaules karš

Sallija Benfelde
15:46
27.11.2015
1

Trešais pasaules karš ir sācies – daudzi sacīja pirms 14 gadiem. Tagad pēc pēdējo nedēļu notikumiem izskan līdzīgi vērtējumi. 2001. gada 11. septembrī četru lidmašīnu nolaupīšana, no kurām divas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā, viena Pentagona ēkā Vašingtonā, bet ceturtā nogāzās Pensilvānijā pēc tam, kad pasažieri centās pārņemt lidmašīnas vadību, lika runāt , ka pasaule mainījusies. Izskanēja arī viedokļi, ka sācies nekonvenciāls Trešais pasaules karš. Krievijas pasažieru lidmašīnas uzspridzināšana šoruden, 31. oktobrī, virs Sīnaja pussalas un 13. novembra terora akts Parīzē apliecināja, ka „Islāma valsts” jeb „Daesh” atklātais kara pieteikums visai pasaulei ir nopietns. Protams, no 2001. gada 11. septembra līdz šī gada 13. novembrim pasaulē noticis ne viens vien terora akts, kuru rīkotāji bijuši radikāli noskaņoti fundamentālisti. Tomēr šobrīd notiekošais jau izskatās kā labi organizēta un saskaņota starptautiska teroristu tīkla darbība, kas mainījusi vairāku Eiropas pilsētu dzīvi. Pagales ugunī piemet arī Krievija – gan karojot Sīrijā, nostājoties diktatora Asada pusē, gan regulāri pārkāpjot NATO dalībvalsts Turcijas gaisa robežu. Tagad situācija vēl vairāk samezglojusies, jo Turcija īstenojusi brīdinājumu un notriekusi Krievijas kara lidmašīnu, kura lidoja Turcijas gaisa telpā, ignorējot brīdinājumus par robežas pārkāpšanu. Protams, Krievija noliedz, ka robeža pārkāpta, un draud ar sekām Turcijas rīcībai. Tam visam var pieskaitīt, visticamāk, ukraiņu galējo nacionālistu uzspridzināto elektrolīniju, atstājot Krimas pussalu bez elektroenerģijas, un jau tālākos abu valstu savstarpējos draudus pārtraukt Krimas pussalai jebkādas piegādes no Ukrainas puses un noslēgt gāzi, nepiegādāt ogles no Krievijas puses. Terora draudi pastiprinās, valstu konflikti saasinās, un nu jau eiropieši nopietni sāk apsvērt ne tikai to, cik droši ir doties ceļojumos, bet arī to, kur savā valstī drošāk iepirkties un izklaidēties. Tas aizvien vairāk sāk izskatīties pēc pasaules kara, jo tajā iesaistās vai tiek ievilkts aizvien vairāk valstu.

Patīk tas vai ne, Krievija atkal ir pamanījusies nostāties blakus Eiropas valstu līderiem, arī ASV prezidentam Obamam, piedāvājot koalīciju cīņai pret terorismu. Ko par to domā Krievijas iedzīvotāji, kuriem ASV ir ienaidnieks numur viens un Rietumi – visa amorālā iemiesojums? Veidojot savu politiku, Putins ar Krievijas iedzīvotāju domām nerēķinās jeb, precīzāk, – iedzīvotāju uzskati tiek veidoti tā, kā vadonim to vajag, jo smadzeņu skalojamās mašīnas, televīzija un prese, strādā nenogurstoši. Jautājums par Krievijas iedzīvotāju uzskatiem par karu ir interesants arī tādēļ, ka jau no Otrā pasaules kara laikiem ir labi zināma nostāja – kaut tikai kara nebūtu (ļiš bi voini ņebilo)! Tas nozīmē, ka cilvēki gatavi samierināties ar jebko, ar trūkumu, netaisnībām, bargu varu, pat sabojātām dzīvēm, proti, lai kara nebūtu, gatavi maksāt jebkuru cenu.

Levadas centra socioloģiskie pētījumi liecina, ka Krievijas iedzīvotāji tomēr no kara nemaz tik ļoti nebaidās. Viņi uzskata, ka Trešā pasaules kara, kurā kodollielvalstis viena otru iznīcinās kopā ar visiem pārējiem, visdrīzāk nebūs. Ar jēdzienu „pasaules karš” viņi saprot pavisam ko citu. Proti, tā dēvē visus militāros konfliktus, kuros, no vienas puses, piedalās Amerika, bet, no otras puses, Krievija. Tādos rāmjos tiek ielikts pat karš Sīrijā (protams, arī Gruzijā, Ukrainā un tml.), turklāt visos šajos karos Krievija uzvarot amerikāņus, tādēļ jālepojas ar Krievijas ieroču spēku. Putina reitingi pirmo reizi sasniedza rekordaugstu līmeni pēc kara Gruzijā, bet otro reizi – pēc Krimas pievienošanas. Turklāt iedzīvotāju apziņā pasaules karā ir miljoniem upuru, bet visos minētajos gadījumos, arī Sīrijas, upuru skaits nav nozīmīgs vai arī ikdienā nav pamanāms, tātad tas nav īsts karš. Tas, ka vara aizliedz izplatīt informāciju par bojā gājušo Krievijas karavīru skaitu, iedzīvotājiem paliek tā īsti nepamanīts. Katrā ziņā karš Gruzijā vai Sīrijā ir tik vien kā briesmīgas bildītes TV ekrānā, kas iedzīvotāju apziņu neskar. Turklāt uz kara rēķina var norakstīt jebko, svēto Krievijas interešu aizstāvības dēļ var paciest reālo dzīvi. Pētnieki teic – līdz šim izskatījies, ka labi darbojas Staļina mācība – karam jābūt ar maziem zaudējumiem un svešā teritorijā. Krievijas pasažieru lidmašīnas notriekšana likusi mainīt smadzeņu skalošanas kursu, jo vairs nevar runāt par „maziem zaudējumiem”. Protams, notikušo Krievija cenšas izmantot savā labā, tagad Rietumi ir it kā vēlami sabiedrotie. Grūti pateikt, vai Krievijas gatavība „draudzēties” atvieglos cīņu ar teroristiem, jo vārdu un darbu nesakritība Krievijai ir pierasta lieta. Atliek cerēt, ka Krievija nekļūs par Trojas zirgu šajā cīņā jeb Trešajā pasaules karā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
43

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi