Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Vai izjūtu un piederību ielikt likumā

Sarmīte Feldmane
14:29
15.03.2021
6

Gadsimtiem cilvēkiem patikušas pasakas. Tās ar aizrautīgo sižetu un cerību, ka beigas būs laimīgas, spējušas ievilkt notikumos, kuros gribas klausīties, sapņot un šausmināties.

Nekas jau pasaulē nav mainījies. Cilvēki tādi paši, tikai pasakas gan citas. Daudzas kādu brīdi padzīvo ļaužu mutēs, tad aiziet nebūtībā, lai vietā nāktu citas un par vecajām kādreiz varētu vien pasmīnēt vai arī – gluži pretēji – teikt, redz, pasakai bija taisnība.

Cik daudz zinām par to, kas apkārt, to, kas vietā, kur stāvam, noticis pirms gadsimtiem, kaut 50 gadiem. Maz vai neko. Un uzreiz arī jautājums – kāpēc man tas būtu jāzina, ja pasaulē ik sekundi notiek kas interesants. Taču tas, kas reiz bijis, nekur nav pazudis, tikai paslēpies, lai īstajā brīdī par sevi atgādinātu. Un tajā brīdī arī cilvēks saprot, cik maz zina, ka pirms brīža mazvērtīgais izrādās kas ļoti nozīmīgs.

Šo atziņu patiesumu apliecina kārtējoreiz kāds atklājums vēstures izpētē. Valmieras Vecās aptiekas pārbūves laikā, kā teikts izplatītajā informācijā, atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736. gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā,  ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem. Zināms, ka ēkā no 1756. gada līdz 1965. gadam darbojās aptieka.

Tā, lūk. Tiek pētīts un vētīts, meklētas liecības un likumsakarības, un tad visu zinošais šodienas cilvēks atklāj pašu senāko vēstures grāmatā ierakstīto. Un tā notiek ik gadu. Tad atklāj izzudušus augus, sen neredzētus putnus, nepazīstamas sēnes un vēl daudz ko citu. Tas kārtējo reizi apliecina tikai vienu – cik maz mēs vispār zinām gan par to, kas pasaulē, gan tepat pie kājām vai paši sevi.

Dažādi pētījumi liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju izjūt piederību kādai vietai un ar to lepojas. Valsts prezidenta Egila Levita rosinātais likumprojekts šo piederību vispirms jau kartēs, lai tad saglabātu un attīstītu. Paredzēts, ka Latviešu vēsturisko zemju likums noteiks katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm: Vidzemei, Lat­galei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

Un tad sākas vēsturnieku, deputātu un dažādu pētnieku strīdi, kas ir vēsturiskās zemes un kāds ir šodienas administratīvais dalījums. Ekonomģeogrāfs Jānis Tur­lajs norāda uz Zviedrijas piemēru: tur kultūrvēsturiskais iedalījums tāpat kā Latvijā nostiprinājies 17. gs sākumā un būtiski atšķiras no administratīvā. To lielākoties izmanto kultūras pasākumos un tūrismā.

“Tā ir fakta konstatācija, kāda ir šo vēsturisko zemju robežu situ­ācija, kas veidojusies ne tikai simt vai divsimt, bet lielākajā daļā pat trīssimt un četrsimt gadu gaitā. Savā būtībā nevaram koriģēt šo vēsturi, pagriezt šos trīssimt vai četrsimt gadus atpakaļ,” vēlmi vienādot vēsturisko zemju un administratīvā iedalījuma robežas komentē vēsturnieks, ģeogrāfs un demogrāfs Ilmārs Mežs.

Savukārt Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis norāda, ka Latgales un Vidzemes robežas ir diezgan skaidri nodalāmas, tāpat Sēlijas Ziemeļu un dienvidu robežas, nedaudz problemātiskāk noteikt Kurzemes un Zemgales robežu un Zemgales un Sēlijas robežu. “Vēsturi mainīt nevajadzētu, drīzāk mums jāpieskaņojas šim vēsturiskajam dalījumam,” atzīst vēsturnieks.

Vēl viena problēma, lai visu iezīmētu robežās, – kultūrvēsturiskās identitātes nav iespējams ielikt noteiktā plauktā. Ja pagasta viena gala iedzīvotāji jūtas saderīgāki ar kaimiņiem, bet otra gala ar citiem, kur kartē robeža? Un kas ir Rīga?

Vidzemes Augstskolas pētījumā atklājas, ka visbiežāk lokālo piederību kādai vietai izjūt un ar to lepojas gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18–24 gadus veci). 44% pilnībā piekrīt tam, ka spēj sevi identificēt ar kādu kultūrvēsturisko novadu, savukārt tikai 7,1% to pilnībā noliedz. Savas vietas, tās nozīmīguma uzsvēršana, izpratnes veidošana jaunajai paaudzei reizē veido nacionālās identitātes izjūtu.

Gandrīz visas pasakas sākas ar – reiz bija. Valmierā, stāvot pie ēkas, ko vecākā paaudze atceras kā aptieku, šis “reiz bija” aizvedīs uz 18.gadsimtu un gan stāstītājā, gan klausītājā raisīs lepnumu. Savukārt tas, ka esmu no Strau­pes, Zaubes vai Piebalgas, citiem dos ziņu ne tikai par šīm vietām, apkārtni, bet arī mani, manu piederību. Protams, vien tad, ja par vēsturiskajām zemēm, šodienas administratīvajām teritorijām būs skolu mācību grāmatās. Ar to, ka daudz zinu par savu pagastu, novadu, vēl ir par maz, jo Latvijas karte skatāma kopumā. Vienalga – šodienas vai vakardienas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi