Raksti

Viedokļi

Tradīcijām likuma priekšā jāatkāpjas

Sarmīte Feldmane

Par to, ka katram pašam savi dati jāsargā, ka kāds tos var ļaunprātīgi izmantot, tiek runāts gadiem un dažādos līmeņos. Tikai nekas īpaši nav mainījies. Vienalga kādā iestādē vērsies, visur prasa personas kodu, rēķini, uz kuriem ir arī personas kods, neielikti aploksnēs, tiek samesti neaizslēgtās pastkastītēs… Tāda ir ikdiena.

Ik pa laikam kāda firma piezvana uz privāto telefonu un, stāstot, ka tālruņa numurs ir viņu datu bāzē, piedāvā kaut ko nopirkt. Ko darīt, kā es varu aizsargāt savus personas datus, ja, tos neatklājot, nevaru paspert ne soli? Ja kas nelāgs notiek, vainīgais arī uzreiz skaidrs – pats, jo redz, iedomājās savus personīgos datus kādam iedot.

Janvārī, saņemot kārtējos paš­valdību izdevumus, ne viens vien bija pārsteigts un sarūgtināts. “Zvanīja vairākas pensionāres, kurām janvārī dzimšanas diena, bija apvainojušās, jo pašvaldība viņas aizmirsusi. Viena uzsvēra, ka lepojas par saviem 80 gadiem, otra pieļāva, ka varbūt avīzīte aizmirsusi ielikt informāciju par mēneša jubilāriem,” stāsta Vecpie­balgas pagasta pensionāru kluba “Pīlādzī­tis” vadītāja Ieva Vein­berga un piebilst: “Tajā pašā avīzītē arī bija informācija, ka turpmāk par jubilāriem nerakstīs, jo likums neļauj.” Pašvaldības izdevuma veidotāji atvainojās visiem, “kuriem šī informācija šķita saistoša, diemžēl likuma prasības jāievēro ikvienam”, un arī izskaidro, kāpēc vairs novadnieki nevarēs uzzināt, kurš aizgājis aizsaulē, kurš precas un kura ģimene kļuvusi kuplāka.

25. maijā tiks uzsākta “Vis­pārīgās datu aizsardzības regula” piemērošana, kas paredz vienotu regulējumu visā Eiropas Savie­nības teritorijā. Tieslietu minis­tri­jas valsts sekretārs Raivis Kron­bergs, uzsverot jaunā “Personas datu apstrādes likuma” nozīmi, teicis: “Tā kā personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet ar regulu būtiski paplašina katras personas datu tiesības, šis ir piemērots brīdis, lai katra iestāde un uzņēmums izvērtētu, vai veiktā personas datu apstrāde atbilst personas datu aizsardzības pamatprincipiem, un veiktu visus ie­spē­jamos uzlabojumus, lai no­dro­­šinātu pienācīgu personas datu aizsardzību.” Latvijas Republikas Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un kores­pon­den­ces neaizskaramību, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pants – ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punkts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi. Visi minētie likumi un panti attiecas arī uz jubilāru vai jaundzimušo sveikšanu vietējā izdevumā.

“Bet tā ir tradīcija! Kā var kaut ko tādu izdomāt? Vai tur kas slikts, ka pagastā cilvēki uzzina, kuram tomēnes jubileja! Laukos cilvēki gados, cits citu pazīst, kādreiz kopā strādājuši. Katrs vārds par pazīstamo ir svarīgs,” viedokli pauž I.Veinberga un neizpratnē jautā, vai tad drīkstēs publicēt skolu labāko skolēnu veiksmes olimpiādēs, sportistu sasniegumus.

“Pīlādzītis” jau no 1999.gada apsveic jubilejās tos pagasta ļaudis, kuriem ir 70, 75 gadi, un kopā ar sociālo dienestu tos, kam 80 un 85 gadu jubilejas. “Tad jau nedrīkstēsim uzzināt, kam jubileja. Mums pašiem ir izveidoti savi saraksti, savējos tāpat sveiksim,” saka pensionāru kluba vadītāja un ar nožēlu piebilst, ka daudziem veciem cilvēkiem apsveikums novada izdevumā bija ilgi gaidīts pagodinājums. Citiem arī ziņa, ka kāds pazīstams ir sveiks un vesels.

Amatas novada pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane pastāsta, ka pašvaldības izdevumā turpmāk nepublicēs jubilāru un jaundzimušo vārdus. “Iedzīvotājiem šī informācija ir svarīga, bet likums ir likums,” stāsta E.Staltmane. Viņa atceras, ka daudzu gadu laikā tikai viena neapmierināta sieviete piezvanījusi un jautājusi, kāpēc ar viņu nav saskaņots un publicēts, ka viņai ir dzimšanas diena. Vienmēr par šo informāciju bijuši priecīgi gan jubilāri, gan kaimiņi. “Do­māsim, meklēsim kādas iespējas apsveikt savus cilvēkus,” saka E.Staltmane.

Likums ir jāpilda, turklāt, ja vēl tā ir ES regula, to nav pat vērts apšaubīt. Ne jau tikai pašvaldību izdevumos nedrīkstēs publicēt jaundzimušo, jubilāru vārdus. Droši vien viss notiek pareizi un tā tam jābūt. Bet, kā jau pie mums, jautājumu ir vairāk nekā saprašanas par to, ko katram cilvēkam nozīmēs, ka viņa datus aizsargās. Daži namu apsaimniekotāji jau devuši ziņu, ka turpmāk rēķini tiks ielikti aploksnēs un par to būs jāpiemaksā eiro. Dzirdēts arī, ka turpmāk daudzdzīvokļu mājās nebūs pierastās informatīvās tāfelītes ar iedzīvotāju uzvārdiem. Tā taču privāta informācija. Vai baznīca varēs turpināt tradīciju un jauno pāri uzsaukt? Gan jau ir vēl daudz citu jomu. Redzēs, cik tālu aiziesim slepenībā, ja atliek atvērt datoru, ieiet sociālajos tīklos, lai uzzinātu par kādu cilvēku ne tikai to, ko gribi, bet arī viņa paša atklāto personīgo dzīvi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *