Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Svešas zemes vilina. Vērts ļauties

Sarmīte Feldmane
07:44
03.07.2019

Vasara ir sapņu piepildīšanās laiks tiem, kuri vēlas ceļot. Vieni brauc apciemot radus svešās zemēs, citi draugu kompānijās apceļo Eiropu vai kādu konkrētu valsti, bet daudzi ceļojumos dodas, izmantojot tūrisma firmu piedāvājumus.

Ceļošana daudziem Latvijas iedzīvotājiem ierasta un nepieciešama atpūtai. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji devās 2,2 miljonos ārvalstu braucienu, par 5,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, un iztērēja 563,8 miljonus eiro. Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (2018. gadā 60,4 %) un radu un draugu apciemojumi (2018. gadā 23,3 %).

Katram ir kāda sapņu zeme, kādas vietas, ko gribas redzēt. Daudzi vasarā brauc uz kūrortiem, lai patiešām neko nedarītu, atpūstos. Pēc Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas datiem pērn par apmēram 12% ir pieaudzis Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem tērētais naudas daudzums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pērn ārzemēs pabijuši par diviem procentpunktiem vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā 2017.gadā. Pēc asociācijas informācijas lielākoties iedzīvotāji devušies atpūsties. Populārākie galamērķi – Grieķijas, Turcijas un Spānijas kūrorti.

Vasara tikko tā pa īstam sākusies un arī atvaļinājumu laiks. Kurp doties, tas ikreiz ir svarīgākais jautājums, uz kuru atbilde jāatrod katram pašam. Vēl, protams, katram sapnim ir sava cena, bet katram ceļotājam savi mērķi un ceļošanas pieredze. Paskatoties tūrisma firmu piedāvājumos, brīvo vietu skaits rūk, tāpat arī nopirkt biļetes lidojumam vai braucienam ar prāmi var izrādīties par vēlu. Vai arī par dārgu.

Latvijas iedzīvotāji pēc CSP informācijas pērn devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 2,2 % vairāk nekā 2017. gadā. Visbiežāk izraudzīts vienas dienas braucienā apmeklēt Lietuvu (79,4 %) un Igauniju (15,4 %). Kopējie izdevumi braucienos bija 42,4 miljoni eiro. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 52,5 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,4 miljonu vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie galamērķi bija kaimiņvalstis Igaunija (15,1 %), Lietuva (11,5 %) un Krievija (8,6 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (7,3 %), Vāciju (5,8 %) un Apvienoto Karalisti (5,2 %).

46,1 % ārvalstu vairākdienu braucienos devās ar lidmašīnu, 34 % ar vieglo automašīnu vai motociklu, 11 % ar autobusu un 7,2 % ar ūdens transportu. Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm kopējie izdevumi pērn bija 521,4 miljoni eiro. Vidējie vairākdienu ārvalstu brauciena izdevumi pērn bija 381 eiro, samazinoties par 31,6 eiro salīdzinājumā ar 2017. gadu. Vidējie izdevumi diennaktī bija 71,3 eiro, par 5,1 eiro mazāk. Vislielākie izdevumi diennaktī (101 eiro) bija braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (38,8 eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs.

Visvairāk ārvalstu vairākdienu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,9 %), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Seniori no 65 gadu vecuma devās 0,1 milj. jeb 7,8 % ārvalstu braucienu, vienā ceļojumā pavadīja vidēji 7,3 diennaktis (par 2 diennaktīm ilgāk nekā vidēji) un braucienā iztērēja 345,7 eiro (par 35 eiro mazāk par vidējo rādītāju 381 eiro). Dien­naktī viņi tērēja vidēji 47,3 eiro (vidējais 71,3 eiro).

Cik daudz šovasar ceļosim? Sarunās vien jau dzirdams, ka kāds aizbraucis uz Tatriem, cits uz Kazahstānu, vēl kāds pie radiem Francijā, apskatīs arī Šveici un Austriju, tad dosies pie citiem radiem uz Īriju vai pat Brazīliju. Nu jau radi, draugi, kaimiņi ir visur pasaulē. Viņu apciemošana arī var būt jauks ceļojums.

Ja vēl pirms dažiem gadiem daudzi muka no Latvijas vēsās vasaras, tagad var tikai nožēlot, ka aizbraukuši uz Spāniju tad, kad Latvijā laiks bija siltāks. Laik­apstākļi vienmēr ietekmē – vai nu priecē vai apbēdina. Bet cilvēks taču dodas ko jaunu ieraudzīt, uzzināt, atpūsties, ne jau skumt, ka citur siltāks, ūdens dzidrāks… Ceļošana beigu beigās izrauj no ikdienas. Un to taču katrs vēlas un gatavs tērēt tik, lai justos ērti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
64

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi