Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Stress ir bieži sastopama parādība darba vietā

Jānis Gabrāns
11:12
01.10.2019
1

Valsts darba inspekcija (VDI) šonedēļ uzsāka tematisko,informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darbavietās.

Mūsdienās vai katrs savā darbā saskaras ar stresu jeb, kā speciālisti to dēvē, – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība un citi.
Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Tas būtiski ietekmē ne tikai personu veselību, bet arī organizāciju un valstu ekonomiku labklājību. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psiho­emocionālajiem riskiem darbavietās. Biežākie saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses.

“Cēsu ģimenes centra” psiholoģe, supervizore Inga Jur­ševska atzīst, ka stress darbavietā šobrīd tiešām ir ikdienišķa lieta: “Protams, ir jautājums, cik no šiem stresa faktoriem izskan skaļi, cik tiek mēģināts paturēt uzņēmuma iekšienē, cik pats cilvēks paglabā sevī. Jo vairāk par to runā, jo vairāk cilvēki beidzot gatavi atklāt, mēģinot ko mainīt.”

Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku negatīvā iedarbība var radīt veselības traucējumus un būtiski pazemināt dzīves kvalitāti, sabiedrībā psiho­emocionālo risku izraisītie sarežģījumi darbavietās tiek ignorēti un slēpti, cerot, ka tie izzudīs paši no sevis. Ir skaidrs, ka cilvēks sevī šo stresu glabāt nedrīkst, tas var novest pat pie smagām sekām.

I. Jurševska gan velk paralēles ar saaukstēšanos: “Kad piemetas ies­nas, cilvēks domā, ka tūlīt pār­ies, vien nedaudz jāpaciešas. Līdzīgi arī psihosociālo risku sakarā cilvēki vispirms cenšas iekšēji kaut ko pārdomāt, nolikt malā. Varbūt labākajā gadījumā apspriežas ar kolēģi, ar kuru tuvākas attiecības. Iespējams, kādreiz tas palīdz, spriedzes situācijas beidzas, bet citkārt pārmaiņas nenotiek. Tad cilvēkam ir divas izvēles: samierināties, turpināt iet uz darbu un izturēt spriedzi vai varbūt tomēr aktīvāk meklēt, kā situāciju mainīt.

Pieredze, supervīzijās strādājot ar vidējā līmeņa vadītājiem, liek runāt par diviem faktoriem, kas izraisa psihosociālo risku. Vieni ir ārējie, objektīvie faktori, kas saistīti ar pārmaiņām darbavietā, funkciju pārdali, reorganizāciju, arī telpu maiņu. Otrs faktors ir attieksme un attiecības ar kolēģiem un vadību.

No stresa nav pasargāts ne darbinieks, ne vadītājs. Svarīgi, cik vadītājs prot sabalansēt darba uzdevumus un rezultātus ar cilvēku apmierinātību darba vidē. Ir vadītāji, kam galvenais ir darba rezultāts, viņiem vienalga, kas notiek kolektīvā, un ir vadītāji, kuri emocionāli pārdzīvo, ja darba vidē ir nelabvēlīga gaisotne, ja ir aprunāšana, intrigas, neskaidra komunikācija. Tiesa, tas nepadara viņu situāciju vieglāku, jo ne vienmēr viņš var ietekmēt attiecības starp padotajiem.

Vadītāja atbildība būtu pietiekami skaidri formulēt, izskaidrot, pamatot prasības, kāpēc jādara tieši tā, jo tas samazinās spriedzi, kas var uzvirmot situācijās, kad darbinieki nezina, ko no viņiem gaida. Jo neskaidrākas prasības, jo lielāka iespējamība, ka kolektīvā kaut kas var sākt vārīties.
Ir gadījumi, kad neliela kolektīva vadītājs visu laiku ticis ar savējiem galā, miermīlīgā veidā sarunājot, pārrunājot, bet, kolektīvam izaugot lielākam, kopiena nav tik aptverama, rodas problēmas. Tāpēc vadītājam jāmeklē jauns veids, kā komunicēt, kā iezīmēt robežas, prasības. Jo lielāks kolektīvs, jo situācija nestabilāka, un tas darvas piliens var atstāt būtiskas sekas. Tāpēc blakus skaidrai komunikācijai jābūt arī skaidrām, nepārprotamām robežām par atbildību.

Vadītājam jājūt kolektīvs, bet darbiniekiem, jūtot, ka kolektīvā kaut kādi procesi virzās nepareizi, jāiet pie vadītāja un jārunā. Protams, viņiem svarīgi zināt, ka ir jēga runāt, otrkārt, jāsaņem drosme to darīt.

Taču ikvienam svarīgi atcerēties, ka ar stresu jātiek galā, pretējā gadījumā tas var atstāt sekas, pat smagas sekas uz veselību. Stress ietekmē visas orgānu sistēmas, gribam to vai ne. Tas strādā ar lielu jaudu, ilgtermiņā atņemot spēku un enerģiju.

Gados jauni cilvēki to risina vienkārši – aizejot no darba. Jā, viņiem šajā gadījumā būs izdevies izvairīties no lielākiem konfliktiem, risinājuma meklēšanas, bet, no otras puses, viņi nedabū pieredzi, kā ir iet šādām problēmām cauri, cenšoties rast risinājumu. Un piedzīvot sajūtu, ka ar savu spēku, savu teikšanu, savu rīcību iespējams lietas mainīt un turpināt esošo darbu, bet ar lielāku sapratni un atbalstu no citu puses.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
18

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
26

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
26

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
29

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
22

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
34

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
33
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
49
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi