Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Spēļu zāļu elles rīklēm Cēsīs nebūs vietas

Anna Kola
05:39
24.05.2022
7

“Jebkura spēle ir piedzīvojums, kas mudina riskēt un noslēgumā ļauj sajust uzvaras vai zaudējuma garšu. Azartspēlēm (spēļu automātiem, kāršu spēlēm, interneta spēlēm, loterijām, derībām u.c.) raksturīgs īpaši paaugstināts riska faktors, jo cilvēks uz spēles liek savus finansiālos līdzekļus.

Kā zināms, cilvēks spēj kontrolēt tikai daļu no spēles procesa, tāpēc īpaši jāuzmanās no pārlieku lielas aizrautības ar spēli, lai tā nepārņemtu pilnīgi savā varā.” Ar šādu tekstu uzrunā interneta vietne, kas speciāli izstrādāta azarstpēļu atkarīgo paštestēšanai un palīdzības sniegšanai. Sa­vukārt vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs nupat teicis, ka atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles savos novados ir “lēts priekšvēlēšanu populisms”.

Pat ja aizliegums tiešām sau­cams par populismu, šķiet, ka populismam, no kura izrietētu reālas darbības, būtu visnotaļ pozitīva ietekme uz sabiedrību ilgtermiņā. Ja vēl kāds spētu pieņemt likumu, kas patiešām nedēļas nogalēs veikalos aizliedz iegādāties alkoholiskus dzērienus, tad varbūt varētu sākt cerēt, ka kādu dienu arī mūsu dzīves līmenis sāktu pietuvināties Rietumu valstīm. Bet arī par šādu cerīgu ideju Plešs, acīmredzami, ir jau padomājis: “Šos te apstākļus drīzāk var raksturot kā lētu priekšvēlēšanu populismu, jo mēs redzam, ka vairākās pašvaldībās, piemēram, Ādažos, Limbažos, arī Cēsīs, ir apzināti pieņemti lēmumi, kas ir pretēji likumam. Tikpat labi pašvaldības vēlētos aizliegt alkoholu tirgot visā pašvaldības teritorijā,” piebilda Plešs. Sa­protams, tāda sabiedrība, kas ir atkarīga no grādīgā vai no azartspēļu elles lokiem, ir vieglāk manipulējama un valsts kasē ieripo nauda, nedomājot par to, kas nākotnē ar šiem cilvēkiem un viņu līdzcilvēkiem notiek. Vēl šonedēļ interneta ziņu vietnē apollo.lv bija lasāma ziņa par kādu 15.maija vakarā notikušu auto avāriju ceļa posmā Valmiera – Brenguļi, kur dzīvību zaudēja gados jauns vīrietis, atstājot sievu ar diviem bērniem. Kā atklāja mirušā sieva, vīrietim esot bijušas problēmas ar azartspēlēm, kā arī ievērojami parādi.

Kā vēsta informācija www.spelesbriviba.lv, ikvienam azartspēļu mīļotājam ir jāapzinās, ka patoloģiska azartspēļu atkarība ir reāla slimība – 1980. gadā tā tika oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā. “Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistās visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē. To definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem, piemēram, pieaug parādsaistības, kavē profesionālo izaugsmi vai parādās problēmas ģimenē,” tā vēsta vietne.

Azartspēļu, tāpat kā citu procesu, atkarību (datorspēļu, sociālo tīklu, interneta) mēdz dēvēt arī par “slēpto slimību”, jo to nevar noteikt klīniskās vai ķīmiski – toksikoloģiskās analīzēs, tomēr tās attīstības process un CNS bioķīmiskie procesi norisinās līdzīgi kā vielu atkarībām. Viena lieta, saprotams, ir tad, ja ar šo problēmu saskaras cilvēks pats un, lai arī negribīgi, bet saprot, ka tīksme pēc adrenalīna spēļu veidā sāk kļūt par problēmu. Otra lieta – kā saprast, ja no kā tāda cieš kāds tuvais cilvēks? Pēc palīdzības nepieciešams vērsties, ja cilvēks ir zaudējis kontroli pār azartspēlēm – ja tās ir pārņēmušas visas domas un sāk ietekmēt indivīda veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas.

Jau iepriekš minētā interneta vietne piedāvā testu, kas palīdzēs noskaidrot, cik nopietna šī problēma ir. Papētot tēmu dziļāk, atklājas, ka ir arī signāli, kas var norādīt uz šādas atkarības klātesamību tuviniekā. Viena no pazīmēm, kas var liecināt par azartspēļu atkarību tuviniekā, ir bieža spēļu pieminēšana, vai arī, gluži otrādi, izteikta izvairīšanās jebkurā sarunā, kad tiek pieminēts kāds no vārdu salikuma “azartspēļu atkarība”; izteikta laika pavadīšana slepus – ārpus mājas, aizbildinoties ar aizņemtību, piemēram, darbā vai mājās, atsevišķā telpā; naudas problēmas ģimenē. Šīs ir tikai dažas no iespējamām pazīmēm, ka tuvinieks ir iekritis azartspēļu atkarības slazdā, kas, skumji atzīt, mūsdienās noteikti ir daudz sarežģītāk konstatējams, jo šīs iespējas piedāvā arī mobilie telefoni. Un kurš gan no mums ļoti pievērš uzmanību, cik bieži katrs ielūkojamies mazajos ekrānos. Lūk, tieši tik viegli šodien no apkārtējiem ir noslēpt atkarības, nevēlamas darbības, jo mobilās ierīces piedāvā teju visas pasaules iespējas.

Vēl viens rādītājs, kam būtu vēlams pievērst uzmanību, ir tas, ka arī centieni atturēties no azartspēļu vilinājuma rada līdzīgus simptomus kā tas pats process no jebkuras ķīmiskas vielas atkarības: aizkaitināmība, depresija, trauksme, nemiers, traucēts miegs un apetītes izmaiņas. “Atkarības slimnieks nav spējīgs atgriezties pie epizodiskas tās vai citas atkarību izraisošas vielas, procesa lietošanas. Atkarības procesu nevar kontrolēt tikai ar gribasspēku un raksturu. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nelietot un dzīvot produktīvāk,” šos vārdus, kas atrodami spelesbriviba.lv, ir vērts atcerēties ikvienam.

Kādēļ iedzīvotājiem un pašvaldībām ir tik svarīgi, ka šīs iestādes tiek slēgtas? Tieši tāpēc, ka būs mazāks kārdinājums tajās garāmejot iegriezties un iztērēt sūri, grūti pelnīto naudu pilnīgā un absolūtā destruktīvā bezjēdzībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi