Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Sociālie darbinieki nav brīnumnūjiņa visām situācijām

Iveta Rozentāle
13:32
13.11.2019
3

Sociālo darbinieku diena novembra otrajā otrdienā tiek atzīmēta pēc Sociālo darbinieku asociācijas iniciatīvas.

Sociālajiem darbiniekiem ir vēl otri profesionālie svētki, pēc Labklājības ministrijas rosinājuma plašāk tos svin martā, kad tiek atzīmēta Pasaules sociālo darbinieku diena, taču lielākā daļa sociālo dienestu vēlas saglabāt arī tradīciju novembrī, atzīmēt svētkus savā kolektīvā, lai rastu iedvesmu turpmākajam darbam.

Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone skaidro mūsdienu izaicinājumus un virzību:
– Šobrīd sociālajiem darbiniekiem ir svarīgi nepārtraukti pilnveidoties, jo metodes, kas savulaik apgūtas, ne vienmēr der arī šodien. Svarīgi arī veidot sabiedrībā izpratni, ka sociālajā darbā strādā profesionāli, daudzpusīgi izglītoti cilvēki ar plašu skatījumu uz cilvēku problēmām. Viņiem jāprot saredzēt klienta vajadzības no dažādu sistēmu aspektiem, tai skaitā veselības, nodarbinātības, labklājības, izglītības, lai var izvērtēt, redzēt riskus un palīdzētu rast risinājumus. Skumji, kad sabiedrība nievājoši izturas pret sociālajiem dienestiem, kas risina ļoti dažādas un arvien sarežģītākas situācijas, kurās nonācis klients. Līdz ar šādu vispārējo attieksmi pret profesijām, kas sniedz palīdzību, arī cilvēki, kuri nonākuši krīzes situācijās, baidās līdz galam uzticēties speciālistam, lai saņemtu atbalstu. It īpaši skumji noskatīties, ka sievietes, dažkārt pat ar maziem bērniem cieš no dzīvesbiedriem, taču neuzticas sociālā dienesta iespējām palīdzēt risināt šīs vardarbīgās attiecības.

Cilvēks, kas strādā no sirds, bet novērtējuma un paldies vietā saņem sabiedrības nopēlumu, izdeg un pamet darbu sociālajā jomā. Vidējais darbinieku vecums sociālajā dienestā ir 45+. Jauno darbinieku ir ļoti maz. Daļa, kas sāk mācīties, praksē saskaroties ar sarežģītajām situācijām un sabiedrības attieksmi, nepaliek darbā. Tāpēc ir svarīgs darba devēja un sabiedrības paldies.

Sociālais darbinieks pie mums ir jauna profesija, tai vēl nav pat 30 gadu, citviet pasaulē tā sākusi attīstīties jau pirms simt gadiem. Turklāt Latvijā sociālā darba vide radās īpatnēji, vispirms bija profesija, tikai pēc tam,1993. gadā, attiecīga izglītības iestāde, turklāt tā bija privāta, ar dārgu mācību maksu bez valsts pasūtījuma. Tāpēc sākotnēji cilvēkiem radās maldīgs viedoklis, ka sociālais darbs ir pabalstu dalīšana, aprūpēšana un humānā palīdzība. Bet pabalsti ir tikai neliela joma, pamatā sociālais dienests ir profesionāls atbalsts cilvēkiem, kuriem ir problēma un kuri vēlas savu situ­āciju mainīt.

Pagājuši desmit gadi pēc novadu reformas, varam vērtēt, kā mainījusies situācija, kopš Cēsis apvienojušās ar Vaives novadu. Redzams, ka darbs ir kļuvis profesionālāks, toties mazāk laika atliek vienkāršai sarunai ar cilvēku, pārtikas paku un humānās palīdzības dalīšanai, pasākumu un ekskursiju organizēšanai, kas arī ir svarīgas, bet nav profesionāls sociālais darbs. Un cilvēkiem grūti to saprast, jo vientulība ir problēma, īpaši laukos. Bet to labi risinām sadarbībā ar Sarkano Krustu, noslēgta vienošanās par vientuļo senioru apmeklēšanu vismaz reizi mēnesī. Šo pakalpojumu vajadzētu vēl vairāk aktivizēt, to arī darīsim.

Sabiedrībā un citās institūcijās uz sociālo dienestu tiek liktas lielas cerības un sagaidīti brīnumaini rezultāti, bet problēmu risināšanā tas bieži tiek iesaistīts pēdējais. Tagad Labklājības ministrijā izveidota darba grupa, kas strādā pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošanas, jo konstatēts, ka saistībā ar bērnu tiesību ievērošanu nepietiekami tiek risinātas lietas tieši vietās, kur problēmas rodas.

Bērnam un ģimenei jāpievērš uzmanība jau no laika, kad mamma kā grūtniece satiekas ar ginekologu, kad ir vizītes pie ģimenes ārsta, kad bērns uzsāk gaitas pirmsskolā utt. Katram speciālistam jāredz bērna vajadzības, ja šajā ziņā ir problēmas, jāinformē arī sociālais dienests. Vairāk jāpievērš uzmanība ne tikai bērna pamatvajadzību nodrošināšanai, bet arī bērna un vecāku attiecībām, prasmēm, piesaisti. Ja vecākiem nav prasmju, nav emocionālās piesaistes, tas jau ir potenciālais risks iespējamām problēmām nākotnē. Lai nav tā, ka pie sociālā dienesta vēršas, kad bērns jau ir pusaudžu vecumā un viņam ir nopietnas un ilgstošas problēmas.

No sociālā dienesta reizēm tiek sagaidīta brīnumnūjiņa, kas desmit gados samilzušu problēmu un krīzi varēs atrisināt uzreiz un tagad, lai gan tam nepieciešams vismaz puse no laika, kurā problēmas eksistējušas. Tāpēc nepieciešama izpratne par sociālā darba robežām, atbildību, kura jādala un kuru nevar atstāt tikai uz soci­ālā dienesta pleciem. Dažādu organizāciju sadarbība ļauj strādāt veiksmīgāk. Šobrīd Pārresoru koordinācijas centrs izstrādājis rīcības programmu ar ļoti fantastisku modeli, kas jau valdībā akceptēts, bet kam vēl meklē finansējumu. Tajā liels uzsvars tiek likts uz uzmanības pievēršanu jau no bērniņa ieņemšanas un piedzimšanas brīža, tālāk bērnudārzā un skolā, runāts par katras institūcijas pienākumiem paplašināti. Ja izdotos ieviest vismaz 50% no programmā ietvertā, tad sociālajam dienestam darbs samazinātos par 70%.

Lai preventīvi strādātu ar ģimenēm,dienestā darbojas vecāku atbalsta grupas, jo statistika liecina, ka diemžēl ne visi vecāki izprot, ko nozīmē bērna audzināšana, ka tā nav tikai pamatvajadzību nodrošināšana un tā nav arī pāraprūpe un visatļautība. Pats svarīgais ir kopā būšana, nedalīta uzmanības veltīšana katram bērnam un katru dienu.

Svarīgs aspekts arī turpmāk ir sociālo darbinieku izglītība, tā ir pārāk akadēmiska, vairāk jāiekļauj profesionālā un praktiskā pieredze. Tā kā valstī sociālo darbinieku trūkst, patlaban ir 500 vakanču, iespējams, darbinieki četru gadu vietā var mācīties īsāku laiku, bet ar nosacījumu, ka tiek apgūta profesijai nepieciešamā te­orija, kā arī praktiskās iemaņas.

Kopumā vērtējot, sociālā darba attīstībai redzu pozitīvu nākotni. Tuvākajā piecgadē, desmitgadē situācija varētu mainīties. Taču, lai viss noritētu arvien sekmīgāk, jābūt vienotai ne tikai sociālo darbinieku, bet arī pašvaldības iestāžu un iedzīvotāju izpratnei un sadarbībai.

Katram sociālajam darbiniekam vēlos pateikt paldies par darbu, izturību, iejūtību un spēju smaidīt pat piektdienas vakaros. Vēlu veiksmi, radošumu un spēju neizdegt, novēlu – padomājiet arī par sevi un savām vajadzībām! Tāpat vēlu pašvaldību un dienestu vadītājiem novērtēt savus darbiniekus un pēc iespējas biežāk pateikt paldies!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi