Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Situācija, kurā var nokļūt ikviens

JĀNIS BUHOLCS
00:00
27.01.2016
1

Pagājušajā nedēļā viena no svarīgākajām ziņām bija par prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli. Viņa ķermeni bija skārusi smaga infekcija, un sarežģītas operācijas laikā ārsti izņēma R.Vējoņa sirds vārstuli un to aizstāja ar protēzi.

Prezidenta slimība un paredzamais ilgais atkopšanās laiks ir radījis papildu sarežģījumus Latvijas iekšpolitikā. R. Vējonis gan paspēja nosaukt jaunās valdības premjera kandidātu, līdz ar to jaunās valdības veidošana lēnām turpinās. Lielāko daļu prezidenta pienākumu pilda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas ir otra augstākā amatpersona valstī. Tiesa, viņas loma ir ierobežota, pašas svarīgākās prezidenta pilnvaras – rosināt Saeimas atlaišanu vai nosaukt premjerministra kandidātu – viņai nepienākas. Līdz ar to, ja Māris Kučinskis tomēr nespētu izveidot valdību, atliktu vien cerēt, ka savu vārdu par notiekošo prezidents sacīt un savu parakstu uz attiecīgajiem dokumentiem likt spētu arī no savas ārstēšanās vietas.

Tikmēr darbu joprojām turpina jau pirms pusotra mēneša demisionējusī Laimdotas Straujumas valdība. Varētu teikt, ka šis viņai un visai valdībai ir bijis ērts laiks. Spiediens, kas bija vērsts uz to, lai viņa atstātu amatu, ir beidzies, un partiju līderiem tagad ir gluži citas aktualitātes – kā sadalīt krēslus jaunajā valdībā. Tomēr L. Straujumai atpakaļceļa tāpat nav, un viņu liek mierā vien tāpēc, ka viņas aiziešana no valdības mājas ir tikai laika jautājums. Zīmīgi ir arī publiskā viedokļa aptauju dati. “DNB Latvijas barometra” aptaujas rezultāti rāda, ka decembrī L. Straujumas valdības reitings ir atkal pasliktinājies. Vēl novembrī valdības sniegumu pozitīvi vērtēja 19%, bet negatīvi – 74% Latvijas iedzīvotāju, tad decembrī pozitīvi noskaņoti bija vairs tikai 13%, bet negatīvi – 80%. Citās aptaujās dati atšķiras, tomēr kopējs ir tas, ka valdības reitings jau sen ir mīnusos. Ne tikai politiskā procesa intriganti, bet arī sabiedrība no šīs valdības vairs neko negaida.

Tomēr cilvēciski pats svarīgākais šinī brīdī ir ne jau tas, kā prezidenta slimība ietekmē politisko procesu. Ir vērtīgi šo atgadījumu aplūkot no ikvienam cilvēkam svarīgā – veselīgā dzīvesveida – aspekta.

Ja neko vairāk, tad šajās dienās esam uzzinājuši daudz jauna par infekcijām un to, cik bīstamas cilvēka dzīvībai tās var būt. Mediķi R. Vējonim konstatēja sepsi – tā ir ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju. Smagākās situācijās sepse izraisa orgānu disfunkciju vai traucē asins plūsmu organismā.

Infekcija un dzīvībai bīstams stāvoklis nesākas pēkšņi. Ārsti ir sacījuši, ka sepsi var izraisīt kaut vai iekaisušas mandeles vai bojāti zobi. Lai infekciju apturētu, dažkārt pietiek ar antibiotikām, taču, jo lielākus postījumus organismā tā nodarījusi, jo nopietnāka medicīniskā iejaukšanās nepieciešama.

Nedomāju, ka situācija, kurā nonāca Valsts prezidents, Latvijā ir kas ārkārtējs. Cik daudzi citi cilvēki arī sākotnējas slimības pazīmes neuztver ar vajadzīgo nopietnību un cer, ka tās pāries pašas no sevis! Dažreiz, protams, pāriet. Taču krietni lielāka varbūtība ir, ka no samērā viegli ārstējamas kaites slimība pārvēršas par tādu, kas ārstēšanai padodas smagi un ar pamatīgām komplikācijām, turklāt pati ārstēšanās ir dārga. Runa, protams, nav tikai par sepsi, bet arī par mēģinājumiem sadzīvot ar ilgstošām sāpēm, hroniski paaugstinātu temperatūru vai citām kaitēm, kas ne tikai būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, bet var signalizēt par nopietnām veselības problēmām.

Šinī brīdī likumsakarīga gan ir arī kāda cita doma – par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Latvijā. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki Latvijā neiet pie daktera, ir tāds, ka visa šī izmeklēšanas un diagnosticēšanas, un ārstēšanas padarīšana izvēršas ne tikai sarežģīta, bet arī dārga. Tikt pie ārsta ir viens, tikt pie izcila ārsta – kas cits, lai gan labus ārstus ir pelnījis ikviens. Savukārt spēt par to visu samaksāt ir vēl atsevišķs stāsts. Tie cilvēki, kas pamatā izmanto privātās medicīnas pakalpojumus, par ārstu pieejamību un ārstēšanas kvalitāti, jādomā, sūdzas mazāk. Taču par mūsu nodokļu naudu tomēr tiek uzturēta arī valsts medicīnas sistēma. Tā, kurai būtu jānodrošina veselības pamata pakalpojumi ikvienam. Tā pati, kurai vienmēr trūkst naudas un kurā uz dažāda veida plānveida operācijām vai diagnostikām cilvēki gaida garum garās rindās.

Un tomēr – veselības aprūpes sistēma, kurā problēmu netrūkst, nav un nevar būt iemesls, lai cilvēki nerūpētos par savu veselību. Galu galā, no ielaistām kaitēm jācieš jau ir tieši pašiem un lielākoties arī tuviniekiem.

Vēlot drīzu atveseļošanos Valsts prezidentam, atcerēsimies, ka līdzīga situācija var notikt arī ar mums vai cilvēkiem līdzās. Taču no pašiem atkarīgs, vai laikus sapratīsim, ka nevajag cerēt – slimība pāries pati no sevis. Veselība ir jāsaudzē, un tas ietver gan atbilstošu dzīvesveidu, gan arī aktīvu rīcību, ja parādījušās kādas vainas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi