Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Simtgade un kritika

Jānis Buholcs
10:10
26.11.2018
1

Latvijas simtgade ir piedzīvota. Tie bija grandiozi svētki, kurossvinējām to, ka mums ir sava valsts. Taču, kā jau lielos pasākumos gadās, ne viss notiek gludi. Vai ir pamats kritizēt valsts svētku norisi, ja jau arī ikdienā netrūkst neapmierinātības un atgādinājumu par slikto?

Gan gatavojoties valsts jubilejai, gan arī svētku nedēļā notika daudz dažādu pasākumu – gan priecīgu, gan svinīgu. Patīkami, ka jubileju zināja un atzīmēja arī ārpus Latvijas. Vairākās ārvalstīs mūsu svētkiem par godu ēkas vai citi objekti tika izgaismoti Latvijas karoga krāsās. Ārvalstu politiķi un dažādu organizāciju pārstāvji sūtīja sveicienus.

To, ka mēs jau labu laiku esam neatņemama Rietumu pasaules daļa, apliecināja arī ārvalstu viesu klātbūtne. Svinīgos pasākumus apmeklēja vairāku valstu līderi. Spēcīgs atgādinājums par izveidotajām un spēcīgajām sai­tēm ar sabiedrotajiem bija arī NATO ārvalstu karavīru piedalīšanās 18. novembra parādē.

Šie un vēl daudzi citi elementi spilgti atgādina to, ko ikdienas problēmās un steigā gadās piemirst – to, ko mēs kā valsts esam kopīgi paveikuši. Latvijas iedzīvotāji šodien ir pārtikušāki un rīcības iespēju ziņā brīvāki nekā jebkad agrāk. Mums ir pašiem sava valsts. Taču nemaz ne tik sen bija citi laiki, kad par sarkanbaltsarkana karoga glabāšanu varēja sodīt. Sodīt par savas valsts gribēšanu. Karogi šodien no jauna atgādina par ideju, kura, par spīti represijām un citām grūtībām, ir dzīva.

Pēc 18. novembra pasākumiem publiskajā telpā pamanīju īpatnēju parādību. Bija cilvēki, kas izteica kritiskas piezīmes par kādu no svētku norises aspektiem, un bija tādi, kuri kritiķiem pārmeta svētku bojāšanu un darvas karotes pilināšanu medus mucā.

Nav noliedzams, ka daļa īgnuma ir nevietā, to varēja pataupīt vismaz līdz jaunās darba nedēļas sākumam. Šāds īgnums var kļūt par hronisku kaiti, kas mudina koncentrēties uz slikto, un vainu par to liek meklēt visos citos. Mums, protams, netrūkst problēmu un nepilnību, un nav liela māksla tās saskatīt ik uz soļa. Bet arī tad būtu labi spēt ne tikai saskatīt to, kā mums paš­laik nav, bet arī novērtēt to, kas mums ir un ko mēs varam.

Tanī pašā laikā valsts svētku gaisotne nenozīmē, ka ir jāpiever acis uz visu un ka tie, kuri norāda uz nepilnībām, allaž ir tikai nevēlami noskaņas bojātāji. Konstruktīva kritika ir nepieciešama tāpēc, lai konkrēto jautājumu labi varētu izprast no dažādām pusēm un nākamreiz spētu rīkoties labāk.

Viens piemērs ir saistībā ar masu pasākumiem Rīgā, 11. novembra krastmalā. Svētku salūtu uz turieni ik gadus dodas skatīties liels cilvēku skaits, bet šogad apmeklētāju, šķiet, bija vēl vairāk. Taču pūlis – tas ir bīstami. Nav nepieciešams daudz, lai sāktos spiešanās, grūstīšanās un arī panika. Šī nudien nav tikai teorētiska iespējamība. Pasaulē netrūkst piemēru, kur lielu ļaužu masu kopā sanākšana un pārvietošanās beidzas traģiski. Pasākuma dalībnieki, cenšoties nonākt tuvāk notikuma centram vai cenšoties tikt pie labākas skata vietas, var pat nenojaust, ka kļūst par daļu no milzīga spēka, kurš kādu citu saspiež vai sabradā.

Bija cilvēki, kuri atgādinājumus par šādu iespējamību norakstīja kā veltu trauksmes celšanu. Sak’, ja nepatīk pūlis, neej uz masu pasākumiem. Nekas slikts taču nenotika. Ļoti labi, ka nenotika. Taču tas, ka viss beidzās laimīgi, nav arguments. Tā nav atbildīga attieksme pret drošību. Un šis nav arī jautājums par to, vai dalībniekiem patīk vai nepatīk atrasties vietā, kur ir daudz citu cilvēku. Tas ir jautājums par to, kā atbildīgie par pasākumu apzinās riskus un spēj tos vadīt.

Ne jau velti publiskos pasākumos tiek izmantotas dažādas cilvēku plūsmas vadīšanas metodes – no tām redzamākā, taču nebūt ne vienīgā, ir barjeru uzstādīšana. Protams, tas tika darīts arī pie mums, taču nav pārliecības, ka pietiekami un ka nopietnāka incidenta gadījumā kārtības sargi būtu spējuši re­aģēt.

Būtu labi, ja šis jautājums nonāktu Iekšlietu ministrijas vadības dienaskārtībā. Un ne jau tāpēc, lai būtu vēl kāds iemesls kādu vainot par neizdarību, bet gan lai izdarītu secinājumus. Secinājumiem jābūt par to, cik lielā mērā ar pašreizējiem materiālajiem un cilvēkresursiem iekšlietu struktūras spēj nodrošināt sabiedrības drošību masu pasākumos; kādas nepilnības eksistē un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu.
Svinēt savus svētkus ir jāmāk. Ir lieliski, ka tik daudzi cilvēki vēlējās būt galvaspilsētas centrā, lai lielo notikumu piedzīvotu klātienē. Pozitīvi, ka redzamākās problēmas, ko pasākumi radīja, bija vien satiksmes sastrēgumi un pārpildīts sabiedriskais transports – tas ir neizbēgami. Taču svētki paši par sevi nenozīmē, ka tajos nav vietas ieteikumiem, kā rīkoties, lai mūsu kopējie notikumi būtu drošāki un patīkamāki. Vislabāk ir mācīties no tām nebūšanām, kuras nav notikušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi