Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Simtgade. Kā pareizi to svinēt?

Mairita Kaņepe
17:04
05.11.2019
1

Dažādu paaudžu cēsnieki svētdienas vakarā pulcējās Vidzemes koncertzālē uz patriotisku koncertu “Karavīrs gadu simtā”. Ar Latvijas Zemessardzes orķestra un Zemessardzes kora “Stars” muzikālo uzvedumu Cēsīs sākās patriotisma pilnais novembris.

“Te šovakar fantastiska atmosfēra! Paldies klausītājiem par pilno zāli un stāvovācijām! Paldies, ka novērtējāt, izjutāt, ka muzicējam no sirds!” jau svētdienas vakarā tapa ieraksts Zemes­sardzes sociālo tīklu vietnē. Pat­riotisku jūtu piesātinātajā sarīkojumā cēsniekiem tika sagādāti arī pārsteigumi. Ne katrs no vecākās paaudzes bija gatavs apsveikt koncertā uzaicinātos māksliniekus un viņu priekšnesumus. Ze­messardzes māksliniecisko kolektīvu un solistu sniegumā bija daži pārsteidzoši jauninājumi.

Koncertēja galvenokārt jaunieši, diriģenta Anda Kareļa vadībā orķestris armijas gadadienas koncertā uzstājās kopā ar solistu Artūru Strēlnieku, ikdienā militārās policijas pārstāvi. A.Strēl­nieks savas sacerētās dziesmas “Kareivis mieram”, “Latvijai, kas mūsu” izpildīja hip – hop stilā. Daļa klausītāju to uzņēma ar ovācijām, daļa, pārsvarā vecākā paaudze, nogaidoši. Asākā kritika, kas izskanēja pēc koncerta, bija tāda – tā esot zināma necieņa, ja Zemessardzes orķestris Latvijas armijas simtgades koncerta programmā iekļauj tik atšķirīgus mūzikas stilus. Arī repošana – dziesmu izpildīšanas veids uz skatuves – dažiem palika nesa­prasts.

Latvijas armijas simtgadei veltītais Zemessardzes orķestra koncerts sākās klasiskās tradīcijās ar vokālistu Luīzes Krastas, Jāņa Igauņa duetu, izpildot dziesmu “Karogs” ar Edvarda Virzas vārdiem. Sirsnīgi tika uzklausītas mācītāja Mārtiņa Burkes – Bur­kevica uzrunas un arī solo dziedājums kopā ar orķestri.

Koncertā bija iekļautas Aina­ra Virgas populārās dziesmas “Taisnība”, “Zābaku dziesma” no rokgrupas “Līvi” patriotiskā repertuāra.
“Labā nozīmē ar mērķtiecību un spītību Zemessardzes orķestris gatavoja šo koncertu. Aicinājām tādus solistus, kuri raisīs īpašu uzmanību. Mācītājs Mārtiņš Burke – Burkevics nodziedāja ansambļa “Līvi” dziesmu “Dzimtā valoda”, ja tā var sacīt, Jāņa Groduma balsī. Ar uzstāšanos Alūksnē un Cēsīs, pēc tam Liepājā skatītājiem apliecinām, ka Zemessardze spēj radīt krāšņu koncertu. Uz Cēsu skolām nosūtīju uzaicinājumu apmeklēt pasākumu, akcentējot, ka svinēsim armijas simtgadi. Vēsture tai bijusi sarežģīta. Kā to izstāstīt? Nolēmām Artūra Strēlnieka priekšnesumus repa stilā kopā ar Zemessardzes orķestri iekļaut šajā klasiska stila koncerta programmā. To darījām apzināti, lai jaunieši vēl labāk sadzirdētu koncerta stāstu, lai atnāktu uz koncertu, kas stāsta par Latviju, par mūsu valsts armiju. Latvijas vēsturē netrūkst traģisma, bet gribējām radīt tādu koncertu, lai arī jaunieši labprāt nāktu un klausītos. Skarbu stāstu nevajag stāstīt tikai bēdīgos toņos. Orķestra programma tapa tāda, lai klausītāji vēl vairāk vēlētos lepoties ar Latviju, ar mūsu cilvēkiem, mūsu kultūru.”

“Kopā ar reperi Artūru Strēlnieku rakstīta koncerta noslēguma dziesma “Mūsu zeme”. Rakstījām tā, lai klausītāju zāle izjustu pacilātību,” par dziesmas pirmatskaņojumu, tā tapšanu stāsta orķestra mūziķe, komponiste un koncertu producente Inga Meijere. Paaudžu uzskatos bijušas un būs atšķirīgas domas, kā vēlams stāstīt par vēsturi. Artūrs Strēlnieks uz skatuves ar savu pārliecību spēj aizraut pat tādus klausītājus, kas par viņa daiļradi iepriekš nav zinājuši, pārliecinājušies orķestra mūziķi.

“Rīkojot Zemessardzes orķestra koncertus Latvijas armijas simtgadei, mēs mazliet riskējam. Piedāvājam klausītājiem koncertā ko tādu, kas nav bijis. Arī mācītāja Mārtiņa Burkes – Burkevica dalība kā māksliniekam, solistam bija pārdomāta. Viņam, uz skatuves uzstājoties, nav jādzied nekas tāds, kas turpmāk traucētu kalpot. Bet pats vēstījums, ko mācītājs, būdams koncerta vadītājs un solists, aiznesa līdz skatītājiem, bija emocionāla spēka pilns.”

Orķestra un solistu koncertam “Karavīrs gadu simtā” producente Inga Meijere sacerējusi un aran­žējusi vairākus skaņdarbus. Par “Daugavas ledus ceļš”, veltījumu tiem, kuri, tajā skaitā karavīri, piedzīvoja deportācijas, autore stāsta: “Skaņdarbu rakstīju Lat­vijas valsts simtgades priekšvakarā. Tad jau bija sākušās svinēšanas “sacensības”- simtgade Latvijai būs viena vienīga svinēšana. Man likās par daudz tās svinēšanas. Neaicināju cilvēkus sērot, bet man bija svarīgi, lai svētku laikā tiktu cienīta un ievērota piemiņa. “Daugavas ledus ceļš” – pārdomu mūzika orķestra izpildījumā- ir viens no maniem sirdsdarbiem, rakstīts valsts simtgades Dziesmu svētkiem. Ar šo muzikālo veltījumu par deportācijās cietušajiem esmu kaut ko atstājusi sabiedrībai. Otrais pasaules karš latviešiem, karavīriem bija skarbs, tomēr skaņdarba beigas ir ar gaišu izskaņu, ar cerību. Bojā gājušo piemiņa nezudīs, ja nākamās paaudzes zinās, kas notika, un atcerēsies tos, kuru vairs nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi