Raksti

Viedokļi

Priekšvēlēšanu kampaņa sākusies

Sallija Benfelde

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks nākamā gada 8. jūnijā, bet priekšvēlēšanu kampaņa jau sākusies, un opozīcija cenšas, cik spēka. Protams, veiksmīgai kampaņai ir izdevīgs viens vai vairāki “lielie ienaidnieki”, un tie tika atrasti pirms valdības maiņas septembrī. Un opozīcijā bija liela vienprātība. Proti, “lielais ienaidnieks” bija un joprojām ir Krišjānis Kariņš un partija “Progresīvie”.

Manuprāt, vienīgais, kas interesē opozīciju, ir jebkādā veidā nokļūt pie varas. Turklāt bijušajām valdības partijām ir dusmas, ka tieši Kariņš izjauca viņu dzīvi varā un nepiekāpās visiem ultimātiem. Nupat opozīciju ir satracinājis arī Kariņa paziņojums, ka viņš būtu gatavs kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, kas atbrīvosies nākamgad. Sakaiti­nāja arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paustais preses konferencē, ka Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš kā bijušais valdības vadītājs ar darba pieredzi Eiropas Parlamentā ir atbilstošs kandidāts NATO ģenerālsekretāra amatam. Un, protams, var paraustīt plecus vai pasmieties par to, ka pēkšņi Šlesers, Rosļikovs, Nacionālā apvienība un Apvie­notais saraksts kļuvuši par domubiedriem daudzos jautājumos, bet jāatzīst, ka viņu kampaņa ir veiksmīga. Spriedzes, pretrunu un naida palielināšanās sabiedrībā, kas, protams, rada lielāku valsts nestabilitāti, opozīciju nesatrauc.

Pēdējās pāris nedēļās īstu vētru izraisījusi ziņa, ka laikā, kad valdību vadīja Krišjānis Kariņš, 18 no kopumā 53 lidojumiem uz ārvalstīm izmantoti speciālie reisi. To, ka vēl aptuveni 20 reižu Kariņa un viņa delegācijas lidojumus ar t.s. privātiem avioreisiem apmaksājusi Eiropas Sa­vienība, opozīcija un daļa Lat­vijas mediju izliekas nezi­nām. Un, protams, kamēr Na­cionālā apvienība un Apvienotais saraksts bija valdībā, viņi nu nekādi to “neredzēja un nezināja”.

Uzreiz jāpiebilst, ka dažādu jomu ministri lidojumiem izmanto regulāros reisus un noteikti ne vietas biznesa klasē. Ir zināms, ka arī citi premjeri reizumis izmantojuši privātu lidmašīnu pārvadājumus, taču šī informācija nav apkopota. Uzreiz arī jāteic, ka ļoti veiksmīga, kā no propagandas mācību grāmatas, ir ziņās lietoto jēdzienu izvēle. Jau virsraksti, ka Kariņš saviem lidojumiem izmantojis privātās lidmašīnas, turklāt nekur nepieminot nevienu no šo privāto lidmašīnu kompāniju nosaukumu vai īpašnieku, lika brīnīties un vaicāt: vai tad pasaulē ir daudz valstīm piederošu aviosabiedrību, kuras droši var izmantot svarīgām valsts vizītēm? Lielāko tiesu visas aviosabiedrības ir privātīpašums, pat Na­cionālajā lidsabiedrībā “airBal­tic” valstij nepieder 100 procentu akciju. Otrkārt, dažos medijos un, protams, sociālo tīklu komentāros tika pārmests, ka netika izmantotas militārās lidmašīnas. Vai Latvijai ir militāro lidmašīnu flote? Sabiedroto iznīcinātājus šādām vizītēm izmantot nav iespējams, jo premjeram vai ministriem nāktos mēģināt ievietoties bumbu novietnē, pasažieru vietu taču tajās nav. Treškārt, arī militāro lidmašīnu izmantošana, pat ja tās pieder valstij, maksā naudu, jo arī tām ir vajadzīga degviela, jāmaksā par lidlauku izmantošanu utt. Visbeidzot, jēdziena “privāts” skandēšana patiesībā izskatās kā labi aprēķināta PR* kampaņa. Jo piecdesmit okupācijas gados vārds “privāts” diendienā tika skaidrots kā kaut kas briesmīgs un noziedzīgs. Daudziem, sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, tas joprojām dzīvo zemapziņā kā kaut kas ļoti slikts, arī uz uzņēmējiem joprojām daudzi raugās kā uz ļaunumu, ar kuru jāsamierinās.

Valsts kanceleja skaidroja, ka speciālie avioreisi izmantoti “Covid-19″ laikā, kad aviopārvadājumu jomā arī valdīja ārkārtējā situācija. Kā zināms, “Covid-19″ pandēmija pasaulē izcēlās 2020. gada sākumā,  Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu slimības izplatību, 2020. gada martā arī slēdza visu regulāro pasažieru aviosatiksmi. Aviosatiksmi Eiropā pakāpeniski atjaunoja, bet epidemiologi ik nedēļu veidoja sarakstu, uz kurām valstīm lidojumi nav atļauti.  Regulārie lidojumi pakāpeniski atsākās 2021. gadā, taču maršrutu un reisu skaits bija ievērojami mazāks nekā pirms pandēmijas sākuma. Bieži vien informācija par to, ka avioreiss atcelts, kļuva zināma vien dažas dienas pirms vizītes. Turklāt pēc Krie­vijas pilnā iebrukuma Ukrainā nereti notika ārkārtas sanāksmes Eiropas lielajās valstīs.

Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis medijiem sacīja, ka pirmais solis vienmēr ir noskaidrot, vai ir pieejami regulārie avioreisi. Tikai tajā gadījumā, ja tie nav iespējami, tiekot izvērtētas alternatīvas. “Šis ir universāls princips, ko izmanto visu demo­krātisko valstu valdības,” sacīja Citskovskis. Turklāt premjers nav lidojis viens, bet kopā ar padomniekiem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, Valsts drošības dienesta darbiniekiem. Valsts kanceleja skaidroja, ka līdzīgu risinājumu izvēlas arī citu valstu –Igaunijas, Somijas, Austrijas, Islandes un citu – valdības vadītāji. Jāpiebilst arī, ka aviobiļetes ne ministri, ne premjers parasti nemeklē paši, ir iepirkumu konkurss, izvēloties firmu, kas nodarbojas ar biļešu iegādi gan komercreisiem, gan speciālajiem avioreisiem.

Savukārt K.Kariņš medijiem skaidroja, ka diemžēl premjeru vietā sanāksmēs, uz kurām tiek aicināti tieši premjeri, jāpiedalās premjeriem, vai arī valsti neviens cits nevar pārstāvēt. “Ja man ir viena kļūda, ko es varētu saredzēt, tā ir tā, ka tajā laikā man likās, ka svarīgākais ir saturs – tikt, runāt, pārliecināt. Kā es pārliecināšu, kā mēs dabūsim pretgaisa aizsardzību Latvijā, kā mēs dabūsim lielāku karaspēku Latvijā, kā mēs dabūsim lielāku atbalstu Ukrainai, lai, dievs pasarg’, tas karš neiet tālāk,” teica K.Kariņš.

Šķiet, viss skaidrs un atliek gaidīt Valsts kontroles vērtējumu. Manuprāt, jāpiebilst, ka Latvija ir ļoti daudz darījusi, lai jautājums par Ukrainu nepaliktu novārtā un lai ukraiņu balsis izdzirdētu visā pasaulē. Ja Latvijas valdība un ministri būtu sēdējuši Latvijā vai dienām ilgi pārvietojušies no vienas lidostas uz otru, sēdētu stundām ilgi, kad reisi kavējās, gan nokavējot sanāksmes Eiropā, gan tobrīd atstājot Latviju bez valsts augstākajām amatpersonām, daudzos jautājumos ne Latvijas, ne Ukrainas balss nebūtu sadzirdēta.

Opozīcijas kampaņa ir bijusi veiksmīga. Kopumā divām trešdaļām jeb  67% iedzīvotāju nav pieņemama bijušā Ministru prezidenta Artūra Krišjāņa Kariņa prakse izmantot t.s. privātās lidmašīnas, lai dotos komandējumos, liecina pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” iniciatīvas notikušās sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS aptaujas rezultāti.

*sabiedrisko attiecību kampaņa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *