Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Pirmais klupiens

Jānis Buholcs
10:03
02.08.2017
4

Saeima ir vienojusies par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi tā dēvētajā “oligarhu lietā”. Tam vajadzētu nozīmēt, ka šim jautājumam ir pievērsta augstākā līmeņa uzmanība un politiķi ir gatavi izvērtēt, kas īsti ir noticis un kāpēc tiesībsargājošo institūciju izmeklēšana beidzās ar neko. Tomēr izraudzītā komisijas vadība nerada pārliecību par atbilstoši nopietnu attieksmi.

Viesnīcā “Rīdzene” notikušās sarunas, kas pēdējā laikā plaši apspriestas medijos, parāda, kādā veidā daži no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī ir realizējuši savas intereses. Sarunu saturs liek domāt, ka viņi ir izmantojuši politisko ietekmi, lai sekmētu savas biznesa aktivitātes. Tomēr izmeklētāju darbs šajā lietā noslēdzās ar neko – tie nespēja savākt pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecinātu, ka noklausītajām sarunām ir cieša saikne ar to, ko tā sauk­tie oligarhi patiesi darīja.

Tas nozīmē divas iespējamības. Vai nu izmeklētāju darbs ir bijis nepietiekams, vai arī sarunās minēto personu reālajās darbībās nudien nav gana daudz tādu elementu, kas liecinātu par likuma pārkāpumiem. Zinot sarunās iesaistīto cilvēku reputāciju, publikai nudien var rasties šaubas par to, cik tīri ir viņu darbi. Taču izmeklēšanai nevajadzētu būt balstītai uz pieņēmumiem un emocijām, tā vietā ir jāapkopo fakti. Savukārt fakti, kas pašlaik nepieciešami visvairāk, ir saistīti ar to, cik labi pašlaik Latvijā spēj strādāt izmeklētāji, kuru uzdevums ir vētīt sarežģītas un vērienīgas lietas. Ja ir pamats domāt par tiesu sistēmas neefektivitāti, ir skaidrs, ka tiesu sistēma pati savas vainas nevar labot. Tāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisija ir viens no veidiem, kā rast skaidrību.

Tomēr šāds mērķis var piepildīties tikai tad, ja arī parlamentārās izmeklēšanas komisija tiek izveidota ar atbilstošu attieksmi un apsvērumiem. Par to, vai šis gadījums tāds būs, aizdomas sēj veids, kādā komisija tika pie vadītāja – šīs institūcijas priekšsēdētāja būs Inguna Sudraba.

Tālu pagātnē ir laiki, kad I. Sudraba savu reputāciju bija kaldinājusi ar darbu Valsts kontrolē. Kopš pievēršanās politikai daudz kas ir mainījies. I. Sudraba, kas izveidojusi Saeimā pārstāvēto partiju “No sirds Latvijai”, ir stiprinājusi savas pazīšanās ar dažnedažādiem ietekmīgiem ļaudīm, un izskanējuši pieļāvumi, ka caur šo partiju savas intereses cenšas realizēt prokrieviski spēki. I. Sudraba pati gan to visu ir noliegusi, tai skaitā to, ka internetā pirms 12. Saeimas vēlēšanām pub­licētā videomateriālā redzamā sieviete, kas kāpj privātā lidmašīnā uz Maskavu, ir viņa. Īsi pirms vēlēšanām partijas kontos īsā laikā ienāca lielas ziedotas naudas summas. Naudas neskaidrā izcelsme bija viens no iemesliem, kāpēc partiju savulaik pameta vairāki cilvēki.

Kopš ievēlēšanas Saeimā I. Sudraba lielākoties samērā klusi ir uzturējusies opozīcijā. Savu­kārt kļūšana par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdi viņai ļauj atkal plašāk iznākt dienasgaismā. Dažiem no ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem, šķiet, nekādas īpašas pārdomas neizraisa viņas atbilstība komisijas vadītājas amatam. Taču pārdomām vajadzētu būt gan – arī I. Sudrabas vārds ierakstītajās sarunās ir dzirdams. Un ne jau par šo un to. “Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par prem­jeri,” kādā no “Rīdzenes” sa­runām politbiznesmenim Ainā­ram Šleseram ir sacījis uzņēmējs Viesturs Koziols.

Var jau būt, ka tās ir tukšas pļāpas. Var jau būt, ka vairums no ierakstītajām sarunām arī ir tādas pašas pļāpas. Taču, ja gribam par to pārliecināties, diezin vai labākā ideja ir likt šo izvērtēšanas procesu vadīt personai, kuras pašas loma šajā procesā būtu jāpārbauda.

Šis ir interešu konflikts – proti, situācija, kurā lēmuma pieņēmējam ir tādas blakussaistības, kas var ietekmēt viņa lēmuma pieņemšanas motivāciju. I. Sudraba pati nekādu interešu konfliktu, protams, nesaskata. Taču ironisks ir viņas sniegtais pamatojums, kāpēc viņa drīkst komisiju vadīt: “Ja man pastāvētu interešu konflikts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā neiesaistītos.” Tātad: ja pati I. Sudraba interešu konfliktu nesaskata, tātad tā patiešām nav un visi pārmetumi un izteiktās aizdomas ir tikai nelietīgi apmelojumi.

Labi, ka lietu bez uzmanības nav atstājis Valsts prezidents Rai­monds Vējonis. Viņš Saeimas frak­ciju vadītājiem ir nosūtījis vēs­tuli, kurā lūdz izvērtēt I. Sud­rabas atbilstību komisijas vadītājas amatam. Vienlaikus prezidents savos izteikumos ir bijis visai piesardzīgs. Viņš nav izteicis tiešu viedokli, ka I. Sudraba amatam nav piemērota. Ja vairums adresātu uzskata, ka ar komisijas vadību viss ir kārtībā, tad uz prezidenta bažām tās tā arī atbildēs – atbilstību izvērtējām, problēmas nav.

Šis nav pārliecinošs veids, kā sākt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Ja deputāti neatbrīvojas no šaubu ēnas jau saistībā ar komisijas sastāvu, tad nav pārliecības, ka tie savā turpmākajā darbā spēs demonstrēt principialitāti un drosmi. Var gadīties, ka šī būs tikai vēl viena formāla komisija: laiks un nauda būs iztērēti, bet pienesums labākajā gadījumā neliels, bet sliktākajā – tas kļūs par izsmiekla objektu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi