Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Paziņojumi vai apņemšanās – kas sver vairāk?

Andra Gaņģe
13:29
28.01.2019
2

Rīt vajadzētu būt tam notikumam, kuru Latvijā gaida kopš oktobra, proti, jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā. Vēl pirmdienas rītā gan nebija skaidrības par ekonomikas ministra kandidātu, tikai pēcpusdienā pienāca ziņa, ka partija KPV LV, kurai, kā zināms, topošajā valdībā uzticēta Ekonomikas ministrija, ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputāta Ralfa Nemiro kandidatūru.

Rīt būs balsojums par valdību. No tā, kas dzirdams publiskajā telpā, saprotams, ka vislielākos sarežģījumus tās veidošanā un neziņu par tās apstiprināšanu raisījusi tieši KPV LV. Gan partijas premjera amata kandidāta, kuram tā arī neizdevās izveidot valdību, Alda Gobzema asi kritiskie izteikumi par vēlētāju izvēles ignorēšanu, dodot iespēju valdību veidot Saeimā vismazāk pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan vairāku citu KPV LV frakcijas deputātu paziņojumi, ka nebalsos par Kriš­jāņa Kariņa valdību, manuprāt, bija ne tikai viedokļu paušana bet arī cenšanās šūpot valdības veidotāju apņemšanos. Šķiet, pēdējā torpēda topošās valdības cerīgam iznākumam bija KPV LV ekonomikas ministra kandidāta Didža Šmita piektdienas paziņojums. Viņš atsauca savu kandidatūru, to gan vispirms nepasakot valdības veidotājam, bet paziņojot kādā privātā televīzijas kanālā. Nav jau nekāda protokola, kā būtu jārisinās sarunām starp valdības veidotājiem, taču stipri zemāka lidojuma cilvēkiem nerakstīta, bet tāda kā pieklājības norma parasti ir jaunumus paziņot tiešajam partnerim un tad ziņu darīt publisku vai vismaz sniegt informāciju reizē. Tas nu tā, katrs dara, kā uzskata par pareizu.

Savu izšķiršanos Didzis Šmits intervijā pamatojis ar to, kā ar premjera kandidātu veidojusies saruna par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu. Šmita kungs televīzijas speciālizlaidumā uzsvēris, ka viņa darbībā par OIK likvidēšanas tiesisko pamatu būtu tas, ka “Eiropas Ko­misija konstatēja, ka atbalsts izsniegts nelikumīgi”. Viņš kā ministrs rīkotos tikai pēc šīs atziņas. (Lai cilvēkam, kas neseko atzinumu, lēmumu un citādu dokumentu plūsmai un saturam, būtu saprotams, kādā dokumentā un kādā kontekstā lasāma Eiropas Ko­mi­sijas minētā atziņa, D.Šmita teiktajam gan būtu nepieciešams detalizētāks skaidrojums.) D. Šmits televīzijas intervijā apgalvojis,ka viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Kriš­jāni Kariņu, kurā D.Šmitam esot pateikts, ja “es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) – tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā”. “Tas bija pateikts ļoti skaidri,” apgalvojis D.Šmits, acīmredzot tā liekot saprast, ka topošās valdības politiskie spēki nav ieinteresēti OIK likvidēšanā un viņš spiests no amata atteikties.

OIK visiem ir kā slogs, par to spriests jau sen un ļoti dažādos līmeņos. Partijas, kas kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās, solīja pilsoņiem panākt, lai OIK beigtu pastāvēt. Vai tagad, veidojot jauno valdību, šie solījumi neiegūst nekādu reālu, taustāmu apveidu, kā liek domāt Didža Šmita paziņojums?

Valdības deklarācijas projekts, kas atrodas aģentūras “LETA” rīcībā, gan liecina par ko citu, proti, aģentūra informē, ka “premjera amatam nominētā Krišjāņa Ka­riņa (JV) Ministru kabinets plāno likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas”. Proti, dokumenta projektā pausta apņēmība panākt tautsaimniecības oglekļa ietilpības samazināšanu un celt tās energoefektivitāti, kā arī likvidēt OIK , ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veikt to (OIK atcelšanu) valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Tāpat plānots izvērtēt OIK izveidošanas tiesiskumu.

Protams, tas neizklausās tik efektīgi kā speciālizlaiduma paziņojums, kurā liek noprast, ka viss ir skaidrs, ir zināms, ko un kā darīt, tikai kādi tumšie spēki to nevēlas. Taču diezin vai tāpēc deklarācijas rakstītājiem var pārmest mazāku apņemšanos tikt galā ar OIK sāgu. Protams, politiķu solījumu ticamību mēs vienmēr vērtējam caur pieredzēto, un pieredzētais bieži licis vilties. Taču te jāatceras, ka arī Šmita kungs ir tajā pašā politiskajā groziņā, un arī tas, ka ne vienmēr skaļākie paziņojumi izrādās tie reālākie.

Gaidīsim, redzēsim. Laiks un rīcība rādīs, kuriem solījumiem un viedokļiem ticēt. Un atcerēties tos, kad nākamās Saeimas vēlēšanās būs jāizvēlas partijas liste.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi