Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Pašvaldību avīžu sargātāji

JĀNIS BUHOLCS
00:00
09.02.2017
1

Pagājušajā nedēļā Saeima neatbalstīja priekšlikumu neļaut pašvaldībām savas avīzes reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem. Tas parāda, ka deputāti un pašvaldību pārstāvji tā arī negrib saprast atšķirību starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām.

Avīzes un imitācijas

Gandrīz katra Latvijas pašvaldība izdod savu oficiālo avīzi. Dažādu šo izdevumu saturs gan būtiski atšķiras. Vienas pašvaldības lielākoties koncentrējas uz pašvaldības lēmumu, projektu un sasniegumu izklāstīšanu, citas nelaiž garām iespēju ziņot par teju vai katru pašvaldības vadības soli. Vēl citu pašvaldību izdevumi ir tik ļoti iemanījušies kopēt īstu avīžu formātu un stilu, ka atšķirt vienu no otra pirmajā acu uzmetienā ir pagrūti.

Šo robežu starp īstu avīzi un pašvaldības oficiālo izdevumu vēl vairāk sapludina piemēri, kad kopā ar stāstiem par domes padarīto un pieņemtajiem noteikumiem ir arī izklaides sadaļas, televīzijas programmas un dažkārt pat reklāma. Nav jau tā, ka reklāma kādu izdevumu padarītu pievilcīgāku, tomēr līdz ar abonentmaksām reklāma ir galvenais reģionālo laikrakstu ienākumu avots. Turpretim pašvaldības izdevumi jau tāpat tiek finansēti no iedzīvotāju naudas, un pat tad oficiālo biļetenu izdevēji pamanās sameklēt papildu ienākumu avotus.

Taču, lai kā arī maskētos šie pašvaldību izdevumi, tie pašos pamatos atšķiras no īstas avīzes. Īstā avīzē strādā žurnālisti, bet pašvaldības izdevumā – sabiedrisko attiecību speciālisti. Iespējams, ir arī pašvaldības, kuru izdevumu pārstāvji domā, ka strādā žurnālistikā – jo viņi taču arī vāc, apstrādā un izplata informāciju. Tomēr ar to vien nepietiek. Īstu žurnālistu pasūtītājs ir sabiedrība. Sabiedrisko attiecību speciālistu darba pasūtītājs ir viņu priekšniecība. Dažreiz šo abu pušu apsvērumi par to, kas un kā stāstāms, sakritīs. Taču tikai īsts žurnālists – ja vien tam pašam ir izpratne par saviem pienākumiem pret sabiedrību – spēj no malas uzraudzīt pašvaldības darbu un nepieciešamības gadījumā norādīt uz trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Deputāti un mediji

Protams, tas nenozīmē, ka ar vietējo laikrakstu žurnālistiku viss ir kārtībā. Tāpat kā arī ar citu mediju žurnālistiku viss nebūt nav kārtībā. Plašsaziņas līdzekļiem, it sevišķi jau avīzēm, pašlaik daudzviet ir sarežģīta situācija: to ietekmē gan tirāžu krišanās, gan ienākumu samazinājums. Papildus daudziem medijiem jāsaskaras arī ar eksistenciāliem jautājumiem, kāda īsti ir to loma mūsdienu informācijas vidē, kurā auditorijai var rasties iluzors priekšstats, ka brīvi pieejamas informācijas ir daudz; ka visiem tās pietiek un par žurnālistu darbu maksāt nemaz nevajag. Tomēr, ja ir jāizšķiras, kuram informācijas paveidam – žurnālistu vai pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotajam – ir lielāks potenciāls būt par uzticamu ziņu avotu, izvēle nudien nav sarežģīta.

Daudzi deputāti un pašvaldību pārstāvji izliekas, ka to nesaprot. Saeimas debatēs pagājušajā nedēļā varēja dzirdēt dažnedažādas pērles. Piemēram, zaļzemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka žurnālistika – tas pirmām kārtām ir negatīvisms un “būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, atkal ar šo negatīvismu”. Kā tad, un, ja pašvaldībā kaut kas nav kārtībā, kāpēc gan par to kādam rakstīt? Labāk lai iedzīvotāji lasa par to, kā pašvaldība sevi slavē. Visiem taču zināms – ja negatīvās lietas ignorē, tās atrisinās pašas no sevis.

Regulāri šinīs diskusijās tiek minēts arguments, ka pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību un oficiālie izdevumi ir veids, kā to visefektīvāk darīt. Kā gan kāds uzdrošinās prasīt, lai pašvaldībām būtu grūti pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, – jautā pašvaldību biļetenu aizstāvji.

Taču nedefinēts paliek, ko īsti nozīmē “informēt”. Acīmredzot ar to tiek domāts – parādīt pašvaldības darbus labā gaismā un nodrošināt pašvaldības vadībai pozitīvu publicitāti. Vai ar to pietiek, lai iedzīvotāji būtu vispusīgi informēti un varētu pieņemt pamatotus lēmumus? Šaubos. Protams, nav arī jāraksta pēc iespējas negatīvāk, zākājoši. Negatīvisms negatīvisma pēc nav žurnālistikas uzdevums. Tās uzdevums ir atlasīt un izvērtēt informāciju, kas varētu būt interesanta vai svarīga lasītājam, tā vietā, lai ziņu galvenajiem varoņiem pašiem ļautu kļūt par informācijas vārtu sargiem un izvērtēt, kas un kā par viņu darīto citiem jāzina.

Kā radīt pozitīvas ziņas

Ironiski, ka grozījumi Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nemaz neparedzēja liegt pašvaldībām izplatīt informāciju par savu darbu. Grozījumu mērķis bija neļaut avīžu imitācijas reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem, atgādinot, ka šie izdevumi ir viss kas cits, tikai ne žurnālistika, un pret tiem kā pret žurnālistiku nav jāizturas.

Likuma grozījumu autori un atbalstītāji no Saeimas tribīnes atkal un atkal centās kolēģiem paskaidrot lietas būtību, taču kolēģi izlikās, ka to nesaprot. Ja jau nav runas par pašvaldību izdevumu aizliegšanu, tad kādēļ vispār jāveic kādi grozījumi..? – viņi jautāja. Un nobalsoja pret jelkādiem mēģinājumiem ierobežot pašvaldību biļetenu darbību.

Tāda, lūk, ir deputātu izpratne par žurnālistikas lomu sabiedrībā – pseidoziņu veidošanu viņi uzskata par piederīgu tādai pašai kategorijai kā “negatīvistiskā” žurnālistika – vai varbūt pat par ko labāku. Šādos apstākļos varam priecāties, ka vēl nav dzimusi doma par oficiālo Saeimas un Ministru kabineta mediju, kurā ik iedzīvotājam par viņa nodokļos samaksāto naudu stāstītu notikumu “patieso” izklāstu. Deputāti un ministri strādātu politikā un paši sevi vērtētu pozitīvās publikācijās, un valstī viss beidzot būtu kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi