Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Pārdomas pirms Ziemassvētkiem

Sallija Benfelde
08:47
28.12.2022
1

Aizejošais gads nav bijis ne viegls, ne gaišs, jo Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā 24. februārī ir pārklājis pasauli ar asins miglu.

Turklāt gads sākās un turpinājās ar kovida pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem un zaudējumiem. Latvijā aizejošais gads bija arī 14. Saeimas vēlēšanu gads, kas tikai pastiprināja spriedzi un sabiedrības neapmierinātību ar notiekošo.

Jaunā valdība apstiprināta, tās galvenie mērķi ir skaidri un saprotami, bet nebūt nav viegli sasniedzami, jo ļoti daudz šajos neatkarības gados nav izdarīts vai ir izdarīts pa pusei. Turklāt, lai izpildītu visas vēlmes, nāktos palielināt valsts parādu.

Straujā dzīves dārdzības pieauguma apstākļos gandrīz pusei (46 procentiem) Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies – tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai (15 procentiem) rocība sarukusi ievērojami, – liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Tāpat pēc Finanšu institūta pētījuma secināms, ka šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013.gada. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visvairāk finanšu situācija pasliktinājusies iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, aptaujātajiem ar pamata vai vidējo izglītību, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bezdarbniekiem. Pētījums liecina, ka visvairāk finanšu situāciju ietekmējis pārtikas un mājokļa izmaksu sadārdzinājums. Negatīvāk nekā pērn iedzīvotāji vērtē arī tādu faktoru ietekmi uz kopējo mājsaimniecības rocību kā izdevumi veselības jomā (49 procenti), mājsaimniecības finansiālo uzkrājumu apjoms (45 procenti) un spēju “savilkt galus” mēneša beigās, ņemot vēra ikmēneša ienākumus un izdevumus (46 procenti).

Tajā pašā laikā ir ne mazums mājsaimniecību, kas savu finanšu situāciju nevērtē negatīvi. Ne­daudz vairāk kā puse jeb 52 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labklājības līmenis vai nu nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, vai arī uzlabojies. Salīdzinājumā ar 2021.gadu šādu mājsaimniecību gan ir par septiņiem procentpunktiem mazāk.
Ievērojot visu šo apstākļu kopumu, laikam gan droši varētu teikt, ka visbiežāk šogad lietotais vārds bijis “izaicinājumi”. Gan pētījums, gan katram redzamās norises politikā un ikdienā liecina, ka valsts iekšējā un ārējā drošība (kas neapšaubāmi ietver arī ekonomisko situāciju un labklājības jautājumus), veselības aprūpe un izglītība katram Latvijas iedzīvotājam ir vissvarīgākie un šogad arī visvairāk apspriestie jautājumi.

Jāpiebilst, ka bankas “Citadele” veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45 procenti Latvijas iedzīvotāju domā, kā šoziem palielināt ienākumus, jo gada inflācija acīmredzot pat mazliet pārsniegs 20 procentus. Vēl svarīgi atzīmēt, ka  pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šobrīd Latvijā bez darba ir nedaudz vairāk kā 51 000 iedzīvotāju, bet NVA CV un vakanču portālā, kas ir plašākā darba devēju piedāvātā vakanču valsts datu bāze, decembra sākumā bija reģistrētas 23 712 brīvas darbavietas. Tiesa gan, 80 procenti no tām ir Rīgā un Rīgas reģionā.

Situācija tiešām nav ne viegla, ne jauka, tomēr, paraugoties uz Latviju plašāk, jāteic, ka mēs esam kļuvuši ne tikai nervozi un aizdomīgi, bet arī daudz cilvēcīgāki un atvērtāki bēdām un ciešanām un, par spīti nopietnajai tautsaimniecības situācijai, esam gatavi palīdzēt un atbalstīt tos, kuriem klājas vēl sliktāk, un mēs tiešām palīdzam Ukrainai. Apkopo­tie dati liecina: ja rēķina procentos pēc IKP (iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju), tad vislielākā palīdzība Ukrainai ir nākusi no Latvijas, no mums atpaliek arī Lietuva un Igaunija. Palīdz ne tikai valsts, dažādi uzņēmumi, bet arī iedzīvotāji, ziedojot naudu, pārtiku, apģērbu. Par plašu atbalsta kustību kļuva aicinājums adīt zeķes un cimdus Ukrainas karavīriem. Jau oktobra sākumā karavīriem Ukrainā bija noadīti 500 kg zeķu! Adījumus varēja bez maksas par pasta pakalpojumiem nodot Latvijas Pasta nodaļās, tos vāca arī nevalstiskās organizācijas un biedrības un nodeva pastā. Labdarības maratons “Dod Pie­ci!”, kas notiek jau devīto reizi, šogad veltīts  ukraiņu bēgļu bērniem. Un, protams, nav tā, ka esam aizmirsuši tos, kuriem nepieciešama palīdzība un atbalsts pašu mājās.

Atskatoties uz aizejošo gadu, vēl jāpiebilst, ka sasniegumu kultūrā un mākslā, arī starptautiskā līmenī nav bijis maz, un tas jau ir atsevišķs stāsts, kuru neizstāstīt dažos teikumos.

Mēs esam skaitliski maza tauta ar lielu dvēseli, kaut gan ikdienas rūpēs par savu dzīvošanu to mēdzam aizmirst, tā it kā pazūd un to brīžiem ir grūti ieraudzīt ne tikai mums pašiem. Bet arī lielas finansiālās iespējas un daudzskaitlīga tauta ne vienmēr garantē panākumus, par to jau rakstīju iepriekšējā “Druvas” komentārā, stāstot par vēsturnieka Marka Soloņina interviju Dmitrijam Gordonam, kur tika runāts par Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas kara aspektiem.

Tādēļ – nekad nezaudēsim dvēseles gaismu pat vistumšākajā laikā, un lai Ziemassvētki mums atgādina, ka gaisma atgriežas vienmēr!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi