Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par Valsts prezidenta amata kandidātiem

Sallija Benfelde
12:14
21.05.2023
13

Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums otrdien, ka viņš nekandidēs uz otro amata termiņu, izraisījis ne mazumu vērtējumu un minējumu. Pirms runāt par to, ko prezidents ir vai nav teicis un kāpēc tā rīkojies, ir vērts paziņojumu rūpīgi izlasīt, tas ir pieejams Valsts prezidenta mājaslapā. Egila Levita nostāju skaidri izsaka daži fragmenti no tā:

“Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvie­notais saraksts. (..)Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt Apvieno­tais saraksts un opozīcijā esošā Latvija Pirmajā vietā  atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidra vairākuma. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma.  Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena. Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.”

Protams, partijas, uz kurām var attiecināt apzīmējumus “prokremliskas” un “ar oligarhiem saistītas” tagad neskopojas ar apzīmējumiem, kas brīžam jau robežojas ar zemiskumu. Protams, var uzskatīt, ka oligarhu pieminēšana ir pārspīlējums, bet vai gadiem ilgi un joprojām, runājot par oligarhiem un viņu ietekmi, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga vārdi netiek ietverti apzīmējumā “3A”? Vai saistībā ar šiem cilvēkiem vēl tagad nenotiek kriminālprocesi? Protams, novest šīs lietas līdz tiesai ir grūti, vēl grūtāk ir pierādīt, ka minētās personas ir pārkāpušas likumus, jo ir liecinieki, kas miruši, bet daudzi klusē. Savukārt par prokremliskām partijām jāteic, ka tas vien, ka cilvēks ir Latvijas pilsonis un vēlētājs, diemžēl ne vienmēr garantē lojālu attieksmi pret Latvijas valsti. Turklāt vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan Šlesera, gan Rosļikova partija runāja par draudzēšanos ar Krieviju, par to, ka tas jādara tūlīt un tagad. Dažas dienas pirms šī kara sākuma Šlesers savā facebook lapā publicēja ierakstu par pajoliņiem, kuri brīdina par karu, jo nekāda kara nebūs, un sunīja gan premjeru, gan prezidentu.

Toreiz, 14. februārī, Šlesers, piemēram, vēstīja: “Kāpēc Latvi­jas pajoliņi sūta kaut kādus ieročus Ukrainai? Vai nu viņi patiešām ir tik stulbi, ka nesaprot, ka karš starp Ukrainu un Krieviju skars vistiešākā veidā arī Latviju, vai arī viņi vienkārši ir provokatori, kuri apzināti provocē situāciju, lai viss būtu sliktāk priekš Latvijas!” Jāpiebilst, ka foto no šī ieraksta joprojām ir pieejami internetā.

Tātad, pēc šīs partijas domām, neatbalstīt Ukrainu nozīmē droši saglabāt valsts neatkarību un brīvību?! Kā Baltkrievija, kura neatkarīga vairs ir tikai formāli? Manuprāt, šis ieraksts pasaka visu par partiju un tās vadītāju, nemaz nerunājot par to, ka, pēc Šlesera domām, Valsts prezidentam un nevis valdībai ir jānodarbojas ar ekonomiku. Savukārt par Ros­ļikovu jāteic, ka Krievijas karu viņš tā arī nav nosodījis, izvairoties atbildēt uz jautājumiem un uzreiz sākot runāt par krievvalodīgo tiesībām, kuras Latvijā tiek aizskartas.

Jāpiekrīt Egila Levita paustajām bažām, ka balsojumu par viņu varētu panākt, tikai apsolot amatus un rīcību, kas patiesībā apdraudētu Latvijas neatkarību un brīvību. Ne velti Šlesera, Rosļi­kova partijai un arī Lembergam tuvajai Zaļo un zemnieku savienībai Egils Levits Latvijā ir ienaidnieks nr.1, jo Levita nostāja par NATO un Rietumiem ir skaidra un nepārprotama.

Ceturtdien partija “Progre­sīvie” par prezidenta kandidātu izvirzīja Elīnu Pinto. Pinto ir latviešu diasporas aktīva pārstāve Eiropā, ir vadījusi Eiropas Lat­viešu apvienību. Viņa strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās. Kopš 2023.gada ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Univer­sitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā – Eiropas Starpuniversitāšu centrā Eiropas maģistrantūrā. Papildinā­jusi zināšanas Londonas Ekono­mikas augstskolā un Luksem­burgas Universitātē. Trīs bērnu māmiņa, ir latvijas pilsone un nekad nav bijusi kādas citas valsts pilsonība.

Trešdien par savu prezidenta amata kandidātu paziņoja arī Jaunā Vienotība: Partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru. Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē Nīder­landē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aiz­sardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo Resursu Stratē­ģijas Industriālajā koledžā. Rin­kē­vičs 90.gados strādājis kā Lat­vijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu. No 2002. līdz 2003.gadam bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Manuprāt, gan Elīna Pinto, gan Edgars Rinkēvičs ir ļoti cienījami amata kandidāti, kuri vispirms domā par valsti un kuri iespējai kļūt par Valsts prezidentu nepa­kļaus visu un jebko. Atliek cerēt, ka par vismaz vienu no šiem kandidātiem balsos Saeimas vairākums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi