Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Par identitāti un ienaidniekiem

Sallija Benfelde
11:27
02.04.2019
1

Par to, kas mēs esam, un par ienaidniekiem domāt rosināja nupat aizvadītais 25. marts un gaidāmais 9. maijs, diskusijas, ko īsti darīt vai nedarīt ar tā dēvēto Uzvaras pieminekli Rīgā, un nesenā saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli.

Strīds, vai uz tā saucamo Uz­va­ras pieminekli attiecas savulaik starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums par karavīru kapa vietu un ar tām saistīto memoriālu saglabāšanu un apkopšanu abās valstīs, lai paliek juristu ziņā. Piemineklis Rīgā nav saistīts ar apbedījumiem un nav arī veltīts Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņai, ko Eiropā atzīmē 8. maijā. 9. maijs ir Eiropas diena. Piemineklis ir veltīts padomju armijai un uzvarai Lielajā Tēvijas karā, ko svin Krievijā. Baltijas valstīs, arī Latvijā, padomju armija saistās ar okupāciju. Jā, ne jau karavīri vienā vai otrā frontes pusē sāka karu, PSRS pusē karojošie lielākoties tiešām aizstāvēja savu valsti. Traģēdija ir tā, ka gan Vācija, gan Padomju Savienība armijas rindās iesauca arī okupētās Latvijas iedzīvotājus. Pavisam vienkārši skaidrojot: 9. maijā pie pieminekļa tiek svinēta ne jau sabiedroto spēku uzvara pār nacistisko Vāciju, bet citas valsts, kura bija okupējusi Latviju, uzvara. Un šī uzvara mums atnesa 50 okupācijas gadus.

Lai kādi arī būtu ekspertu atzinumi par minēto līgumu, manuprāt, saprātīgi būtu sakopt gan pieminekli, gan tā apkārtni un izveidot tam pieskaņotu piemiņas vietu citu valstu karavīriem, kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju un ar kuru palīdzību nacisms tika uzvarēts. Aizvākt to prom vai nojaukt radītu pārāk krasu Krievijas reakciju, tāpat jau Putina propagandas Latvijā netrūkst.
Tomēr diskusijas par pieminekli parādīja vēl kādu šīs problēmas aspektu: ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie un arī Krievijas pilsoņi savu identitāti saista tieši ar uzvaru Lielajā Tēvijas karā, kuru nav iespējams mainīt. Var teikt, ka identitāte pirmām kārtām saistās ar valodu un kultūru, bet neapšaubāmi daudziem tieši Lielais Tēvijas karš ir daļa no viņu identitātes, daļa no esamības un viņu vērtības apliecinājums. Sabiedroto ieguldījumam un Latvijas okupācijai šīs identitātes apziņā vietas nav. Starp citu, līdzīgi ir arī Krievijā, kur šī īpašā izredzētība saistībā ar Lielo Tēvijas karu tiek audzēta un uzkurināta.

Jāpiekrīt Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles sacītajam, ka latviešiem savukārt identitātes daļa ir ne tikai valoda un kultūra, bet arī okupācija. Un runa nav par vēstures aizmiršanu, bet par to, ka daudzos jautājumos mēs vēl šodien netiekam ārā no vēlmes visu skatīt tikai saistībā ar to, bet tas brīžiem traucē iet uz priekšu, būvēt eiropeisku un demokrātiski nākotni. Galu galā latviešu identitāte ir eiropeiska, mēs esam Eiropas daļa un robeža lēmumiem un rīcībai ir šīs mūsu identitātes daļas apdraudējums. Ja vieniem identitāte saistās tikai ar karu, tad mums bieži vien tās ir bailes, kas mūs savažo.
Domāju, bailes automātiski piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem ir spilgts apliecinājums pašapziņas trūkumam un mūžīgā ienaidnieka meklējumiem. Acīmredzot daudzi domā, ka šie bērni jau piedzimstot ir mūsu ienaidnieki. Ar ko šie uzskati atšķiras no hitleriskās Vācijas vai staļiniskās Krievijas uzskatiem par ienaidniekiem un viņu bērniem? Turklāt par naidu un neuzticību pretī var saņemt tieši tādu pašu attieksmi. Naids nerada mīlestību.

Par spēju atšķirt ienaidniekus, savējos un, piemēram, likuma pārkāpējus un arī to, cik bieži ļaujam vaļu emocijām, sakot „patīk” vai „nepatīk”, pirms dažām dienām pārliecinājos tepat, Cēsīs. Kādā kafejnīcā apsēdos pie blakus galdiņa četrām latviešu kundzēm cienījamos gados, kuras tobrīd runāja par Eiroparlamenta vēlēšanām. Gribot negribot daļu sarunas nācās dzirdēt bez īpašas klausīšanās. Divas kundzes bija sajūsmā par Nilu Ušakovu: „Viņš man tā patīk! Viņš ir tik labs! Es tikai par viņu!” Neviļus atcerējos kādu citu sarunu pirms četriem gadiem pilsētas autobusu pieturā, kad tika apspriesti Valsts prezidenta amata kandidāti. „Mēs jau gan nevaram vēlēt, bet kā es viņu gribētu, viņš ir tik smuks un viņam ir tik glīts uzvalks!” sacīja kāda no spriedēju pulciņa par vienu no amata kandidātiem. Pārējās sarunas biedrenes piekrita. Jau gribēju sacīt, ka runa nav par skaistuma konkursu, bet par Valsts prezidentu, bet nodomāju, ka nebūs pieklājīgi iejaukties svešu cilvēku sarunā. Līdzīgi bija nupat kafejnīcā. Nepajautāju, vai visi likumu pārkāpumi un izšķērdētie nodokļu naudas miljoni „Rīgas satiksmē”, kas kļuvuši zināmi un par kuriem kā kapitāldaļu turētājs neapšaubāmi ir atbildīgs Rīgas mērs, tādas muļķības vien ir, bet klusēju tā paša iemesla dēļ. Protams, brīvā valstī brīvam cilvēkam ir tiesības izvēlēties pēc principa „Man patīk!”. Tikai tad būtu jābūt gatavam pēc tam pieņemt arī lēmuma sekas un nemeklēt mistiskus ienaidniekus, kuri dara sliktu valstij un cilvēkiem. Izskatās, ka mēs bieži vien esam ienaidnieki paši sev.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi