Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Par ideālo un reālo politiku

Sallija Benfelde
13:12
20.08.2020
1

Uzreiz jāteic, ka tas nav par apzīmējumu “reālpolitika”, ko mēdz lietot ar zināmu nosodījuma un nicinājuma pieskaņu. Šo jēdzienu parasti lieto gadījumos, kad principi tiek mērīti ar izdevīguma cenu gan naudā, gan graudā un tiek aizmirsti. Šoreiz par to, ka principus, ko esam deklarējuši, nevar pārkāpt arī laba, pat svēta mērķa dēļ. Un arī par to, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, tomēr, neko tā īsti nezinot, to paust ir vismaz smieklīgi. Pretējā gadījumā var sanākt kā dziļajos okupācijas laikos, kad visnotaļ tika atbalstīts viedoklis: “Neesmu lasījis, bet grāmatas autoru nosodu.”

Pēdējā laikā nereti nākas dzirdēt viedokļus, ka Latvija ir pārāk maiga, pat gļēva jautājumos, kas saistīti ar Baltkrieviju. Lūk, mēs to un to neatzīstam un to un to aicinām, bet patiesībā neko nedarām, lai palīdzētu un atbalstītu baltkrievus cīņā par tiesībām ievēlēt to prezidentu, kuru viņi grib. Arī baltkrievu un krievu ekspertu viedokļos, kurus var dzirdēt tiešraidēs TV kanālos “Current Time” un “Dožģ”, nereti ieskanas, ka nav nekādas lielas nozīmes Eiropas Savienības (ES) un vēl atsevišķu valstu paziņojumiem par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu neatzīšanu, aicinājumiem rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas un vardarbības nosodījumam. Taču vispirms laikam būtu jāzina, kuras valstis ir un kuras nav atzinušas vēlēšanu rezultātus. Pirmkārt, tos nav atzinusi ES. Otrkārt, ir valstis, tajā skaitā arī ES dalībvalstis, kuras nākušas klajā ar paziņojumiem, ka neatzīst rezultātus: Lielbritā­nija, Kanāda, Īrija, Latvija, Lie­tuva, Igaunija. Dažādus paziņojumus ar aicinājumiem izbeigt vardarbību un rīkot jaunas vēlēšanas ir paudusi arī Polija Čehija, Francija. Tas, ka katra ES valsts nav nākusi ar atsevišķu paziņojumu, nenozīmē, ka tām ir cits viedoklis. Jāzina arī, ka parlamentārās republikās augstākā vara valstī ir parlamentam, kas daudzviet ir vasaras atvaļinājumos. Acīmredzot tādēļ ar paziņojumiem nāk valdības un sabiedriskās organizācijas.

Savukārt vēlēšanas ir atzinusi Krievija, Ķīna, Turcija, Azerbai­džāna, Armēnija, Venecuēla, Vjet­nama, Kazahstāna, Kirgiz­stāna, Moldāvija, Nikaragva, Sīrija, Tadžikistāna un Uzbekis­tāna.

Ja runājam par palīdzību, tiešām jāsaprot, ka mēs nevaram jaukties citas valsts lietās, it sevišķi, ja esam deklarējuši, ka katrai valstij ir tiesības uz saviem lēmumiem, neatkarību un demokrātiju. Ir lietas, kuras var un kuras jāizdara tikai pašiem baltkrieviem. Ja vara mainīsies un Baltkrievija lūgs konkrētu palīdzību, tad tas jau būs citādi. Jā, aizvien plašākie streiki var valsti apstādināt. Baltkrievijā opozīcija ir izveidojusi Koordinācijas padomi, un tās pārstāvis Pāvels Latuško, bijušais vēstnieks Francijā un nu jau arī bijušais Kupalas teātra vadītājs, kuru nupat vara atlaida, sacīja, ka Baltkrievijai būs jārunā gan ar ES, gan ar Krieviju par atbalstu, jo ekonomika līdz šim lielā mērā ir balstījusies uz Krieviju un tās labvēlību. Protams, to varēs darīt tikai jaunā vara. Var jautāt, vai Lukašenko aizies pats, un ja aizies, vai Krievija iejauksies. Kā zināms, pie Baltkrievijas robežām ir Krievijas Nacionālā gvarde. Tāpēc Eiropa ir sākusi runāt ar Putinu. Sociālajos tīklos pavīdējušie apgalvojumi, ka Merkele jau čalojusi ar Putinu, manuprāt, liecina tikai par to, ka daudzi nejūt vai negrib just nianses latviešu valodā. Vārdam “čalot” ir nenopietna, izklaides nozīme. Un vēl – jā, ES var nākties “tirgoties” ar Putinu, lai Nacionālā gvarde tā gluži vienkārši neiesoļotu Baltkrievijā, atstājot aiz sevis asiņu jūru. Tāpat arī ir taču skaidrs, ka pieņemot sankcijas pret Baltkrieviju, cietīs tās iedzīvotāji un Putinam manipulēt ar to būs vēl vieglāk. Tādēļ Baltijas valstu piedāvājums sankcijas noteikt amatpersonām ir saprātīgs. Ja Krievija tiešām brutāli iejauksies, tad pret to sankcijas var tikt pastiprinātas. Taču jāatceras, ka ir lietas, kuras var izdarīt tikai baltkrievi paši. Brīvības cena ir augsta, un garantiju nav. Mēs varam palīdzēt ar morālo atbalstu un censties praktiski palīdzēt caur nevalstiskajām organizācijām.

Un vēl – sociālajos tīklos jau izskanējuši viedokļi par to, ka Lukašenko ir kārtīgs un labs saim­nieks, ka tādu vajadzētu arī mums. Iespējams, šī viedokļa pau­dēji neko daudz nezina, tādēļ piedāvāju nelielu ieskatu Lu­kašenko darbos.

Aleksandrs Lukašenko ir dienējis PSRS VDK Robežsardzes karaspēkā, pēc tam bija komjaunatnes sekretārs Mogiļevas pārtikas tirdzniecības pārvaldē. 1979. gadā kļuva par  PSKP biedru, bija Padomju armijas tanku rotas poļitruks, vēlāk kolhoza priekšsēdētāja vietnieks un partijas komitejas sekretārs. 1990. gadā viņu ievēlēja par Baltkrievijas PSR Augstākās padomes deputātu. Vienu gadu vadīja Baltkrievijas Augstākās padomes komisiju cīņai ar korupciju. 1994. gadā Lukašenko ievēlēja par Baltkrievijas prezidentu. 1996. gada vasarā Baltkrievijas parlaments pieņēma petīciju, kas prasīja atstādināt Lukašenko par konstitūcijas pārkāpšanu. 1996. gada 26. novembrī Lukašenko sasauca tautas referendumu, lai pagarinātu savu ievēlēšanas termiņu, kā arī iegūtu tiesības atlaist parlamentu. Pēc Lukašenko pasludinātajiem rezultātiem 70,5% balsotāju esot atbalstījuši priekšlikumus, kaut arī referenduma norise tika apstrīdēta. Tūlīt pēc tam parlaments tika atlaists, policija ieņēma parlamenta ēku un arestēja 89 no 110 deputātiem. Pieņēma jaunu parlamentu ar 110 Lukašenko izvēlētiem deputātiem. Arī visu pārējo vēlēšanu rezultāti ir tikuši apšaubīti. Opozicionāri un tie, kuri pieteicās kandidēt prezidenta vēlēšanās un bija Lukašenko netīkami, tika arestēti, nokļuva cietumā un pēc atbrīvošanas ne viens vien bija spiests emigrēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
19

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi