Raksti

Viedokļi

Mierināsim satiksmi, bet arī skaidrosim

Andra Gaņģe

Satiksmes mierināšana pilsētās mūsdienās ir izplatīta un nepieciešama. Īpaši jau kvartālos, kur blīva apdzīvotība, kur daudz sabiedrisku ēku un ikdienā liela ļaužu kustība.

Arī Cēsīs mērķtiecīgi virzās uz gājēju un autobraucēju, kā arī piemērotajā sezonā mikromobilitātes dalībnieku drošības uzlabošanu. Pirms dažiem gadiem vairākās ielās ierīkoja stabiņus, lai gājēji pie pārejām, kas ved pāri krustojumiem, kur bieži dzīva transporta kustība, justos labāk. Par šādu pasākumu gan iedzīvotāju domas dalījās, proti, bija cilvēki, kuri uzskatīja, ka ne visās vietās stabiņi pilda cerēto funkciju un tie arī ne īpaši sader ar senās pilsētas vidi.

Nu pie stabiņiem pierasts neatkarīgi no tā, kurai pusei bija taisnība: pašvaldībai, kas uzskatīja, ka satiksmes intensitāte pilsētā ir problēma, gājēji nejūtas droši un tāds risinājums ir labākais iespējamais; vai tiem, kuri vērtēja, ka situācija satiksmē nav tik samilzusi un līdzekļus varēja ieguldīt citādi, piemēram, pakāpeniski izgaismojot gājēju pārejas.

Jaunākais autovadītāju mudināšanas veids, lai viņi neaizmirstu, ka nepieciešams ievērot atļauto braukšanas ātrumu, Cēsīs ir smaidošās vai dusmīgās “sejiņas”, proti, interaktīvās ceļa zīmes, kas parādā transportlīdzekļa kustības ātrumu, vai nu ar zaļu smaidu uzsmaidot, vai sarkanu grimasi dusmojoties atbilstoši tam, vai šoferis ievērojis braukšanas ātrumu. Pirmās zīmes parādījās pie pilsētas robežām, draudzīgs atgādinājums, ka nu jau esi apdzīvotā vietā un ir pavisam cits braukšanas ātrums. Droši vien nav par ļaunu, kaut, jāatzīst, tās nav vietas, kur ir cilvēku plūsma, gājēji šajās vietās, visticamāk, nav apdraudēti. Taču, ja nu kāds braucējs aizdomājies pie stūres, manuprāt, likt atcerēties, ka nu jau ir pilsēta, nav slikti.

Kur vēl, manuprāt, īpaši noderīgs būtu šāds atgādinājums? Domāju, tam vieta būtu skolu, bērnudārzu apkaimē, kur īpaši rītos un pēcpusdienās ir liela gājēju kustība. Taču nesaprotu, kāpēc šī zīme ir, piemēram, Vaļņu ielā pie Ūdens ielas? Ne šajā Vaļņu ielas posmā kāda sabiedriska iestāde vai privāts uzņēmums, kas pulcē apmeklētājus, ne tā ir ļoti apdzīvota vieta, kur daudz gājēju. Mazliet jau raisās arī jautājums, kāpēc šajā ielā ir ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā. Varbūt tāpēc, ka ielas malā atļauts novietot auto un parasti stāvvietas ir aizņemtas? Sak, lai vadītāji, izkāpjot no spēkrata, justos droši.

Tāpat gribētos saprast, kāpēc Palasta ielā no krustojuma ar Lenču ielu ir ierobežots braukšanas ātrums un pie graviņas pretī Pils parkam smaida vai dusmojas ātruma mērītājs? Saprastu, ja ātruma ierobežojums te būtu vasarā, kad parkā notiek pasākumi, kad cilvēki dodas pastaigā, bet pārējā laikā? Jo vairāk tādēļ, ka parkam pretējā ielas pusē nav arī stāvlaukuma, no kura cilvēku plūsmai doties uz parku. Un ātruma rādītāju man tā vien gribētos nest pa Palasta ielu uz Bērzaines ielas pusi un novietot kādus pārsimts metrus pirms bērnudārza un poliklīnikas.

Gan jau visam tam, kas tiek darīts satiksmes mierināšanai Cēsīs, arī vietās, kuras pieminu es, ir izskaidrojums. Arī tam, kāpēc bija iecerēts Festivāla ielā aizliegt automašīnu stāvēšanu tieši posmā, kurā ļoti blīva individuālo māju apbūve, savukārt pagalmi šiem namiem ļoti mazi, kā jau padomju laikos atļautie. Taču gribētu, lai pašvaldība, pirms veic tādus pasākumus, to vajadzību izskaidrotu iedzīvotājiem. Nepie­tiek tikai ar satiksmes mierināšanas vadlīnijām. Sarunas ar iedzīvotājiem ne tikai mazinātu neizpratni, bet arī tuvinātu cēsniekus viņu pašu vēlētajai vietvarai, stiprinātu sajūtu, ka viņi ir savas pilsētas saimnieki. Sajūta veidojas tieši no detaļām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *