Raksti

Viedokļi

Mediķu atalgojums jāpaaugstina nevilcinoties

Iveta Rozentāle

Veselības ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem – slimnīcu vadību, veselības politikas veidotājiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem,
akadēmiskajiem un praktiskajiem veselības nozares profesionāļiem – izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli.

Kā teikusi Veselības ministre Ilze Viņķele – tas paredzēšot nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu.
Atbilstoši ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim plānots, ka turpmāko septiņu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt par 11,5 % līdz 3833 eiro līdzšinējo 2003 eiro vietā. Ārst­niecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, medicīnas māsām un ārstu palīgiem, pieaugums ik gadu plānots 12%, tādējādi, ja 2019. gadā vidējā darba samaksa bija 1150 eiro, tad 2027. gadā mērķa alga būtu 2259 eiro.

Pēc pusgadu veiktā darba atalgojuma modeļa izveides,uzsākts trīs mēnešus ilgs pilotprojekts, lai izvērtētu, vai iecerētais modelis ir dzīvotspējīgs, kā to vērtē profesionāļi, cik tas ir viegli pielāgojams dažādām ārstniecības iestādēm un kā tālāk varētu veidoties darba samaksas sistēma. Pilotpro­jektā piedalās divas Latvijas lielās slimnīcas – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca -, savukārt reģionālās slimnīcas pārstāv Cēsu klīnika.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa: “Janvārī pēc lielās cīņas par algu pieaugumu mediķiem, ko ārstniecības personas saņēma 50% apmērā, Mi­nistru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka, lai nozare saņemtu vairāk naudas, nepieciešama vienlīdzīga un caurskatāma darba samaksas sistēmas organizācija veselības aprūpē. Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēja darba grupu, lai saprastu šī brīža samaksas modeļa stiprās un vājās puses, kā arī izstrādātu jaunu, par paraugu izmantojot teoriju un praksi, kas pielietota valsts ierēdniecības darba samaksas reformā.

Darba grupa sešās domnīcu reizēs, sadaloties mazākās grupās, kurās bija pārstāvēti dažādi speciālisti, varēja paust visu viedokļus un redzējumu. Domnīcās diskutējām par amatu novērtēšanu un darba sistēmas izveidošanu: mērķalgas noteikšanu 2020.gadam, cik šobrīd vajadzētu saņemt dažādām ārstniecības personām atbilstoši viņu izglītībai, atbildībai, ieguldījumam, profesionalitātes uzturēšanai un daudzām citām lietām. Mūsu redzējumu projekta veidā ar sešiem realizācijas variantiem iesniedzām Veselības ministrijai tālākai izskatīšanai.

Tagad trīs mēnešus notiks modeļa testēšana. Tā kā esam viena no slimnīcām, kas faktiski jau izmanto tādu jēdzienu kā pilna laika ekvivalents, skaidri parādot, kas ārst­niecības personai ir jāveic darba laikā, un esam vienīgā reģionālā slimnīca, kas ar to strādā jau gadus četrus piecus, tad tikām uzaicināti piedalīties arī testēšanas posmā. Mēs ar interesi tajā piedalāmies, jo varam izvērtēt speci­ālistu noslogojumu un darba samaksas principus, kādi ir pašlaik, salīdzinot ar jauno iespējamo modeli, izvērtējot, kā var izmainīties atsevišķu ārstniecības personu darba samaksa, ieviešot jaunā atalgojuma modeļa elementus. Bet vēlos uzsvērt, ka pilotprojekta testēšana nekādā veidā šobrīd neietekmē darbiniekus. Viņi savu darba algu saņems līdzīgi kā līdz šim – atbilstoši Cēsu klīnikas darba samaksas kārtībai.

Vērtējot jauno atalgojuma modeli, manuprāt, tas ir labs, jo ir daudz taisnīgāks, nekā ir patlaban. Mēs apzināmies, ka daļai ārst­niecības personāla mēs algu pārmaksājam, jo speciālistu trūkuma dēļ to pieprasa tirgus situācija. Tajā pašā laikā vienlaikus pretī ir situācija – ir specialitātes, kurās netiek samaksāts pietiekami adekvāti ieguldītajam darbam, izglītībai un atbildībai. Tāpēc domnīcās runājām par to, ka vienlaikus ar darba samaksu ir jānosaka šis pilna laika ekvivalents. Tas nozīmē, ka ir jābūt precīzi definētam darba apjomam, kāds ir jāpaveic darba dienā. Piemēram, cik pacientu jāpieņem ambulatorajās pieņemšanās, cik procentu no darba laika ir jābūt tiešajām kontaktstundām ar pacientu, cik jābūt pārējiem darbiem, savukārt darbā stacionārā – kas ir tas, kas ir jāiekļauj pamatalgā šajā pilna laika ekvivalentā un kas varētu būt papildu darbs, par ko arī jāmaksā ir papildus. Ir jābūt tādai finansiālās stimulēšanas sistēmai, algas mainīgajai daļai, par ko pienākas papildu samaksa: vai tā ir papildu izglītība, papildu sertifikāti, darbs ar studentiem vai vēl kas cits.

Citās attīstītās valstīs ārsta alga sastāda 2,74 koeficientu no vidējās algas tautsaimniecībā, kādai arī jābūt mērķalgai ārstniecības personām Latvijā. Tomēr septiņu gadu periods ir pārāk ilgs laiks medicīnas sistēmai, jo kritiskā ārstniecības personu, īpaši māsu, trūkuma dēļ var veidoties situācija, ka, ja darba samaksas sistēma netiks sakārtota laikus, mēs varam nonākt pie nopietniem nozares dzīvotspējas jautājumiem. Uzska­tu, ka šāda alga būtu jāmaksā jau nākamā gada 1. janvārī. Reformas uzsākšana tikai 2023. gadā rada ļoti lielas bažas, vai nozare to var izdzīvot. Visās attīstītajās valstīs šobrīd ļoti nopietni investē veselības aprūpē, līdz ar “Covid-19” pandēmiju vēl skaidrāk novērtējot veselības aprūpes sistēmas nozīmi sabiedrībā. Patlaban ir vispateicīgākā situācija, lai arī Latvijā šo tiešām ilgo gadu parādu veselības aprūpes sistēmai beidzot atrisinātu. Bet vēl tas nav noticis. Būtībā ar tik garu termiņu valdība uzliek politisko atbildību nākamajām valdībām tā vietā, lai šo jautājumu risinātu jau šodien. Lai gan jautājums bija jārisina jau pagājušā gada beigās, kad bija jāpiešķir otri solītie samaksas pieauguma desmit procenti. Kad 2019. gadā bija nolemts 20% algas pieaugums ārstniecības personālam, bija situācijas – arī Cēsu klīnikā -, kad ārstniecības personas veselības aprūpē atgriezās arī no citām nozarēm. Bija māsas, kuras darba samaksas dēļ strādā ārvalstīs, bet interesējās par atgriešanos dzimtenē. Arī pandēmijas laikā bija solījums, ka šogad tiks piešķirti likumā paredzētie, bet valsts 2020.gada budžetā neatrastie 10% un nākamā gadā būs plānotais pieaugums vēl par divdesmit procentiem. Tas bija viens no argumentiem, kāpēc daļa ārstniecības personāla ārkārtējās situācijas apstākļos palika strādāt savā nozarē, specialitātē un valstī. Atalgojuma korekcija ir nepieciešama šobrīd, tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *