Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Mazliet par izglītību

Jānis Endele
10:29
08.03.2017
12

Šodien modīgi ir runāt par izglītības kvalitāti. To dara, sākot ar valsts prezidentu līdz sētniekam. Diemžēl neviens gan nezina, ko šis jēdziens nozīmē. Un nav jau vaina prezidenta nezināšanā. Vaina ir tajos gudrajos pedagoģijas zinātniekos, kuri tā arī nav spējuši to nodefinēt,  kur nu vēl izmērīt. Tā nu šis jēdziens – izglītības kvalitāte – iemiesojies mūsu prātos kā kaut kas mistiski labs.

Un tāpēc  runāšu par tādu izglītības kvalitāti, ko Draudzīgā aicinājuma fonds (DA) jau vairāk nekā 20 gadus ir gan nodefinējis, gan izstrādājis algoritmus tās izmērīšanai, un tā ir skolēnu (un līdz ar to arī skolu) zināšanu kvalitāte. Faktiski DA fonds ir vienīgā sabiedriskā organizācija (piebildīšu, ka fondā nav neviena algota dabinieka), kas konsekventi gadu no gada veic skolu vērtējumu gan pēc olimpiāžu, gan centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vienmēr var diskutēt par izvēlēto algoritmu atbilstību objektīvai patiesībai, ja tāda vispār eksistē. DA fonds vienmēr ir izvēlējies matemātiski korektus algoritmus rezultātu interpretācijai. Subjektīvais elements vienmēr pastāv. Taču pats galvenais – katrs interesents var pārliecināties par datu un aprēķinu pareizību atbilstoši nolikumam (mājas lapa – konkurss.lv). Iesaku skolēniem,  skolotājiem, arī vecākiem papētīt Latvijas skolu rādītājus, īpaši, ja ir jaizdara izvēle, kurā skolā mācīties.

Katra valdība, stājoties pie stūres, deklarē savas prioritātes. Izglītība neiztrūkstoši ir viena no tām. Vārdos visi ir par, bet reformas jau nesola bezrūpīgu dzīvi, un tās iestrēgst. Šoreiz  varētu būt citādāk, jo izglītības ministrs K. Šadurskis ir ciets vīrs un viņam ir premjera atbalsts.

Vispirms par pedagogu algu jauno modeli. Brēkas ap to bijis daudz, sākot ar arodbiedrību, beidzot ar Rīgas valdnieku N. Ušakovu. Lūk, Rīgas prestižajās skolās,  klašu mazkomplektu skolās skolotājiem algas samazinājušās. Iemesli tam  dažādi – gan objektīvi, gan subjektīvi. Un tie subjektīvie ir: finansējumu skolotāju algām saņem pašvaldības un tālāk administrē sava novada vai pilsētas skolām. Tas vienmēr radīs aizdomas par šī procesa godīgumu. Man arvien nav saprotams, kāpēc finansējumu nevar piešķirt tieši skolām. Vai tad ir tik sarežģīti mainīt Ministru kabineta nosacījumus?

Objektīvie iemesli. Ir loģiski saprotams, ka mazajās skolās skolotāji nevar cerēt uz kaut cik pieņemamu algu, jo šis algu modelis ir orientēts uz skolēnu skaita palielināšanu skolā. Vienīgais ceļš – skolu apvienošana. Kāpēc tas nenotiek? Tas varbūt izklausīsies amizanti, bet valdība laika gaitā “atkratījās” no skolu lietām, uzkraujot tās pašvaldībām. Un tagad, tā teikt, ir rokas par īsām. Bet pašvaldībām ir pašām savi mērķi un mērķīši. Skolas pats galvenais uzdevums – nodrošināt skolēnu zināšanu kvalitāti – paliek aizkadrā. Priekšplānā izvirzās vietējās varas intereses – iztapt vēlētājam. Diemžēl jaunais algu modelis nestimulē skolas sasniegt augstu skolēnu zināšanu līmeni.

Mazs piemērs no mana dzimtā – Vecpiebalgas – novada.  Tajā ir četras skolas. Vecpiebalgas vidusskola ar 198 skolēniem un līdzās Inešu pamatskola ar 32 skolēniem  atrodas nepilnu 10 kilometru attālumā. Taurenes (64 skolēni) un Dzērbenes (46 skolēni) pamatskolas arī atrodas viena   otrai tuvu, pat ne desmit kilometru attālumā. Visas skolas patukšas, pat vidusskola. Tajā knapi nokomplektē vienu 10. klasi. Pirms gadiem Vecpiebalgas vidusskola pēc olimpiāžu rezultātiem lauku skolu vidū bija viena no vadošajām Latvijā (2005. gadā  1. vietā, šodien – 50. vietā). Nebūt negribu apgalvot, ka tikai liela skola ir garants izciliem rezultātiem. Ir atsevišķas mazas skolas, kuras regulāri gūst augstus sasniegumus. To dažā jomā parādījusi Nītaures vidusskola, bet bez profesionāla un ar iedvesmu strādājoša pedagoga nav iedomājami nekādi sasniegumi. Liela loma ir  skolas vadībai, spējai orientēt kolektīvu augstu mērķu sasniegšanai.

Pašvaldībām tagad jāizšķiras, kādu ceļu iet. No tā ir atkarīgs, vai, izdabājot lokālpatriotismam, viss paliks pa vecam vai arī veidosies skolas, kurās nākamā paaudze saņems kvalitatīvāku izglītību.

Ja aplūkojam lauku vidusskolu beidzēju saņemtos vērtējumus centralizētajos eksāmenos, realitāte ir skarba. Izlikties to neredzam? Cik ilgi? Vai vaina ir tikai pašvaldības gribēšanā kaut ko mainīt? Jāiesastās arī sabiedrībai. Vai tiešām sabiedrība ir tik inerta, ka tai neinteresē savu bērnu nākotne?

Protams, vecāki, ja ir iespējas, sūta bērnu uz prestižākām skolām. Bet tas nav risinājums! Ko varam sagaidīt no valdības. Nepietiek ar ministra K. Šadurska vēlmi reorganizēt skolu tīklu. Ieklausieties ZZS galvenā ideologa A. Brigmaņa prātojumos – domāsim, izvērtēsim, uzklausīsim, ņemsim vērā visas intereses. Nedarīsim, īpaši pirms vēlēšanām, jo lauki ir galvenais partijas ZZS elektorāts. Nav jau arī nekāda atbalsta no nacionāļiem.

Viens gan, kas ministrijas rokās, turpinot algu reformu, paredzēt reālu vidusskolu kvalitātes (kaut vai pēc  skolēnu  zināšanām  centralizētajos eksāmenos) piemaksu. Ne tā kā tagad – visām valsts ģimnāzijām desmit procentu piemaksa. Kā sociālismā! Lai nu ko, bet valsts ģimnāzijas  var izvērtēt pēc skolēnu sasniegumiem. Kādam par to vajadzēs uzņemties atbildību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi