Raksti

Viedokļi

Krīžu valdība parasti mainās pēc krīzes

Jānis Gabrāns

Aizrit 2020.gads, kas paliks mūsu atmiņās uz gadu desmitiem, “Vikipēdijā” iezīmēts kā “Covid-19” gads. Pandēmijas dēļ smagu slodzi nācies iznest ikvienas valsts valdībai, un Latvija nav izņēmums.

Par šo gadu, tā izaicinājumiem runājam ar politologu Filipu Rajevski, kurš norāda, ka politikā neviens gads nav viegls, bet šis papildus iezīmējās ar “Covid-19” pandēmiju, kas ienesa daudz neplānota: “Parasti problēmas un grūtības gadu no gada ir vienas un tās pašas, arī šajā tās nav pazudušas, klāt tikai nākušas tās, ko radīja pandēmija. Varbūt pārējās problēmas vīrusa ietekmē nedaudz notušējās, bet nekur nepazuda un turpināja mocīt valdību. Budžeta veidošana, reģionālā reforma, koalīcijas iekšējās nesaskaņas, tas viss jau bija, kovids to tikai nedaudz piesedza no sabiedrības acīm.”

Jautāts, vai premjers Krišjānis Kariņš ar komandu veiksmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem, politologs norāda, ka būtiskākais – valdība joprojām pastāv. Tā izturējusi satricinājumus saistībā ar reģionālo reformu, nākamā gada budžetu, taču, raugoties uz rīcību tieši kovida kontekstā, sekmes vērtējamas kā mainīgas. Ja pavasaris bijis veiksmīgs, rudens bijis katastrofāli vājš, neraugoties uz to, ka tas bija daudz vairāk paredzams nekā pavasaris, kad problēma tiešām atnāca pilnīgi negaidīti. Acīmredzot valdība nosacīto mieru vasarā neizmantoja, lai izstrādātu iespējamos scenārijus, rīcības plānus.
“Te nevar vainot valdības, ko­alīcijas iekšējās nesaskaņas,” uzskata F. Rajevskis. “Tās traucēja budžeta pieņemšanas, reģionālās reformas veidošanas laikā, izglītības reformas īstenošanā, bet uz tām nevar novelt nepilnības kovida problēmu risināšanā. Ja dienas kārtībā būtu reāli plāni, kā pasargāt sabiedrību no pandēmijas, kādās situācijās ko darīt, vasarā to varēja pieņemt. Nedomāju, ka būtu bijušas kādas iekšējās valdības problēmas to izdarīt. Protams, kad nākas pieņemt lēmumus par to, kas notika iepriekšējā vakarā, sākas politiskās nesaskaņas, ko visi esam redzējuši publiski. Ja vasarā viss tiktu izrunāts, arī tie ministri, kuri rudenī no situācijas centās gūt kādu politisko kapitālu, būtu bijuši daudz pielaidīgāki. Manuprāt, vasarā netika izmantots politiskais miers, ne arī miers, kas valdīja sabiedrībā. Tādā situācijā iespējams pieņemt daudz asākus lēmums nekā krīzes brīdī, diemžēl tas tika palaists garām.”

Pēdējā laikā bieži izskan, ka valdība nespēj sabiedrībai skaidrot pieņemtos lēmumus gan vakcinācijas lietderības, gan noteikto ierobežojumu sakarā. Tas liek domāt, ka valdībā trūkst kvalificētu sabiedrisko attiecību speciālistu, kuri prot izvēlēties pareizo rīcību krīzes situācijās. Politologs gan norāda, ka speciālistu netrūkst, bet, palielinoties speciālistu skaitam, samērā radikāli krītas kvalitāte: “Man ir sajūta, ka šie speci­ālisti īsti nezina, ko komentēt. Vispirms bija jāsaprot, ko sabiedrība domā, bet viss rāda, ka pētījumiem sabiedrības noskaņojuma un sabiedriskās domas izprašanā vispār netika pievērsta uzmanība. Ir sajūta, ka viņi to gūst tikai no feisbuka un tvitera, rezultātā iznāk, ka viņi nodarbojas ar plastisko ķirurģiju, skatoties greizajā spogulī. Zinām taču, ka sociālie mediji ir diezgan greizs spogulis un politisko komunikāciju nevar būvēt uz tā, kas tajos redzams. Ir vajadzīga reāla, autentiska informācija, ko domā, ar ko dzīvo sabiedrība.”

Sākusies vakcinācija pret “Covid-19”, un tiek lēsts, ka šajā gadā atkal varēsim atgriezties pie iepriekšējiem paradumiem, dzīves kārtības. Jautājumā, vai Kariņa valdība, šo pārbaudījumu izturējusi, paliks līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, F. Rajevskis pauž uzskatu, ka valdības maiņa tomēr notiks: “Domāju, pie pirmās krīzes mazināšanās, kad beidzot varēsim nedaudz uzelpot, valdība mainīsies. Krīžu valdība parasti mainās pēc krīzes, tā ir grāmatas patiesība. Cilvēkiem šī valdība asociējas ar krīzi, viņi to negribēs redzēt, kad krīze būs beigusies. Tagad viņus kopā satur bailes un satraukums, bet, kad tas mazināsies, radīsies jaudīgāki centrbēdzes spēki. Valdības stabilitāti ietekmēs arī KPV.LV faktors, jo īsti nezinām, kurš šobrīd kontrolē šo partiju, un tas patiesībā ir ļoti bīstami. Protams, kamēr vien būs valsts finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā, partija pastāvēs, jo naudu kāds saņemt gribēs, bet, kā jau teicu, nav zināms, kurš stāv aiz šī politiskā spēka.”

Politologs norāda, ka nākamais gads, lai arī aizritēs “Covid-19” mazināšanās zīmē, politiskajā jomā Latvijā nemaz tik mierīgs nesolās būt. Pirmām kārtām mūs gaida administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību vēlēšanas, bet visvairāk situāciju ietekmēs tas, kā notiks vakcinācija, cīņa ar “Covid-19”, kā strādās tie valdības instrumenti, ko viņi radījuši, lai atjaunotu un uzturētu tautsaimniecību.
“Ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kā spēsim pārstartēt ekonomiku, lai konkurencē vinnētu, nevis zaudētu. Jāņem vērā, ka arī citas valstis gaida šo brīdi, ieguvēji būs tie, kuri rīkosies ātrāk, spēs pieņemt pareizākus lēmumus,” norāda F. Rajevskis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *