Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Kristus piedzimšanas svētkos

Druva
00:00
26.12.2005
2

Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka!

Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to dienu acīm raugoties! Kādēļ? Tādēļ, ka nav par ko gavilēt! Viss ir pieejams, viss ir kļuvis lēts un importēts. Nē, ne jau cenas, bet vērtības ziņā. Gaidu, cerību, ilgu un gaviļu ziņā. Nav vairs nekā, ko gaidīt Ziemassvētkos, dzimšanas dienās vai kādos valsts svētkos – viss ir bijis, viss pieejams, viss „lēts”.

Un līdzīgi kā sadzīvē ir arī ticībā, arī šeit daudz ko esam zaudējuši. Vai gaidām Kristus piedzimšanas svētkus? Bieži tie nogrimuši rūpju kalnā – ko ēst, ko dzert, ko dāvināt? Vai priecājamies par šiem svētkiem? Jā gan, par lielo egli baznīcā, par jaukajām dziesmiņām, par dvēseles pacēlumu un svētsvinīgo atmosfēru! Bet vai tas ir prieks par šo svētku būtību?! Vai mēs gavilējam līdz ar svēto un eņģeļu pulku, kad dzied „Gods Dievam augstībā…”?

Marijas gars gavilē par Dievu, par Pestītāju. Viņa zina un saprot, ka notiek cilvēces vēstures otrais lielākais notikums pēc cilvēka radīšanas. Taču mēs to bieži piemirstam. Kādēļ gan gavilēt, kādēļ priecāties? Jo mums ir piedzimis Pestītājs! Mans, tavs, mūsu Pestītājs. Jā, tieši tā, mēs esam piemirsuši ka Viņš ir „mans personīgais Pestītājs”. Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, kurus tu savā iekšienē varbūt sauc par pazudušajiem, noklīdušajiem, no… Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, par kuriem tu domā, ka viņi domā- Dieva nav. Viņš nav tikai to Pestītājs, kurus tu uzskati par svētajiem, jo viņi pieder pie Baznīcas un iet tajā biežāk nekā tu.

Marija gavilē, jo viņa apzinās tā augsto un dārgo vērtību, kas notiek. Pestītājs nāk pasaulē, nāk, lai mūs pestītu. „Jūs esat dārgi atpirkti…” saka Dieva vārds 1. vēstulē korintiešiem.

Jā, un tas ir šo svētku lielākais prieks – Jēzus nāk personīgi pie manis, viņš mani atpestīs, izglābs no maniem grēkiem, piepildīs mani ar savu gaismu, ar savu labestību un mieru.

Gaisma, labestība un prieks ir ļoti labi, bet kā lai es pie tiem tieku? Man dzīvē ir tikai jāskrien un jāskrien, jāraujas par četriem! Man nav laika! Ja tu pats neapstāsies, lai parunātos ar Dievu, nekas nelīdzēs. Saņem visus savus spēkus šajos svētkos, apstājies tā pa īstam un parunā ar Viņu, noliec Viņa priekšā visu savu dzīvi un ļauj, lai Viņš tev pasaka, kas svarīgs un nepieciešams tajā un ko var izmest ārā. Ļaujies, lai Kristus miers ieplūst tevī, tavos mīļajos un piepilda tevi ar prieku.

Taču Kristusbērna nākšanai jābūt ilgstoši paliekošai nozīmei mūsu dzīvēs. Viņš nāk. lai ņemtu mūs līdzi, lai mēs sekotu Viņam, kā reiz viņa mācekļi tam sekoja. Lai ne tikai šais svētkos mēs runātos ar Dievu, bet katru dienu, lai ne tikai svētkos mēs būtu pildīti ar Viņa mieru un prieku, bet katrā brīdī būtu Viņa miera nesēji.

Es novēlu tev, mīļo lasītāj, gavilēt par šo Dieva dārgo dāvanu, tā kā gavilēja Marija!

Es novēlu tev priecāties par to ne tikai tai svētajā vakarā, bet visu gadu!

Es novēlu, lai tu varētu apstāties un tapt piepildīts ar mieru no augšienes! Es novēlu tev, sākot ar šo dienu, sekot Jēzum, savam Pestītājam, sirds mīlestībā un pazemībā!

Andris Krauliņš, Skujenes un Lodes – Apšu, Zaubes un Nītaures draudzes mācītājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi