Raksti

Viedokļi

Krievijas sabiedrība un tiesības dzīvot

Sallija Benfelde

Pirms gada Levadas centrs aptaujā vaicāja Krievijas iedzīvotājiem, cik ļoti viņi uzticas vai neuzticas dažādām institūcijām. Gada laikā šī uzticība ir mazliet palielinājusies, bet pavisam nenozīmīgi.

Joprojām iedzīvotāji visvairāk uzticas prezidentam, armijai, valsts drošības iestādēm, valdībai un baznīcai. Vismazāk uzticas lielajam biznesam, arodbiedrībām un politiskajām partijām.

Uz jautājumu, kurš, pēc iedzīvotāju domām, ir pelnījis vislielāko uzmanību, 76 procenti iedzīvotāju septembrī atbildēja, ka to neapšaubāmi pelna prezidents. 72 procenti aptaujāto tāpat domā par armiju, bet 60 procenti – par valsts drošības iestādēm. Valdībai uzticas 56, bet baznīcai 55 procenti iedzīvotāju. Labdarības organizācijas par uzticības vērtām uzskata 51 procents, bet arodbiedrības – vien 33 procenti Krievijas iedzīvotāju. Protams, aptaujā bija arī jautājums, kam var uzticēties ne visai un kam vispār nevar uzticēties. Ja saskaita abas šīs nostādnes kopā, tad gan prezidentam, gan armijai neuzticas 22 procenti aptaujāto, bet valsts drošības iestādēm neuzticas mazliet vairāk iedzīvotāju, tādi ir 25 procenti. Ja salīdzina ar 1994. gadu, tad prezidentam toreiz uzticējās vien 16 procenti, bet armijai – 37 procenti Krie­vijas iedzīvotāju, drošības iestādēm toreiz uzticējās 21 procents aptaujāto. Interesanti, ka uzticība drošības iestādēm pamanāmi sākusi palielināties kopš 2014. gada, gan ar nelieliem “iekritieniem”.

Vai nemainās arī protesta noskaņojums? Kopumā nemainās, tas šogad vasarā un septembrī ir gandrīz vienāds. Lielāko tiesu gatavību piedalīties protestos ar ekonomiskām vai politiskām prasībām pauž maznodrošinātie vai tie, kuri neatbalsta prezidentu, vai uzskata, ka valsts politika ved nepareizā virzienā. Šogad maijā protestos ar ekonomiskām prasībām, iespējams, bija gatavi piedalīties 17 procenti aptaujāto, bet septembrī – 19 procenti. To skaits, kuri atbildēja, ka noteikti piedalītos tādos protestos, ir vēl mazāks: maijā tie bija vien 14, bet septembrī – 18 procenti Krievijas iedzīvotāju. Savukārt protestos ar politiskām prasībām maijā bija gatavi piedalīties, iespējams, 16 procenti, bet septembrī to pieļāva 14 procenti. Uz jautājumu, vai noteikti paši piedalīsies protestos ar politiskām prasībām, maijā apstiprinoši atbildēja deviņi, bet septembrī 13 procenti iedzīvotāju. Arī tie, kuri pieļauj tādu protestu iespēju vai saka, ka paši piedalīsies, lielāko tiesu ir maznodrošinātie, starp kuriem 16 procenti aptaujāto atzīst, ka viņiem tik tikko pietiek naudas ēdienam, tāpat piedalīties ir gatavi tie, kuri neatbalsta prezidentu un valsts politikas virzienu.

Līdzīgi ir arī ar attieksmi pret tiem, kuri ir piedalījušies pretkara protestos. Septembrī tikai 18 procenti aptaujāto saka, ka pret tādiem protestētājiem viņu attieksme ir pozitīva, atbalstoša. 44 procenti teic, ka viņu attieksme ir neitrāla, bet 32 procenti apgalvo, ka pret tādiem cilvēkiem attieksme ir negatīva. Turklāt 35 procenti aptaujāto domā, ka varai ir jānovērš tādi pretkara protesti, bet 51 procents uzskata, ka vara tomēr nedrīkst ierobežot vārda brīvību.

Ar vārdu sakot, šīs aptaujas joprojām izskatās kā juceklis un haoss uzskatos un zināšanās par valsti un varu. Krievijas politikas vērotāji saka, ka cilvēki Krievijā cenšas izdzīvot, nevis dzīvo.

Tikmēr kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā jau gājuši bojā vairāk nekā 290 tūkstoši Krievijas karavīru. Krievijas skolās vairs nebūs eksāmenu svešvalodās, brīvprātīgā/piespiedu kārtā tiek veidota “jauno pionieru” militarizēta organizācija skolēniem. Advokātus, kuri aizstāv tos, kuriem uzrādītas apsūdzības par “valsts nodevību” un “armijas apmelošanu”, apcietina un izvirza pret viņiem tādas pašas apsūdzības, kādas izvirzītas pret tiem, kuru aizstāvību uzņēmušies. Represiju saraksts katru dienu palielinās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *