Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Krabji un intereses

Jānis Buholcs
13:09
20.11.2018
1

Jau kādu laiku noris Latvijas un Norvēģijas strīds par tiesībām zvejot sniega krabjus Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā. Šis starptautisko ekonomisko attiecību jautājums ir kļuvis par Latvijas iekšpolitikas jautājumu.

No partijas KPV LV Saeimā ievēlētais deputāts Didzis Šmits ir radoši sazīmējis Norvēģijas valdības centienus ietekmēt demokrātiskos procesus Latvijā, lai tikai neļautu mūsu uzņēmumiem zvejot savus krabjus.

Norvēģija un Latvija atšķirīgi interpretē spēkā esošos starpvalstu līgumus un citus dokumentus, kas regulē saimniecisko darbību Sval­bārā. 2017. gada sākumā pie Nor­vēģijas krastiem tika arestēts Latvijā reģistrētais kuģis “Se­nator”, jo norvēģi uzskatīja, ka tas nodarbojas ar nelicencētu zveju. Kopumā uz Svalbāras krabju biznesu cerēja divi Latvijas uzņēmumi, kuru kopējā flote ir astoņi kuģi. No iecerētā biznesa nekas nav sanācis, tā vietā ir prāvi zaudējumi.

Šī ir juridiska rakstura nesaprašanās, un tā prasa arī atbilstošu risinājumu. Kuģa “Senator” un tā īpašnieka, uzņēmuma “North Star”, lietu skata Norvēģijas tiesa. Pirmās divas instances ir atbalstījušas vietējo varasiestāžu pozīciju, bet augstākās tiesas sprie­dums ir gaidāms šogad. Lat­vijas uzņēmuma pozīciju atbalsta arī Latvijas valdība. Jau iepriekš mūsu Ārlietu ministrija ir lūgusi Norvēģijai atbrīvot arestēto kuģi un centusies argumentēt, ka zveja ir notikusi atbilstoši spēkā esošajiem vienošanās dokumentiem. Pagaidām tas nav sekmējies, taču jautājuma risināšana nav noslēgusies.

Latvijas krabju zvejotāju interešu lobēšanas organizāciju, ko sauc “Eiropas Krabju zvejas asociācija”, vada Saeimā no partijas KPV LV ievēlētais deputāts Di­dzis Šmits. Skaidrojot notiekošo, viņš ir uzbūris aizraujošas sazvērestības teorijas.

Pagājušajā nedēļā viņš izplatīja paziņojumu, kurā, atsaucoties uz “uzticamiem avotiem”, apgalvoja – norvēģu varasiestādes mēģinājušas ietekmēt vēlēšanu procesus Latvijā. Tas tiekot darīts, lai novērstu iespēju, ka Latvijā ir tāda valdība, kas krabju lietā aizstāv Latvijas intereses. Norvēģi šajā akcijā, citstarp, apmaksājot Lat­vijas žurnālistu darbu un mēģinot nomelnot sev neērtus politiķus.

Šāda veida pasakaini apgalvojumi izskan tagad, kad Norvēģijas un Latvijas žurnālisti sāka skatīties, kas tad tie īsti ir par krabju zvejotājiem, kas kuģo zem Lat­vijas karogiem. Tie tikai formāli izrādās Latvijas uzņēmumi – saskaņā ar Norvēģijas ietekmīgā laikraksta “Dagbladed” pētījumu tiem ir sazarotas un ofšoru shēmās slēptas īpašumattiecības. Kuģu apkalpē ir ārvalstnieki, kas piesaistīti ar labas algas solījumiem. Turpretī dzīves un darba apstākļi uz kuģiem ir slikti, tai skaitā netiek nodrošināta pat atbilstošas kvalitātes pārtika. Kad uz viena šāda kuģa, kas pieder uzņēmumam “Baltjūra – serviss”, notika nelaimes gadījums un dzīvību zaudēja jūrnieks no Uk­rainas, viņa ģimene no uzņēmuma neesot spējusi iegūt pat nekādus skaidrojumus.

Savukārt vēl šogad D. Šmits medijos dižojās, cik perspektīvs bizness esot krabju ķeršana. Sval­bārā nozvejojamo vērtība esot miljards eiro gadā, un Latvijas uzņēmumi no tā varētu dabūt aptuveni 200 miljonus. Ja nozare ir tik naudīga, tad slēpšanās ārzonās un slikta izturēšanās pret darbiniekiem ir vēl jo kliedzošāka (lai gan pat nabadzība nevarētu būt par attaisnojumu, lai organizētu biznesu tā, kā to aprakstījuši norvēģu žurnālisti).

Cik gan viegli ir visus pārmetumus norakstīt uz ļaundaru aizkulišu spēlēm! Deputāts Šmits pat interesējās, vai kaut kur ir atrodams saraksts ar žurnālistiem, kas “saņēmuši finansējumu no “norvēģu instrumenta””. Nudien, Norvēģija Latvijā (tāpat kā vēl citās valstīs) daudzu gadu garumā caur grantu programmām ir ieguldījusi ievērojamas summas. Finansēti ar veselības aizsardzību, kultūras mantojumu, cilvēkresursu stiprināšanu, ekonomisko aktivitāšu veicināšanu un citām jomām saistīti attīstības projekti. Tagad nākusi gaismā “patiesība” par šī atbalsta motīviem – tas viss tādēļ, lai atstātu krabjus tikai sev un traucētu deputāta Šmita un viņa domubiedru politisko karjeru!

Ir jābūt apveltītam ar īpaši lielu egocentrismu, lai visā nopietnībā domātu, ka pret savu darbu vērsta kritika ir veselas ārvalstu sabotāžas operācijas rezultāts. Tas, ka šādi domāšanas modeļi dažos cilvēkos eksistē, pats par sevi gan nav pārsteidzoši. Tas, ka cilvēks ar šādu domāšanu ir ievēlēts Saei­mā, jau ir satraucošāk. Tas, ka cilvēkam, kas izplata šāda veida apgalvojumus, ir ambīcijas uz ministra amatu, jau ir pavisam nopietni.

Krabju lieta turpinās. Vēl ne tuvu nav izsmeltas arī iespējas savu taisnību meklēt starptautiskās institūcijās – pašlaik konflikta risināšanā ir iesaistīta arī Eiropas Komisija. Kā tas viss beigsies, vēl nav zināms. Bet tikmēr atsevišķi vietējie politiķi augļus cenšas ievākt jau tagad. Ja Latvija šinī strīdā uzvarēs, viņi to uzdos par savas kompetences un principu pierādījumu. Ja zaudēs, varēs stāstīt aizvien fantastiskākus stāstus par ārvalstu valdību sazvērestībām pret “patiesajiem” Latvijas interešu aizstāvjiem. Šajā retorikā traucēklis nav tas, ka par “Latvijas interesēm” tiek dēvētas tik šaubīgas biznesa darbības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
17

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi