Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Ko piedien čivināt politiķim

Līga Salnite
11:40
13.06.2021
2

Kad sabiedrībā nozīmīga persona var atļauties riskēt ar izteikumiem virtuālajā vidē? Jāteic, kolektīvā atmiņa mēdz piemirst lielākus pārkāpumus un politiskos sānsoļus, taču tā nepiedod neveiksmīgus jokus, visbiežāk tos folklorizējot un pašu autoru ieceļot kaunā.

Reizumis kāds nevietā pa­spru­cis vārds varētu tikt piedots uz iepriekšējo nopelna – vismaz kādu labo darbu – bāzes, taču par ko liecina nupat iecelta ministra mēles palaišana?

Mikroblogošana jeb īpaši īso vēstījumu publicēšana plaši pieejamā vidē no savulaik pilnīgi neizprotamas parādības kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu ekrāna zvaigznēm, medijiem, arī politiķiem un citiem tā saucamajiem viedokļu līderiem. Viena no šādām mikroblogošanas vietnēm “Twitter” (ang.val. twitter, tweet – čivināšana) vismaz 15 gadu pastāvēšanas laikā izaugusi no šau­ra īpatņu loka līdz lielām ļaužu masām. Čivinātāju un šo čiepstu dzirdīgo ausu loks aptver kā augsta ranga amatpersonas, tā sarkastiski depresīvas jaunās māmiņas.

Jau labu laiku sociālo mediju caurskatīšana žurnālistiem nav brīvā laika pavadīšanas veids, bet pienākums un ikdienas rutīna. Tomēr arī politiķu izpausmes šajās tīmekļa vietnēs joprojām “staigā pa naža asmeni”. No aizkustinošiem mirkļiem, kad nopietnie vīri ar nelielām publiski paustā viedokļa atkāpēm atļaujas atklāt savu cilvēcību, līdz emocionālā karstumā izdarītām politiskām kļūdām vai vienkārši klaji muļķīgiem jokiem ne īstajā brīdī, ne īstajā vietā. Tiesa, jāpiekrīt – jau mikroblogošana nemanāmi rada tādu virtuālā ķēķa vai pīpētavas sajūtu, kur uz īsu mirkli saskrien iepriekš neprognozējams sarunas dalībnieku loks, ātrā tempā tiek mēģināts citam citu pārspēt asprātībā, kad teju visi līdzekļi derīgi un labais tonis nav izvērst dziļāku diskusiju. Lai nu kā, arī formāts un nerakstītie likumi neattaisno publisku haosu raisošus izteikumus, kādus nupat atļāvies jaunievēlētais labklājības ministrs Gatis Eglītis. Svaigi ieceltā amatpersona pirmo pašvaldības vēlēšanu rezultātu izziņošanas karstumā savā “Twitter” kontā pauda aicinājumu salīdzinoši labos panākumus guvušajiem Latvijas Reģionu Apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un partijai “Saskaņa” pārāk nesapriecāties par uzvarām vēlēšanās, jo “3.jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, JKP, “Jaunā Vienotība” un “Attīstī­bai/Par”), kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām”. Īsā publikācija, tikai maigi izsakoties, izdevusies provokatīva. Turklāt nav pat skaidrs, tieši kādu reakciju jaunizceptais ministrs cerēja sagaidīt no sekotājiem, kuru vidū ir ne mazums žurnālistu un citu politiskās dzīves vērotāju.

Pārmetumus izteikumiem nekavējoties pauduši arī politiķi, tostarp ZZS pārstāvji. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie vairākām amatpersonām – premjera, finanšu, kā arī paša labklājības ministra – ar prasību skaidrot šādu pozīciju. Tiesa, LPS vēstulē nav jaušams ne grama sašutuma par izteikumam kā nepārdomātu joku. Pašvaldību interešu aizstāvji pilnā nopietnībā satraukušies par šādu ziņu izplatīšanu jau tā neziņas pilnajā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā.

Atkaujoties no pārmetumu straumes, G.Eglītis drīz vien pretrunīgo ierakstu izdzēsa un, pēc ziņu aģentūras LETA vēstītā, ierakstījis ko krietni saudzīgāku: “Man būs interesanti vērot, kā paš­valdību vēlēšanu rezultāti ietekmēs gaidāmās ES fondu/RRF atbalsta naudas plūsmas. For the record: [no angļu val. – ieraksta vajadzībām-aut.] JKP nav “savu” pašvaldību”. Politiķis pēcāk LETA apgalvojis, ka vēlējies vien paust savu redzējumu par kādreiz tik ierasto praksi atbalsta līdzekļu sadalē, lielāko atbalstu novirzot ZZS pašvaldībām. Viņš pats sola, ka šāds princips turpmāk vairs netikšot īstenots.
Jāatgādina, ne pārlieku sen zināmās politikas vērotāju krust­ugunīs nonāca arī G.Eglīša partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kad tieši caur “Twitter” virtuālajiem vārtiem pauda nosodījumu pirmās instances tiesas profesionalitātei kādas lietas spriedumā, tādējādi radot bažas par politisko spiedienu tiesu varai.

Gana aktīvi tieši šī komunikācijas instrumenta lietošanā bijuši arī citi ministri, tostarp nupat jau pieminētās JKP prestiža atjaunošanas nolūkos atsauktā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šup­linska. Viņai vienlīdz lielus spēkus šajā vidē nācies veltīt informācijas izplatīšanai un pārmetumu atgaiņāšanai. Arīdzan bijusī veselības ministre Ilze Viņķele un viņas amata pēctecis Daniels Pavļuts ne vienu vien publikāciju šajā vietnē veltījis savā dārziņā mesto akmeņu uzlasīšanai, veidojot stāstus daudzu publikāciju turpinājumos, taču pēdējā laikā gan bijuši sastopami vairāk lakoniski informatīvie vēstījumi. Ar asāku sava viedokļa verbalizāciju šeit reizumis uzstājies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sarakstu varētu vēl turpināt, un, protams, ir grūti nospraust robežu, cik daudz un kā tieši formulētu viedokli paust var atļauties tautas priekšstāvis pie virtuālā virtuves galda? Atceroties vēl neseno rudens pieredzi ASV politiskajā elitē, kad eksprezidentam Donaldam Trampam, zaudējot adekvātu spriestspēju par publiskajā telpā pieņemamām ētiskajām normām, nācās piedzīvot sociālā medija – tostarp arī jau pieminētā Twitter – kontu bloķēšanu, gribētos cerēt – līdz tādam līmenim nenonāksim. Tomēr ar katru reizi šī pārliecība nedaudz sa­rūk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi