Raksti

Viedokļi

Kas notiks ar Latvijas Radio?

Sallija Benfelde

Unas Klapkalnes apstiprināšana Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājas amatā ir negaidīts pārsteigums, jo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pēdējo mēnešu aizvien pieaugušie pārmetumi un lielā noslēpumā turētais konkursā pieteikušos cilvēku saraksts lika domāt, ka Radio liktenis ir izlemts.

Tiesa gan, atklātībā pēkšņi nāca zināms, ka NEPLP izlems starp diviem valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem, no kuriem viens, iespējams, ir saistīts ar Ventspils interesēm. Parādījās minējumi, ka Sigita Roķe, kura viena vadīja radio trīs cilvēku vietā, pati ir pieteikusies konkursā, tādēļ vienīgais veids, kā nepaturēt viņu radio valdē, ir bijusi neuzticības izteikšana. Tāpat publiski izskanēja mājieni, ka NEPLP prasījusi, lai tiktu atlaisti daži žurnālisti, bet S.Roķe tam nav piekritusi. Tādēļ U.Klapkalnes izraudzīšanās bija pārsteigums – viņai ir plaša pieredze vadības amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos desmit gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras “LETA” valdes locekle un kopš 2016.gada bijusi gan “LETA”, gan ziņu portāla “Tvnet” valdes priekšsēdētāja. U.Klapkalne ir arī Rīgas Eko­nomikas augstskolas (“SSE Ri­ga”) Mentoru kluba valdes locekle, viņa ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā (MBA). Jeb­kurā gadījumā jaunā LR valdes priekšsēdētāja zina, kas ir žurnālistika un “pazīst drēbi”. Gan jāpiebilst, ka arī atlaistā Sigita Roķe ir ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi dažādos medijos, tostarp vairāku mediju vadībā. Bijusi galvenā redaktore dienas laikrakstā, žurnālā, ziņu aģentūrā. Pirms darba uzsākšanas Latvijas Radio desmit gadus vadījusi starp­tautisko ziņu aģentūru “BNS-Latvija”.

Problēmu Latvijas Radio netrūkst, tās milzušas gadiem, tādēļ vainot visā S.Roķi, kura radio valdē palika viena pēc tam, kad šī gada martā NEPLP izteica neuzticību un atlaida LR valdes priekšsēdētāju un vienu tās locekli, kurš bija atbildīgs par finansēm, ir vismaz savādi. Protams, runa nav par to, ka S.Roķe bija ideāla un neaizstājama radio vadītāja, bet pārmetumi, kas drīzāk izskatījās pēc plānota uzbrukuma, sākās pēc tam, kad LR atteicās no Ventspils sponsorētiem sižetiem. Radio vadītājai tika pārmests gan par nesakārtoto algu sistēmu, gan par to, ka tiek izmantoti sponsorēti raidījumi. Atceroties, cik NEPL bija nīgrs, kad LR (un pēc tam arī Latvijas Televīzija) atteicās no Ventspils sponsorētajiem raidījumiem, tas šķiet vismaz smieklīgi. Tāpat jāatzīst, ka algu un piemaksu sistēma radio ir nesaprotama, un radio darbinieki zina teikt, ka agrāk tā bijusi vēl dīvaināka un netaisnīgāka. Jeb­kurā gadījumā Sigitas Roķes pēkšņā atlaišana izskatījās vairāk pēc politiska pasūtījuma, nevis pēc vēlmes sakārtot LR darbu. Tur­klāt gadiem ilgi NEPLP nekādas īpašas un zibenīgi sakārtojamas problēmas neredzēja.

Preses pārstāvju sanāksmē pēc NEPLP paziņojuma par atlaišanu S.Roķe žurnālistiem sacīja, ka padomes lēmums nav pārsteigums un tam viņa ir gatavojusies. Viņa skaidroja, ka padome ilgstoši izdarījusi spiedienu uz LR, lai tas iesniegtu aptuveni 10 000 dokumentu, tomēr par tiem nav bijušas nekādas konstruktīvas sarunas, tikai oficiāla korespondence. Taujāta par NEPLP atklāto, ka LR tirgojis saturu sponsoriem, S.Roķe noliedza šādas prakses īstenošanu, uzsverot, ka raidījumu sponsorēšana un līdzfinansēšana tika īstenota atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem. Viņa uzsvēra, ka LR nākas slēgt sponsorēšanas līgumus, jo bieži vien, lai izpildītu sabiedriskā pasūtījuma nosacījumus, valsts budžetā nepietiek līdzekļu. Tāpat viņa uzsvēra, ka gan viņa, gan arī LR otrā līmeņa vadītāji ir pauduši vēlmi sadarboties ar NEPLP, tomēr, viņasprāt, padomes plašā LR dokumentācijas izpēte liecina, ka tās mērķis nav sakārtot radio. “Negribētos ticēt, ka tuvojas vēlēšanas un ka te varētu būt citi nodomi – nevis sakārtot LR pēc būtības, bet sakārtot kaut ko citādākā veidā un citādi,” sacīja S.Roķe.

Šķiet, Latvijas Radio šobrīd nolemts likt mierā. Iespējams tādēļ, ka tika nopludināta informācija par pretendentiem, starp kuriem NEPLP grasījās izvēlēties sabiedriskā medija vadītāju. Izvēle par labu ar politiskajām aprindām sais­tītu cilvēku, turklāt gadu pirms vēlēšanām, būtu pārāk skandaloza pat NEPLP. Un, kā jau minēju, jautājums nav par to, ka LR nevar būt cits vadītājs un ka S.Roķei LR bija jāpaliek mūžīgi. Problēma ir tā, ka NEPLP ir ar politisku pieskaņu, jo to apstiprina Saeima, un ka pie varas esošajiem ļoti nepatīk sabiedriskie mediji. Politiķi ir atraduši visai drošu un ērtu veidu, kā tikt galā ar sev vai saviem atbalstītājiem nepiederošiem medijiem – proti, par sabiedrisko mediju finansējumu lemj Saeima. Savukārt Latvijas sabiedrība nav gatava maksāt abonēšanas naudu sabiedriskajiem medijiem tādēļ, ka, iespējams, lāgā neatšķir sabiedrisko mediju no valsts medija.

Vai jaunā valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pratīs un gribēs redzēt, ka sabiedriskais medijs atšķiras no privātā medija, vai spēs noturēties pret politiķu spiedienu? Kas notiks ar Latvijas Radio? To rādīs tikai laiks.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *