Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Karš un diaspora

Sallija Benfelde
12:17
07.02.2023
2

Karam Ukrainā vēl nav redzamas beigas, risināmu jautājumu pietiek gan iedzīvotājiem, gan valdībai un Saeimai. Protams, tādā laikā reti atceramies, ka aiz Latvijas robežām dzīvo daudz tautiešu un pilsoņu, kuriem nav vienalga, kas notiek Latvijā un Ukrainā. Un diasporas ieguldījums nav mazs.

Pagājušajā gadā tika paveikts daudz, pirms runāt par šogad darāmo, īsi par padarīto atgādināja diasporas vēstniece Gaveles kundze: “Pagājušais gads tomēr bija labs, ražīgs un ļoti enerģisks, neraugoties uz to, ka mēs tikko izmocījāmies no tās kovida krīzes, ka iekritām neaprēķināmā Krievijas agresijas kara gadā Ukrainā, kas ietekmēja mūs visus. Diaspora tomēr spēja ātri mobilizēties, un arī Latvijā mēs redzējām, cik liels bija diasporas atbalsts Ukrainai mītiņos, piketos, dažādās uzstāšanās reizēs ar Latvijas un Ukrainas karogiem un arī ar ziedojumu vākšanu. Gribu pateikt lielu paldies diasporas organizācijām, kuras dzīvo un darbojas, par spīti diviem smagajiem kovida gadiem, tās ir spējušas mobilizēties. Sarunas dažādās platformās varbūt pat vēl vairāk cilvēkus aktivizēja, jo nekur nevajadzēja braukt, ceļot. Vislielākais paldies jāsaka arī diasporas skolām, kuras strādāja, atjaunoja arī darbu klātienē. Zinu, cik piekusuši ir skolotāji, zinu par finansējumu, bet viņu pašaizliedzīgais darbs ir nenovērtējams. Ir arī paveikti projekti visās diasporas organizācijās, arī lielie projekti – Dziesmusvētki Eslingenā, Mineapolē.”

Par to, ko aizvadītajā gadā nav izdevies paveikt, un par darbiem, kurus vajadzētu darīt jau tagad, vēstniece sacīja, ka tās, protams, ir Saeimas vēlēšanas. Bija plānots, ka tajās piedalīsies 50 tūkstoši diasporas vēlētāju, bet šo plānu izdevās īstenot tikai daļēji. Var teikt, bija liels kritiens, bet vēstniece arī piebilda, ka ne tikai mazais vēlēšanu iecirkņu skaits, bet arī nogurums no kovida, viņasprāt, ietekmējis to, ka piedalījās maz diasporas vēlētāju. Vēlēšanu rezultātus ietekmējis arī tas, kā ir mainījies vēlētājs, vairāk ir t.s. jaunās diasporas vēlētāju, kuriem varbūt nav tik ļoti izteiktas pienākuma apziņas. Vēstniece arī ievērojusi, ka ir daļa jaunās diasporas vēlētāju, kuri jau gadu desmitiem nedzīvo Latvijā un uzskata, ka viņus tas neskar, iespējams, pat nav tiesību vēlēt tādēļ, ka viņi vairs nedzīvo Latvijā, lai gan juridiski tādas tiesības viņiem ir. Pie darāmajiem darbiem Gaveles kundze minēja, ka jāpanāk, lai latviešu valodas eksāmens tiktu atzīts ārzemēs kā svešvalodas eksāmens, un jau janvārī to sāks risināt diasporas Konsultatīvās padomes Izglītības darba grupa.

Diasporas vēlētāji gaida, ka politiķi tiksies ar viņiem, bet diemžēl bieži rodas sajūta, ka politiķus diaspora neinteresē un viņiem nav svarīgi, ko domā vēlētāji aiz Latvijas robežām. Jāatceras arī, ka ar vēlēšanām saistītie likumi un noteikumi tiek rakstīti Latvijā, tādēļ varbūt bieži piemirstas, cik lieli attālumi līdz vēlēšanu iecirkņiem vēlētājiem jāpārvar vairākās valstīs, tādēļ jārisina vēlēšanu iespējas internetā, jo vairāku valstu diasporai jau ir iespēja nobalsot internetā. Ir skaidrs, ka sasāpējušie jautājumi par vēlēšanām ir jārisina jau tagad, jo laiks paies ļoti ātri.
Ļoti svarīgs jautājums, kas diasporā jau izraisījis neizpratni un pat pretestību, ir iecerētais valsts aizsardzības dienests, jo trūkst informācijas vai arī tā ir pretrunīga. Līdz šim diaspora vēl nav saņēmusi atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem par šo dienestu, uz kuriem varbūt atbildes jau ir atrastas, un neziņa ir kļuvusi par lielu problēmu diasporā. Ja ar diasporu šis jautājums netiks apspriests un atbilžu nebūs, piemēram, par darbu, par noīrētu mājokli ģimenei, par to, ka jaunietis, kuram jābrauc uz Latviju dienēt, ir vienīgais savas ģimenes apgādnieks, tad cilvēki diasporā pat var atteikties no pilsonības.

Ar vārdu sakot, par jautājumiem, kas skar diasporu, nāksies domāt, kaut gan arī Latvijā darāmā netrūkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi