Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Kāpēc atkal ir jādomā par streiku?

Druva
00:00
06.03.2006
2

Latvijas augstskolās pedagoga profesiju pašlaik apgūst ap 1200 cilvēku. Viņi būtu tie, kuriem jānomaina skolotāju vecākā paaudze. Taču šajā mācību gadā Latvijas skolās darbu sāka 171 jauns skolotājs, bet iepriekšējā

no skolotāja darba aizgāja 1002 pedagogi. Mēs kvalificētus skolotājus Latvijā zaudējam daudz ātrāk, nekā tie atjaunojas. Tā notiek vairākus gadus un nav zināms, cik ilgi tā turpināsies.

Pedagogu programmas augstākajā izglītībā šobrīd nav pārāk populāras, interese turpina samazināties. Jaunieši tomēr stājas pedagogos, jo mācību laikā iegūst ļoti vajadzīgas iemaņas. Līdz ar zināšanām pedagoģijā studējušie labi pārzina psiholoģiju, spēju kontaktēties, prot izteikties un aizstāvēt savu domu, labā līmenī zina vismaz divas svešvalodas, pārzina jaunākās datortehnoloģijas un kādā no nozarēm – eksaktās vai humanitārās zinībās – teorijā ir spēcīgi. Jaunieši apzinās, ka ar šādām zināšanām un spējām viņi ir konkurētspējīgi darba tirgū, tai nav jābūt skolai. Darba devējiem simpatizē arī tas, ka augstskolā students mācījies ar domu, ka jāmācās visu mūžu. Nav brīnums, ka šādi absolventi viegli atrod darbu.

Cēsu rajonā jau visai bieži novērojama parādība – skolotāji strādā vairākās skolās un ikdienā braukā no pagasta uz pagastu. Lauku skolu direktori pat baidās iedomāties, ar kādām problēmām viņiem nāksies sastapties, ja no darba aizies skolotājs, kurš ļoti nepieciešams divās vai trīs skolās. Jau sen vērojama aina, ka skolās arvien mazāk strādā vīrieši. Bērni viņus skolā tikpat kā neredz. Pat zēnu mājturību trīs rajona skolās uzņēmušās mācīt sievietes. Protams, viņas to dara pašaizliedzīgi, bet vai tas ir pareizi? Meklē fizikas bakalaurus

Liela uzmanība tagad valstī pievērsta dabas zinību priekšmetiem, tai skaitā fizikas mācīšanai. Valsts drīz vien asi jutīs inženieru trūkumu. Dabas zinību apgūšana skolēnu vidū nav populāra. Fizikas, ķīmijas, bioloģijas mācīšanai nepieciešamā materiālā bāze skolās nav atjaunota 20 un vairāk gadus. Pats galvenais, trūkst skolotāju. Jauno nav vispār. Interesējos trīs Latvijas augstskolās, kā tajās apgūt tik vajadzīgo fizikas skolotāja specializāciju. Liepājas Pedagoģiskajā universitātē kādreiz varēja studēt par fizikas skolotāju, tagad vairs ne. Latvijas Universitātes matemātikas un fizikas katedrā jautāju, vai tur pēc vidusskolas var studēt par fizikas skolotāju, un noskaidroju, ka nevar. Fizika ir jāmācās inženiera bakalaura programmā. Pēc tam neklātienē bakalauri turpina apgūt pedagoģiju. Taču šajā specialitātē uzņem ar noteikumu, ja cilvēks jau strādā skolā. Kā zināms, kopš pagājušā gada skolas direktors var pieņemt darbā citas profesijas speciālistu, ja viņš uzrāda izziņu, ka studē pedagoģiju. Tātad riņķa dancis. Vai tāds valstī būtu speciāli radīts?

Arī Daugavpils universitātē nevar apgūt fizikas skolotāja specialitāti, pirms nav studētas inženierzinātnes. Astoņi matemātikas un fizikas bakalauri apgūst pedagoģiju. Šajā mācību gadā fizikas skolotāja bakalaura grādu vēlējušies apgūt seši. Augstskolas vadība spiesta secināt, ka Latvijai šādi speciālisti nav vajadzīgi, bet skolās aina ir cita. Mūs izglītības sistēmā gaida sabrukums. Līdzīgi ar ķīmijas skolotāju kadriem. Gandrīz nekādas perspektīvas.

Kas satrauc lauku skolotāju?

Krītoties dzimstībai, jaunu ģimeņu skaitam laukos, būtiski samazinās bērnu skaits. Vairāku priekšmetu skolotāji lauku skolās vairs nevar pretendēt uz pilnu darba slodzi. Tātad savā darba vietā skolotājs nevar nopelnīt pilnu algu, par slodzi tie ir 185 lati pirms nodokļu samaksas. Izņēmums slodzes ziņā ir matemātikas, latviešu un angļu valodas skolotāji, ar noteikumu, ja viņi savā specialitātē skolā ir vienīgie.

Pretēja aina vērojama pilsētu skolās.

Lielai daļai skolotāju, it sevišķi tiem, kuri māca skolēnus no 7. līdz 12. klasei, jāstrādā ar lielu pārslodzi priekšmetos, kuros trūkst skolotāju. Valstī noteikts, ka skolotāja pamatslodze ir 21 stunda nedēļā. Ja skolotājs pasniedz 38 stundas, kā pilsētas skolās notiek, tad pajautāsim, kad šis skolotājs labo audzēkņu darbus, gatavojas nākamās dienas stundām? Lai labi sagatavotos latviešu valodas, matemātikas, vairāku citu priekšmetu stundām nākamajai dienai, tam jāvelta vismaz trešā daļa darba slodzes. Kad pedagogam atliek laiks sarunām ar skolēniem un viņu vecākiem un vai vispār var veltīt laiku savai ģimenei?

Arodbiedrības lūgums

Lūgums skolēnu vecākiem, pašvaldībai un sabiedrībai censties izzināt un izprast situāciju, kāda veidojas izglītībā. Ja skolotāju arodbiedrībai izdosies ietekmēt valdību pildīt saistības un kārtējo reizi neatlikt algu pielikumu, valdības koalīcijā iesaistīto partiju pārstāvjus pārliecināt par atbalstu skolotāju prasībām, valstī saglabāsies sociālais miers. Arodbiedrība jau par vairākiem mēnešiem, pusgadu, pieļāvusi atkāpes termiņos, bet nav ar mieru atkāpties no prasībām vispār. Skolotāji nevēlas nonākt līdz tik radikālam solim kā streikam un cer uz pozitīvu iznākumu arodbiedrības sarunās ar valdību.

Skolotāja zināšanu un darba nenovērtēšana ir viens no iemesliem, kāpēc jaunie speciālisti vairs nenāk strādāt uz skolu.

Cēsu rajona skolotāji ir vienoti savā nostājā, arī galējā solī – streikot. Taču rajona skolotāji nestreikos mācību gada noslēgumā, kad ir eksāmenu laiks, jo tas kaitētu skolēniem. Streiku atbalstīt gatavi arī internātskolu, pirmsskolas iestāžu pedagogi, bet bērni tajā laikā netiks atstāti bez uzraudzības.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi