Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Kādam jābūt Valsts prezidentam?

Sallija Benfelde
11:45
17.04.2023
15

Pirmais Valsts prezidenta kandidāts jau ir zināms. At­saucoties uz partiju apvienības “Apvienotais saraksts”(AS) atbalstu, sevi ir izvirzījis uzņēmējs Uldis Pīlēns. Un, protams, sabiedrībā jau sākušās diskusijas, vai tas ir labi vai slikti, vajag vai nevajag, lai gan par to lems Saeimas deputāti. Emociju netrūkst, tomēr, ja nu par to spriežam, tad varbūt nebūtu par ļaunu arī atcerēties, ko Valsts prezidents var, ko nevar, kādus uzdevumus Valsts prezidentam dod Sa­tversme un ko ir iespējams darīt arī ārpus Satversmē noteiktā.

Satversmes trešās nodaļas “Valsts prezidents” 41. pants nosaka: “Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.” Vēl citi panti pauž, ka Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Uz Saeimas lēmuma pamata viņš pasludina karu. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku, prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu. Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, nosakot tām dienas kārtību, un  ir likuma ierosināšanas tiesība. Prezidents var neapstiprināt pieņemtos likumus, atgriežot tos atpakaļ Saeimai, ja vien tie nav pieņemti ārkārtas režīmā. Pro­tams, parlaments pieņemtos likumus var nelabot, ja ļoti negrib.

Droši vien iedzīvotāji ir arī labi iegaumējuši, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu, ko pēc tam apstiprina vai neapstiprina tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā lēmums netiek apstiprināts, tad par atlaistu tiek uzskatīts Valsts prezidents. Un, protams, visi zina, ka prezidents ir tas, kurš pēc Saeimas vēlēšanām nominē nākamo premjeru, gan reizēm piemirstot, ka nominēt var jebkuru, kurš atbilst nosacījumiem, bet kandidātu apstiprina vai neapstiprina Saeima. Tādēļ nav gluži tā, ka prezidents var “spēlēt solo”, nerēķinoties ar Saeimā ievēlētajiem.

Kādēļ pārstāstu Satversmi? Tajā noteiktais ir tas, pēc kā var vērtēt Valsts prezidenta paveikto, gan atkal neaizmirstot, ka pārstāvniecība ārvalstīs ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Un ir arī vēl Satversmes pantos neierakstītais, ka prezidents var iedvesmot iedzīvotājus, veidot viņu uzskatus, bet tas nozīmē, ka savā ziņā viņam jābūt kā labam aktierim, kurš prot uzstāties un pārliecināt.
Kā visam minētajam atbilst Uldis Pīlēns, kurš pirms Saeimas vēlēšanām nāca ar solījumiem būt valsts un tautas glābējs, bet negribēja uzņemties nekādu konkrētu atbildību? Manuprāt, bija skaidri redzams, ka viņš labprāt diriģētu no aizkulisēm. Turklāt viņa sacītais bieži izklausījās kā tāda cilvēka spriedumi, kurš neorientējas ne ārpolitikā, ne Lat­vijas likumos. Diezgan nepārprotami varēja vērtēt, ka viņš spriež kā uzņēmējs miljonārs, kurš gribētu lobēt biznesu. Turklāt izskatījās, ka, viņaprāt, ne jau principi, bet tikai nauda ir svarīga, jo nodokļi valstij vajadzīgi.

Latvijā uzņēmēji nav īpaši iemīļoti vairāku iemeslu dēļ. Piecdesmit okupācijas gados rūpīgi iedvestais, ka nauda ir slikta, uzņēmīgi cilvēki vēl sliktāki, jo par visu taču rūpējas kaut kāda abstrakta valsts, kura naudu ņem no kaut kurienes, mūsu galvās dzīvo joprojām, pat ja ne vienmēr to paši saprotam. Otrs iemesls, manuprāt, ir tas, ka dzīvojam uzskatos – uzņēmēja galvenais uzdevums un mērķis ir nopelnīt. Jā, uzņēmēji ražo vajadzīgas preces un pakalpojumus, jā, nodokļi tiek maksāti no peļņas, bet… Te nu tomēr jārunā par daudzu uzņēmēju izpratni par likumiem, godprātību un principiem, kuru nav. Citiem vārdiem sakot, mēs neesam tikuši ārā no mežonīgā kapitālisma stadijas, no brutālajiem deviņdesmitajiem.

Protams, Pīlēna bizness ir sācies deviņdesmitajos, okupācijas laikā viņam ir izdevies arī mācīties ārpus PSRS – Vācijas De­mokrātiskajā Republikā (VDR), kas uzreiz liek raudzīties ar aizdomām. Protams, gan jau Pīlēna kunga biogrāfija vēl tiks vētīta.

Un te vēl jāmin politiskais tirgus. Parasti bijusi nerakstīta vienošanās, ka katram pie varas esošajam politiskajam spēkam nav vairāk par vienu augstāko amatu valstī, bet AS tad būtu divi – gan Saeimas priekšsēdētājs, gan Valsts prezidents. Vai Nacionālā apvienība (NA) sev neko neprasīs par tādu piekāpšanos? Šlesers jau sapņo par Uldi Pīlēnu prezidenta amatā un acīmredzot tādēļ gribēja aizklāto balsošanu par prezidentu. Jo, ja vēlētāji neuzzina, kurš kā balsojis, var labi “pirkt un pārdot”. Un vai Šlesera kungs negrib nevienu amatu, piemēram, ekonomikas ministra vietu? Pīlēns varētu nesaprasties ar pašreizējo premjeru un pēc valdības krišanas ceļš uz varu būtu vaļā gan Lemberga fanu partijai, gan Šle­sera kungam. Īsi sakot, manuprāt, jauna valdība tiktu izveidota, izņemot Jauno Vienotību, “Sta­bilitātei!” (jo NA to nu nekādi nespētu paskaidrot) un “Progre­sīvos”. Domāju, tā būtu bīstama situācija mums visiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi