Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Jautājumi ir, atbilžu nav

Sallija Benfelde
22:29
11.03.2023
9

Valsts budžets pieņemts. Tas, protams, tiks kritizēts, tikai jau tagad nav grūti prognozēt, ka kritizētāji pārmetīs naudas trūkumu, gan nesakot, kur to naudiņu ņemt un vai tas vispār ir iespējams. Citiem vārdiem sakot, manuprāt, Latvijā trūkst situācijas analīzes jebkurā jautājumā vai arī jājautā – vai tā netiek publiskota? Jo ar skaitļiem vienmēr iet pavisam grūti.

Piemēram, jautājumā par piena iepirkuma cenu un pašizmaksu, sākot no zemnieka līdz pat veikalam. Ja par pašizmaksu kaut kādi skaitļi izskanējuši, tad nav nācies dzirdēt ne par to, cik maksā pienu pārstrādāt, cik veikaliem izmaksā to pārdot, jo galu galā algas ir jāmaksā, par elektrību jāmaksā. Ja šī “bilde” būtu skaidra, tad būtu arī skaidrs, kādu uzcenojumu kurš liek, vai ražotāji un tirgotāji tiešām ir tādi rīkļurāvēji, kā tagad nereti izskan. Un vai zemnieki tiešām saprot un prot uzņēmējdarbību. Tagad redzama patiešām skarba aina, skatoties, kā gotiņas ved uz kautuvi – latviešiem gotiņa vienmēr bijusi svēta, jo bijusi iztikšanas pamats. Atliek nobirdināt pa asarai un diskusijās klausīties, kā ražotāji, tirgotāji un politiķi cits citu apvaino.

Līdzīga situācija ir arī veselības aprūpē. Ir skaidrs, ka algas jāpalielina, pretējā gadījumā ārsti un medmāsas darbu sameklēs vai nu privātajā medicīnā, vai aizbrauks, bet palīgpersonāla nebūs vispār. Vēl daži gadi, un katrs pats varēs pats sevi ārstēt, jo mediķu nevis trūks, bet vienkārši nebūs.

Ar jautājumiem par pacientiem ir bēdīgāk, jo, piemēram, par to, vai visas pašvaldības varēs atļauties piemaksāt par ēdināšanu stacionāros, skaidrības nekādas. Kādi ir pašvaldību reālie ienākumi un izdevumi? Publiski jau ir izskanējis, ka reģionālajās slimnīcās nereti nonāk vientuļie seniori, kuri ir ļoti izvārguši, jo pēc rēķinu samaksāšanas pārtikai paliek ļoti maz. Nav taču noslēpums, ka tādi seniori vēl papildus maksāt par ēdināšanu nevarēs. Tad rodas jautājums: vai viņi slimnīcā lēnām izdzisīs nevis no slimības, bet esot pusbadā? Vai par šo jautājumu ir kaut cik reāls priekšstats, kā to risināt?

Pro­tams, var sacīt, ka tādiem senioriem labāk būtu atrasties pansionātos, bet tad jautājums ir, vai pansionātos ir brīvas vietas un kurš segs starpību starp uzturēšanās izmaksām un pensiju? Valsts? Pašvaldība? Tam naudas pietiks? Publiskajā telpā lielāko tiesu skan politiķu savstarpējā ņemšanās, kad tiek runāts par saviem un savas partijas labajiem darbiem un konkurentu sliktajiem, cik tālu vien atmiņa sniedzas, bet reālas, skaitļos balstītas situācijas analīzes nav.

Tieši tas pats notiek ar diskusijām par pieminekļiem un ielu nosaukumiem. Protams, mūsu vēsturē, kā rakstot par šo tēmu, izteicās literatūrkritiķis Guntis Berelis, ir daudz “draņķību”, par kurām negribam atcerēties un zināt. Arī ideālu cilvēku nav.

Sociālajos tīklos “spalvas iet pa gaisu”. Vieni saka, ka diez vai kāds mākslinieks vai rakstnieks okupācijas laikā iztika bez nodevām padomju varai, ja vispār gribēja, lai viņa darbi nokļūst līdz cilvēkiem, un ka tad jau jāatsakās no visa 50 gadu kultūras un mākslas mantojuma. Otri uzskata, ka “nodevas” ir viena lieta, bet līdzdarbošanās okupācijas administrācijā un partijas darbā – pavisam kas cits. Trešie teic, ka Puškinam nav nekāda sakara ne ar 40.gada Latvijas okupāciju, ne ar karu Ukrainā. Un tad vēl daži atceras, ka bija cilvēki, kuri nekādi nesadarbojās, nepieļāva “nodevas”, bet viņu vārdi, gan latviešu, gan citu valstu autoru, atrodami to laiku lielā cenzora “Glavļita” sarakstos, un par viņiem nerunājam vēl tagad.

Manuprāt, vajadzīga diskusija par kritērijiem un to, vai talantīgu autoru darbi ir izmetami, svītrojami no mūsu kultūras vēstures. Vai Andreja Upīša noveles un Annas Sakses “Pasakas par ziediem” nav talantīgi darbi un nav pelnījuši izlasīšanu un vietu Latvijas literatūrā? Domāju, kritērijs, lai novāktu pieminekļus, varētu būt reāla sadarbošanās ar okupācijas varas administrāciju un partiju, bet nevajadzētu autoru izmest no literatūras vēstures. Tad jau jā­slēpj arī daļa patiesās vēstures. Bet, kamēr situāciju analīzes vietā emociju ir vairāk nekā prāta, cilvēki kļūst aizvien nervozāki un dusmīgāki, bet valsts drošāka un stabilāka nekļūst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
17

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
17

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi