Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Ievēlēt tos, kuri dara

Jānis Gabrāns
07:53
23.04.2019
4

Nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču sabiedrībā šis temats tiek pārrunāts ļoti nedaudz. Katrā ziņā daudz mazāk nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas.

Joprojām, arī pēc 15 gadiem Eiropas Savienībā, sabiedrībā nav īstas skaidrības par pienesumu, ko dod Eiropas Parlamenta deputāti. Interesanti būtu zināt, cik daudz skatītāju bija šonedēļ LTV notikušajām partiju debatēm, kas notika Briselē.
Kāda tad ir Latvijas politisko spēku aktivitāte, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām laikā, kad ap Eiropas Savienību (ES) ir tik daudz neskaidrību un politisku peripetiju? Izrādās, aktivitāte ir lielāka nekā 2014.gada EP vēlēšanās. Šogad uz astoņām deputātu vietām kandidē 246 kandidāti no 16 sarakstiem. Pirms pieciem gadiem bija 14 saraksti un 170 deputātu kandidāti.
Kandidātu vidū ir arī daži mūsu puses cilvēki. Partijas “Latviešu Nacionālisti” sarakstā ar sesto numuru ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. Zaļo un Zemnieku partiju apvienības sarakstā ar desmito numuru startē Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja, Amatas novada domes deputāte Guna Kalniņa – Priede. Partijā “Atmoda”, kas bija zināma kā “No sirds Latvijai”, ar trešo numuru ir Raunas novadā dzīvojošais Gints Gābers, SIA “Labi Dati” iepirkumu speciālists.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā ar astoto numuru startē Viktors Zariņš, kura dzīvesvieta ir Cēsu novadā. Viņš ir SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” Ko­munālās daļas darbinieks un Latvijas Neredzīgo biedrības Cē­su teritoriālās organizācijas Re­vīzijas komisijas loceklis. Tūlīt aiz viņa ar devīto numuru ir pensionārs Juris Apinis, kura dzīves­vieta arī ir Cēsu novads.

Vēl var minēt, ka Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar 12.numuru ir cēsniekiem pazīstamais biedrības “Vidzemes Tūrisma asociācija” valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kura dzīvesvieta gan norādīta Rīga.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var iepazīties ar partiju programmām, ko, visticamāk, darīs retais, jo šajā gadījumā tā tiešām ir tikai solīšana. Varētu pat teikt, dažu partiju programmas nav īsti nopietni ņemamas, jo nav jau Saeima, kur katrs pēc tam var censties sevi parādīt. Strādājot Eiropas Parlamentā, deputātam jāpievienojas kādai no lielajām politiskajām grupām, tāpēc svarīga būtu tās politiskā virzība, redzējums. Parlamenta deputāti strā­dā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valsts­piederības. Politiskās partijas Latvijā, kas jau darbojas ES vai ir ar ilgu darbošanās pieredzi, ir piederīgas kādai no šīm politiskajām grupām. Šobrīd visvairāk mūsējo – četri – pieder Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demo­krāti) grupai, pa vienam pārstāvim ir Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, Eiro­pas Konservatīvo un reformistu grupā, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.

Jo lielākai politiskai grupai piederi, jo lielākas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, virzību. Protams, ja neviens politiskais spēks neapmierina, var palikt pie politiskajām grupām nepiederošo pulciņā, bet tad iespējas ko ietekmēt līdzīgas nullei.
Cilvēki parasti spriež, ka mūsu deputātiem Briselē nav nekādas teikšanas. Te pretī varētu likt tagadējā Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa veikumu, viņš starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Vote Watch Europe” pētījumā ierindots kā devītais ietekmīgākais EP deputāts. Tātad ir strādāts.

Uzņēmējs Juris Bērziņš atzīst, ka neesot iepazinies ar deputātu kandidātu sarakstiem, bet vēl esot laiks un to noteikti izdarīšot. Viņš norāda uz kādu citu aspektu, proti, sabiedrībā ir pārāk maz informācijas par Eiropas Parlamentu, par mūsu deputātu veikumu: “Vēl ir mēnesis laika domāt, painteresēties, uzzināt, bet sabiedrībai jāsaprot, kāda ir Latvijas vēlētāju ietekme caur ievēlētājiem deputātiem uz šiem procesiem kopumā. Jo katrs process ietekmē arī mūsu valsti, tāpat viss, kas šobrīd notiek ar un ap “Brexit”, kā to uztver franči, angļi, kā uzvedas ungāri, poļi, to jāsāk saprast, jo esam vienotā tirgū, visi esam saistīti. Tāpēc būtu labi ievēlēt deputātus, kuri Briselē tiešām dara ko noderīgu mūsu valsts labā, nevis tikai atsēž, par to saņemot ne mazu atalgojumu. Ir daži deputāti, kuri centušies savu nostāju, darbus klāstīt publiski, bet to vajadzētu darīt viņiem visiem. Lai cilvēki apzinās, ka ir svarīgi, lai mūsu deputāti būtu Eiropas Parlamentā.

Var jau pukoties, kas tas ir, ka Eiropas Parlamentā mūs pārstāv arī Ždanoka, bet tad katram sev jāuzdod jautājums, vai es aizgāju nobalsot par kādu citu? Tā ir viela pārdomām! Kāds teiks, ka vēlēšanas nav labā laikā, jo pavasara darbi, bet būsim godīgi – tikpat nelaikā būs oktobrī vai novembrī, jo vienmēr būs kāds attaisnojums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi