Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Iespēja glābt dzīvību. Pasaules asinsdonoru diena

Anna Kola
08:20
15.06.2022
8

Ik gadu 14.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Šī gada tēma ir “Asins ziedošana ir solidaritātes akts. Pievienojies un glāb dzīvības!”

Aktuālā informācija Valsts asinsdonoru centra (VADC) interneta vietnē vēstī, ka patlaban visvairāk trūkst B-, 0- un arī A+ asins rezerves. Mūsdienās tāda regulāra asins ziedošana, šķiet, nav retums. Diezgan bieži dzirdams, ka kāds ieplāno vizīti uz asins nodošanas punktu, un tas nebūt netiek pasniegts kā kaut kas ārkārtējs. Taču šī darbība dod iespēju glābt kāda dzīvību.
Pavisam drīz klāt būs vasaras pilnzieds – Līgo svētki, bet tas ir arī laiks, kad mēdz notikt nelaimes gadījumi un slimību saasinājumi, tādēļ papildināt asins krājumu pirms svētkiem ir īpaši svarīgi. Kā vēsta VADC vietne, garākas brīvdienas centrs vienmēr gaida ar bažām, un šogad Līgo svētki nav izņēmums. Lai saulgriežu mēnesī ārsti varētu palīdzēt visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, VADC lūdz iedzīvotājus būt īpaši aktīviem un atsaucīgiem, ziedojot asinis gan pirms, gan pēcsvētku laikā: “Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt nepieciešamo asins krājumu un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams!”

Pēc iedalījuma asins grupās Latvijas populācijā visvairāk dominē A grupas asinis (37%), daudz neatpaliek 0 grupas asins grupa (36 %), tad seko B, kura sastopama tikai piektajai daļai mūsu valsts iedzīvotāju, pēdējo vietu ieņem AB – tikai 7 %. Interesanti, ka pasaulē kopumā visizplatītākā ir 0+ asins grupa, bet A+ ieņem otro un B+ tikai ceturto, atpaliekot arī no 0- asins grupas.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka asinsgrupa mūsu dzīvē nosaka ļoti daudz – no vēsturiskās izcelsmes, gēniem, iespējamām saslimšanām līdz pat stingrām diētām. “Tu jau vari ēst maizi, resns nepaliksi,” kāds, pārliecināts par savu pieņēmumu pareizību, varbūt teiks citam ar konkrētu asins grupu. Var jau būt, ka asins grupa nosaka daudz ko no tā, kā būtu veselīgāk un pareizāk dzīvot, ievērojot noteiktu dzīvesveidu un uztura formulas. Šķiet, vēl nesenajā “Covid-19” pandēmijas drūmajā posmā bija atrodami informācijas avoti, kas vēstīja, ka vienas vai otras asinsgrupas pārstāvji ir vairāk uzņēmīgi pret “Covid -19” vai arī viņiem slimība norit daudz smagāk. Līdzīgas teorijas atrodamas par daudzām citām kaitēm, to­starp vēzi. Tāda īsti zinātniska pamatojuma gan tam nekur nav, domājams, ka vislielāko kaitējumu vai labumu katrs pats nodara tikai un vienīgi ar dzīvesveidu, jo pat ģenētiska predispozīcija uz kādu veselības kaiti nenozīmē, ka tā patiešām attīstīsies, ja vien dzīvojam ar pareizo apziņu un nenodarām apzinātu kaitējumu veselībai.

Droši vien zinātne par asinsgrupām, vēl nezināmam to atšķirību niansēm un nozīmi cilvēka ķermenī aizvien atklās ko jaunu. Taču viens fakts ir nepārprotams jau tagad – asinsdonors ir glābējs. Asins ziedošana noteikti palīdzēs atgūt veselību vai pagarināt atvēlēto laiku uz zemes kādam citam. Tā kā Asinsdonoru centra krājumu statistika rāda, ka krietni vien izsīkst arī dominējošās jeb A grupas asins rezerves, tad jādomā, lai arī cilvēku ar šo asins grupu sabiedrībā un visdrīzāk arī starp donoriem ir visvairāk, asins ziedošanas apmēri tomēr mūsu valsti nespēj nodrošināt ar pietiekamo rezervi. Dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk par pusotru procentu mūsu valsts iedzīvotāju ir aktīvi, regulāri asins donori.

Kāds mērķis ir Pasaules asinsdonoru diena? Palielināt izpratni par drošu asins un asins produktu pārliešanas nepieciešamību un par kritisko ieguldījumu, ko brīvprātīgi bez atlīdzības asins donori sniedz valstu veselības sistēmās. Šī diena arī dod iespēju aicināt valdības un valstu veselības iestādes rīkoties, lai nodrošinātu atbilstošus resursus un ieviestu sistēmas un infrastruktūras, lai palielinātu asins savākšanu no brīvprātīgiem donoriem. Lai kļūtu par asins donoru, jāievēro vairāki svarīgi noteikumi, kurus var izlasīt VDAC mājaslapā.

VADC informē, ka jūnijā rīko daudzus izbraukums, aicinot uz asins ziedošanas punktu reģionu iedzīvotājus. Asinis rīt varēs nodot arī Cēsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi