Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Idejas ir, naudas nav

Monika Sproģe
23:50
24.05.2017
2

Veselības aprūpes jomā šo­brīd problēmu netrūkst. Izskan vārdu apmaiņa par medicīnas jomas reformu, speciālistu trūkumu reģi­onālajās slimnīcās, par garajām rin­dām uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, par ģimenes ārstu koppraksēm un normālo pagarināto darba laiku. Par situāciju no­zarē “Druva” sarunājās ar veselības ministri Andu Čakšu.

   * Anda Čakša. Foto: LETA

Veselības aprūpē nepieciešams papildu finansējums, ja tāds netiks atrasts, mediķi jūnija sākumā plāno izvērst streiku. Saprotot nokaitēto situāciju, A. Čakša atbild un vienlaikus uzdod jautājumu – kas būs šis finansējuma avots, lai ne vien atrisinātu krīzes situāciju šo­gad, bet domātu, kāda būs nozare nākamajos piecos, desmit gados? “Joprojām dedzīgi aizstāvu viedokli, ka finansējumam jānāk no kopējiem nodokļiem. Tas nevar būt papildu maksājums katram cilvēkam individuāli, ja atceramies ierosmes par obligāto veselības apdrošināšanu. Pie tādas so­ciālās nevienlīdzības obligāti prasīt neko nedrīkst. Ar varu uzspiežot obligāto veselības apdrošināšanu, mēs panāksim vēl lielāku plaisu sabiedrībā. Pašlaik ir izveidota darba grupa, kurā tiek meklēti risinājumi. Taisnība ir, ka šobrīd pietrūkst spēka nonākt līdz rezultātam, turpinās ierosmju izteikšana. No vienas puses, valdība ir nobalsojusi, ka veselības aizsardzība ir prioritāte, piekrītot, ka finansējums nozarei nav pietiekams, no otras puses, joprojām pa­stāv dažādu pušu viedokļu sadursmes. Lai pieņemtu kaut kādu lē­mumu, vairākiem darba grupas pārstāvjiem jāpiekrīt vienam risinājumam,” pauž minist­re.

Meklējot papildu finansējumu ve­selības aprūpei, ne pirmo reizi tiek runāts par obligāto veselības apdrošināšanu, šādi priekšlikumi izskanējuši jau pirms gadiem. Ro­das jautājums, kāpēc nemitīgi atgriežamies pie viena un tā paša? “Nau­das summa, kas jādabū trīs līdz četros gados, ir 450 miljoni ei­ro, un tas nav risinājums vienam gadam. Nākas domāt ilgtermiņā. Šīs diskusijas nekad nav vienkāršas,” bilst A.Čakša.

Viens no diskusiju krustpunktā nonākušajiem ir dzemdību nodaļu pastāvēšanas jautājums reģionālajās slimnīcās. Tas iet roku rokā ar cilvēkresursu nodrošinājumu visu diennakti un Veselības ministrijas definētajām kvalitātes prasībām. Arī Cēsīs rūpējas par dzemdību nodaļu, aktīvi meklējot personālu, īpaši ārstus, taču nenoliedz, ka reģionu slimnīcas jaunajiem speci­ālistiem ir mazāk simpātiskas, bet daudzi speciālisti, kas pašlaik strā­dā reģionālajos stacionāros, ir uz izdegšanas robežas. “Dzem­dī­bu palīdzībai nāk līdzi arī finansējums, kas tiek aprēķināts 500 dzem­dībām. Ja dzemdību skaits ļoti nokrīt zem 500, tad slim­nīcā kļūst grūti uzturēt kvalitātes prasības. Cēsu gadījumā līdz­finan­sē­jums tiek meklēts slimnīcas iek­šienē, balstoties uz citām nodaļām, tāpēc dzemdību nodaļa pastāv, un šobrīd man nav nekādu zi­ņu, ka Cēsīs būtu problēmas ar personāla trūkumu vai ka nodaļu grasītos slēgt,” saka ministre.

Veselības aprūpes sistēmas attīstības reformas plānā ir aplēses par mediķu deficītu, kāds gaidāms tuvākajos gados. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, slimnīcu skaits arī sarūk, tātad likumsakarīgi, ka vajadzētu būt mazākam mediķu darba apjomam, kur paliek finansējums, kas katru gadu tiek palielināts? “Medicīna ir vienīgā nozare, kurā darbinieki strādā pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē nevis 168 stundas mēnesī, bet 240 stundas. Strādā pusotru slo­dzi par tādu pašu samaksu kā par parasto slodzi. Visbūtiskāk trūkst tieši vidējā personālā – tātad māsu, arī māsu palīgu. Ja skatāmies uz atalgojumu sadaļu, finansējums īsti nav pieaudzis, kas faktiski arī ir lielākais deficīts. Līdz šim līdzekļi visvairāk taupīti uz cilvēkresursiem, un tagad mēs redzam sekas,” izgaismo A.Čakša.

Izskaņā, pievēršot uzmanību ģimenes ārstiem, gribētos parunāt par koppraksēm. Turpmāk ģimenes ārsti tiek aicināti vairāk sadarboties, veidojot sadarbības modeli. Kādas īsti ir vēlamās kopprakses un kādi ir to ieguvumi, vai atgriežamies pie poliklīnikām? “Ne gluži. Poliklīnikā strādā iecirkņa terapeits, kurš skatās tikai terapeitisko profilu. Mēs ejam uz to, lai pacientiem sniegtais pakalpojumu loks būtu plašs un visaptverošs. Tas nozīmē, ka koppraksē (kas fiziski var pat neatrasties vienā ēkā) par pacientiem rūpējas vairāki spe­ciālisti, piemēram, ambulatori pieņem fizioterapeits, vecmāte, pediatrs un citi. Šāda kadru koncentrācija vienā koppraksē nodrošina kolēģa pacientu “pieskatīšanu” kāda ārsta prombūtnes laikā. Tāpat šis ambulatorās klīnikas modelis nodrošina visaptverošu palīdzības sniegšanu, ņemot vērā, ka viens mediķis, iespējams, specializējies kādā šaurā slimību grupā, cits kolēģis citā. Līdz ar to ārsti var konsultēties un uzstādīt precīzāku diagnozi, pēc tam ārstēšanu, nesūtot pacientu no viena speciālista pie nākamā, no vienas ēkas vai pat pilsētas un nākamo, bet sazinoties telefoniski un analīzes paņemot turpat klīnikā, kur viss pirmkārt nepieciešamais pieejams uz vietas,” paskaidro ministre, piebilstot, ka šāds kopprakšu modelis ir arī finansiāli veiksmīgāks un atslogo slimnīcas.

Tātad varam teikt, ir labas ieceres, ko nozare tomēr sagaida ar bažām – vai tikai idejas naudas trū­kuma dēļ nepaliks uz papīra.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi