Raksti

Viedokļi

Galvenās prioritātes – mobilitāte un mājokļi

Jānis Gabrāns

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar darba vizītē viesojās Cēsīs. Taisnības labad jāteic, ka tā bija virtuāla viesošanās, kurā premjers ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu pārrunāja aktuālos jautājumus. Arī “Druvai” bija iespēja attālināti pieslēgties vizītei, lai uzzinātu, par ko spriests tikšanās laikā, kā arī uzdot jautājumus.

J. Rozenbergs, rezumējot tikšanās norisi, uzsvēra mobilitātes svarīgumu, kā būtisku aspektu norādot dzelzceļa elektrifikāciju maršrutā Rīga – Cēsis, Rīga – Valmiera: “Tas būtu reģionālās nozīmes projekts ar milzīgu un ilgtspējīgu ietekmi, jo tās daudzās automašīnas, kas katru dienu veic ceļu Cēsis – Rīga – Cēsis, ir liels CO2 ģenerators. Ja elektriskais vilciens šo maršrutu veiktu stundā, Cēsis būtu vēl tuvāk Rīgai un arvien vairāk cēsnieku izmantotu šo iespēju.”

Allaž aktuāls ir Cēsu klīnikas jautājums, par ko pagājušajā nedēļā tika runāts ar veselības ministri, un arī tagad J. Rozenbergs premjeram atgādināja par to. Viņš aicināja, plānojot Atveseļo­šanas un noturības mehānisma finansējumu, atvēlēt reģionālajām slimnīcām investīcijas, lai tās varētu pabeigt iesāktos remontus. Lai nav tā, ka no pieciem stāviem trīs ir izremontēti, bet divi ir kā pirms vairākiem desmitiem gadu.

Aktuāls ir arī mājokļu jautājums, ir svarīgi nodrošināt ilgtermiņa kredītu pieejamību privātajiem uzņēmumiem īres namu būvniecībai reģionos.

Ministru prezidents K. Kariņš atzīmēja, ka pirms pusgada šāda virtuāla vizīte būtu grūti iedomājama, tagad tā ir realitāte. Viņš atzīmēja, ka ir gandarīts par dzirdēto, jo pārliecinājies, ka pašvaldības vadītājs precīzi tver topošo: “Cēsīs ir pašvaldības vadītājs, kurš nevis skatās atpakaļ un saka, cik toreiz bija labi, bet raugās uz topošo.

Un viņa minētie aspekti -mobilitāte un mājokļi -ir būtiski, uz to mums jāliek uzsvars visā valstī. Jo kā var attīstīties uzņēmējdarbība reģionos, ja cilvēkam nav, kur dzīvot, viņš nevar pārcelties uz konkrēto pilsētu. Tāpēc kopā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Banku, “Altum”, komercbankām strādājam, lai meklētu ilgo naudu. Turpināšu uzturēt šo jautājumu, lai ir iespējas mājokļus būvēt Cēsīs, citviet.

Arī mobilitāte ir ļoti būtiska, uz to balstās visa mūsu izglītības un medicīniskās aprūpes sistēmas attīstība. Kvalitāti var nodrošināt tur, kur var sapulcināt vairāk pacientu un bērnu, tāpēc svarīgi, lai pacienti viegli var nokļūt uz lielākajām slimnīcām, bet bērni – uz vidusskolām, kur ir šie augstie kritēriji.

Valdības uzdevums – pareizi izmantot investīciju iespējas. Mums ir budžeta investīcijas un Eiropas investīcijas gan daudzgadu budžetā, gan “Covid” atveseļošanās fondā, un galvenais izaicinājums – vienoties gudri šo naudu ieguldīt.

Mums ir pietiekami gara pieredze fondu naudas apguvē, arī zinām, kas ir nelietderīga naudas izmantošana, un no kolektīvi gūtās pieredzes redzam, kur atmaksājas ieguldīt. Piemēram, mājokļu celt­niecība atmaksājas, tāpat arī mobilitātes nodrošināšana, tikai jābūt mērķtiecīgām darbībām, kur valsts un pašvaldības nevis cīnās savā starpā, bet meklē, kā sadarboties.”

Pēc premjera teiktā, Atve­seļošanas un noturības mehānisma finansējuma apguvē viens no lielajiem Eiropas Savienības nosacījumiem ir klimatam draudzīgi projekti, te īpaši jārunā par transporta jomu. Statistika vēsta, ka Latvijā lielākais piesārņotājs nav ražošana, bet gan transports. Latvijā ir plašs dzelzceļa tīkls, kas būtu reorganizējams un elektrificējams. Pēc premjera teiktā, tam varēti izmantot ne tikai atveseļošanās fonda naudu, bet arī ES daudzgadu budžeta finansējumu. Viņš neredzot iemeslu, kāpēc lai nenotiktu dzelzceļa elektrifikācija līdz Valkai.

“Druvas” sarunā ar premjeru bija arī jautājumi par “Covid-19”, jo arī mūsu pusi skāris jaunais vīruss. Jautāts, vai pašvaldības pašas varētu noteikt kādus papildu ierobežojumus, K. Kariņš atzina, ka tām varētu būt lielāka brīvība, jo pēdējās nedēļas rāda, ka slimība var izplatīties jebkurā pašvaldībā, darbavietā: “Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbojas ar pašvaldībām, tiek noteikti lokāli ierobežojumi, iespējams, vēl vairāk varētu precizēt pašvaldību tiesības, bet ar nosacījumu, ka darbība ir koordinēta. Lai pašvaldības nepieņem kādus nepārdomātus, nevajadzīgus lēmumus. Man kā valdības vadītājam ir ļoti svarīgi, lai nenonākam līdz ārkārtējai situācijai kā pavasarī. Lai tā nenotiku, ļoti būtiska ir katra iedzīvotāja individuālā atbildība. Šobrīd nevirzāmies uz ierobežojumu pastiprināšanu, bet uz drošības pasākumu palielināšanu. Ja visa sabiedrība tos stingri ievēros, rezultāti nenoliedzami būs.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *