Raksti

Viedokļi

Fondu nauda būs arī nākamajā periodā

Cēsīs viesojās Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, un “Druva” izmantoja iespēju tikties, lai pārrunātu situāciju par nākamo Eiropas Savienības (ES) budžetu 2021.-2027. gada periodam.

Bieži dzirdēts, ka tad Latvijai Eiropas fondu naudas būšot mazāk, tas atstāšot sāpīgu ietekmi uz daudzām jomām, tostarp būvniecību, kas atkal novedīšot pie krīzes. Pēc V. Dombrovska teiktā, satraukumam nav pamata, jo fondu finansējums paliek arī nākamajā plānošanas periodā. Runājot par daudzgadu budžeta virzību, viņš norādīja, ka Eiropas Ko­misija (EK) ar savu priekšlikumu nāca klajā jau pirms gada: “Jāsaprot, ka šis EK priekšlikums tapa Brexita kontekstā, bet Lielbritānija ir viena no lielākajām iemaksātājām Eiropas Sa­vienības budžetā. Tādējādi šīs valsts izstāšanās atstāj budžetā zināmu robu, kas jānosedz. Tas tika paveikts divos veidos, pirmkārt, palielinot dalībvalstu iemaksas pret ES kopējo nacionālo ienākumu no 1,03 procentiem līdz 1,11 procentiem. Otrkārt, samazinot finansējumu lielākajās Eiropas Savienības budžeta programmās, proti, Kohēzijā un lauksaimniecībā.”

Te var paskaidrot, ka Kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā ieguldījumu politika. No tās iegūst visi ES reģioni un pilsētas, ar to tiek atbalstīta ekonomiskā izaugsme, darbavietu izveide, uzņēmumu konkurētspēja, ilgt­spējīga attīstība un vides aizsardzība.

Šobrīd esošajā budžetā 2014.- 2020. gadam Latvijai no Eiropas fondiem bija atvēlēti 4,8 miljardi eiro, un, pēc V. Dombrovska teiktā, arī nākamajā plānošanas periodā ir priekšlikums Latvijai no ES fondiem saglabāt 4,8 miljardus eiro: “Faktiskajās cenās apjoms saglabāts, bet, ņemot vērā inflāciju, ir zināms samazinājums. Ja runājam par lauksaimniecību, kopumā ir samazinājums, bet Latvijai un pārējām Baltijas valstīm savukārt palielinājums, jo Eiropas Komisija piedāvā turpināt lauksaimniecības tiekšmaksājumu izlīdzināšanu.”

Viņš norāda, ka šie ir tikai EK priekšlikumi un šobrīd turpinās diskusijas starp ES dalībvalstīm. Eiropas Parlamentā gan process apstājies, jo ir priekšvēlēšanu laiks, jūlijā tiks veidots nākamais parlaments, tajā reāls darbs pie daudzgadu budžeta atsāksies tikai rudenī.
“Taču starp dalībvalstīm sarunas par budžetu turpinās, svarīgi, lai Latvija turpinātu uzturēt savas prasības attiecībā uz Kohēzijas finansējumu, uz lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu un, to īpaši gribu uzsvērt, finansējuma piesaistes iespējām Latvijas zinātniekiem attiecībā uz zinātnes un inovāciju programmām. Šīm programmām nākamajā posmā paredzēts palielinājums, jo zinātne un inovācijas ir prioritāte, bet jāstrādā pie nosacījumiem, lai Latvijas zinātnieki varētu sekmīgāk šo finansējumu piesaistīt. Līdz šim lauvas tiesa šī finansējuma vienmēr nonākusi Rietum­eiropas valstīs,” uzsver V. Dom­brovskis.

Jautāts par jomām, kuras nākamajā plānošanas periodā būs prioritāras fondu līdzekļu izmantošanā, viceprezidents norāda, ka kopējās tendences ir skaidras -transporta, vides infrastruktūras, enerģētikas programmās finansējums tiks turpināts: “Protams, jāvērtē īpatsvars, un lielāks uzsvars tiks likts uz zinātni, inovācijām, prasmju attīstību, digitalizāciju, sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai. Tātad finansējuma uzsvars ir uz ekonomikas modernizāciju, kas gan nenozīmē, ka finansējums nebūs tradicionālajās nozarēs. Papildu Kohēzijas finansējumam jāstrādā pie tā, lai no Eiropas savienojuma instrumenta jeb “Connecting Europe Facility” būtu pieejams finansējums “Rail Baltica” projektam.”

Šobrīd gan nav zināms, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, jo arī tas var ietekmēt finansējuma sadali. Vai pārsvars būs proeiropeiskajiem spēkiem, kuri vēlas palielināt Eiropas budžetu, vai eiroskeptiskajiem spēkiem, kas vēlas, lai Eiropa būtu mazāk redzama un mazāk ietekmīga, kas nozīmē mazāku kopīgo ES budžetu, līdz ar to – mazākus fondu līdzekļus.

Eiropas Savienībā joprojām aktuāls ir jautājums par Lielbritā­nijas izstāšanos. Atgādināsim, ka 29.marts bija oficiāli noliktais datums, kad Apvienotajai Kara­lis­tei jāizstājas no Eiropas Sa­vienības, taču tas nav noticis, un, kā sakaV. Dombroskis, skaidrības joprojām nav: “Lielbritā­nijai iedots pagarinājums līdz 31.oktobrim ar nosacījumu, ka šī valsts piedalās EP vēlēšanās. Tas ir ES līguma jautājums, kas paredz, ka katrai dalībvalstij jābūt pārstāvētai parlamentā. No viņu puses sākotnēji bija signāli, ka centīsies panākt vienošanos par izstāšanos, lai nebūtu jāpiedalās vēlēšanās, taču ar katru nākamo dienu arvien vairāk izskatās, ka viņiem būs jāpiedalās vēlēšanās, izmantojot pagarinājumu līdz 31.oktobrim. Vēl viens nosacījumus, ar kuru tika dots pagarinājums, ka viņi neizmantos savu ietekmi ES, lai bloķētu kādu lēmumu pieņemšanu, tāpēc varētu teikt, ka no šī pagarinājuma tiešas ietekmes uz budžetu nav. Prognozēt, kā situācija attīstīsies, šobrīd neiespējami, bet zinām, ka Lielbritānijai vienmēr bijusi skaļākā balss par mazāku ES budžetu. Tā vienmēr uzstājusi, ka tam jābūt vienam procentam no kopējā nacionālā ienākuma un ne vairāk. Tas nozīmē mazāku ES fondu finansējumu.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *