Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Fondu nauda būs arī nākamajā periodā

Jānis Gabrāns
07:47
20.05.2019
2

Cēsīs viesojās Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, un “Druva” izmantoja iespēju tikties, lai pārrunātu situāciju par nākamo Eiropas Savienības (ES) budžetu 2021.-2027. gada periodam.

Bieži dzirdēts, ka tad Latvijai Eiropas fondu naudas būšot mazāk, tas atstāšot sāpīgu ietekmi uz daudzām jomām, tostarp būvniecību, kas atkal novedīšot pie krīzes. Pēc V. Dombrovska teiktā, satraukumam nav pamata, jo fondu finansējums paliek arī nākamajā plānošanas periodā. Runājot par daudzgadu budžeta virzību, viņš norādīja, ka Eiropas Ko­misija (EK) ar savu priekšlikumu nāca klajā jau pirms gada: “Jāsaprot, ka šis EK priekšlikums tapa Brexita kontekstā, bet Lielbritānija ir viena no lielākajām iemaksātājām Eiropas Sa­vienības budžetā. Tādējādi šīs valsts izstāšanās atstāj budžetā zināmu robu, kas jānosedz. Tas tika paveikts divos veidos, pirmkārt, palielinot dalībvalstu iemaksas pret ES kopējo nacionālo ienākumu no 1,03 procentiem līdz 1,11 procentiem. Otrkārt, samazinot finansējumu lielākajās Eiropas Savienības budžeta programmās, proti, Kohēzijā un lauksaimniecībā.”

Te var paskaidrot, ka Kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā ieguldījumu politika. No tās iegūst visi ES reģioni un pilsētas, ar to tiek atbalstīta ekonomiskā izaugsme, darbavietu izveide, uzņēmumu konkurētspēja, ilgt­spējīga attīstība un vides aizsardzība.

Šobrīd esošajā budžetā 2014.- 2020. gadam Latvijai no Eiropas fondiem bija atvēlēti 4,8 miljardi eiro, un, pēc V. Dombrovska teiktā, arī nākamajā plānošanas periodā ir priekšlikums Latvijai no ES fondiem saglabāt 4,8 miljardus eiro: “Faktiskajās cenās apjoms saglabāts, bet, ņemot vērā inflāciju, ir zināms samazinājums. Ja runājam par lauksaimniecību, kopumā ir samazinājums, bet Latvijai un pārējām Baltijas valstīm savukārt palielinājums, jo Eiropas Komisija piedāvā turpināt lauksaimniecības tiekšmaksājumu izlīdzināšanu.”

Viņš norāda, ka šie ir tikai EK priekšlikumi un šobrīd turpinās diskusijas starp ES dalībvalstīm. Eiropas Parlamentā gan process apstājies, jo ir priekšvēlēšanu laiks, jūlijā tiks veidots nākamais parlaments, tajā reāls darbs pie daudzgadu budžeta atsāksies tikai rudenī.
“Taču starp dalībvalstīm sarunas par budžetu turpinās, svarīgi, lai Latvija turpinātu uzturēt savas prasības attiecībā uz Kohēzijas finansējumu, uz lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu un, to īpaši gribu uzsvērt, finansējuma piesaistes iespējām Latvijas zinātniekiem attiecībā uz zinātnes un inovāciju programmām. Šīm programmām nākamajā posmā paredzēts palielinājums, jo zinātne un inovācijas ir prioritāte, bet jāstrādā pie nosacījumiem, lai Latvijas zinātnieki varētu sekmīgāk šo finansējumu piesaistīt. Līdz šim lauvas tiesa šī finansējuma vienmēr nonākusi Rietum­eiropas valstīs,” uzsver V. Dom­brovskis.

Jautāts par jomām, kuras nākamajā plānošanas periodā būs prioritāras fondu līdzekļu izmantošanā, viceprezidents norāda, ka kopējās tendences ir skaidras -transporta, vides infrastruktūras, enerģētikas programmās finansējums tiks turpināts: “Protams, jāvērtē īpatsvars, un lielāks uzsvars tiks likts uz zinātni, inovācijām, prasmju attīstību, digitalizāciju, sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai. Tātad finansējuma uzsvars ir uz ekonomikas modernizāciju, kas gan nenozīmē, ka finansējums nebūs tradicionālajās nozarēs. Papildu Kohēzijas finansējumam jāstrādā pie tā, lai no Eiropas savienojuma instrumenta jeb “Connecting Europe Facility” būtu pieejams finansējums “Rail Baltica” projektam.”

Šobrīd gan nav zināms, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, jo arī tas var ietekmēt finansējuma sadali. Vai pārsvars būs proeiropeiskajiem spēkiem, kuri vēlas palielināt Eiropas budžetu, vai eiroskeptiskajiem spēkiem, kas vēlas, lai Eiropa būtu mazāk redzama un mazāk ietekmīga, kas nozīmē mazāku kopīgo ES budžetu, līdz ar to – mazākus fondu līdzekļus.

Eiropas Savienībā joprojām aktuāls ir jautājums par Lielbritā­nijas izstāšanos. Atgādināsim, ka 29.marts bija oficiāli noliktais datums, kad Apvienotajai Kara­lis­tei jāizstājas no Eiropas Sa­vienības, taču tas nav noticis, un, kā sakaV. Dombroskis, skaidrības joprojām nav: “Lielbritā­nijai iedots pagarinājums līdz 31.oktobrim ar nosacījumu, ka šī valsts piedalās EP vēlēšanās. Tas ir ES līguma jautājums, kas paredz, ka katrai dalībvalstij jābūt pārstāvētai parlamentā. No viņu puses sākotnēji bija signāli, ka centīsies panākt vienošanos par izstāšanos, lai nebūtu jāpiedalās vēlēšanās, taču ar katru nākamo dienu arvien vairāk izskatās, ka viņiem būs jāpiedalās vēlēšanās, izmantojot pagarinājumu līdz 31.oktobrim. Vēl viens nosacījumus, ar kuru tika dots pagarinājums, ka viņi neizmantos savu ietekmi ES, lai bloķētu kādu lēmumu pieņemšanu, tāpēc varētu teikt, ka no šī pagarinājuma tiešas ietekmes uz budžetu nav. Prognozēt, kā situācija attīstīsies, šobrīd neiespējami, bet zinām, ka Lielbritānijai vienmēr bijusi skaļākā balss par mazāku ES budžetu. Tā vienmēr uzstājusi, ka tam jābūt vienam procentam no kopējā nacionālā ienākuma un ne vairāk. Tas nozīmē mazāku ES fondu finansējumu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
35

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
18

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
17
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi