Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Divas ātro kredītu adatas

Jānis Buholcs
11:00
22.10.2018
8

Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents nolēmis izsludināt likuma grozījumus, kas būtiski ierobežo ātro kredītu nozari. Nozare viņus no tā gribēja atrunāt dažādiem līdzekļiem. Veids, kā tas notika, parāda uz plašāku problēmu tajā, kā šis bizness darbojas.

Pēdējā parlamenta sēdē pirms 13. Saeimas vēlēšanām tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie būtiski ierobežo maksimālās kredītu likmes, ierobežo ātro kredītu reklāmas un uzliek par pienākumu aizdevējiem nopietnāk izvērtēt kredītņēmēju jau esošās saistības, tai skaitā apmainoties savā starpā ar informāciju par parādniekiem.

Bija sagaidāms, ka šādi grozījumi ātro kredītu izsniedzējiem nebūs pa prātam. Jaunās normas biznesu padarīs mazāk rentablu. Aizdevēji ir pārliecināti, ka viegli iegūstamas un ar lieliem procentiem atmaksājamas naudas pakalpojuma ierobežošana ir pretēja to cilvēku interesēm, kuriem šāda nauda vajadzīga. Taču vēl mazāk cilvēku interesēs ir viņu jau tā ne visai spožās finanšu situācijas izmantošana. Ne jau turīgākie ir ātro kredītu nozares peļņas pamata resurss.

Kredītu izsniedzēju iebildes vairumu deputātu nepārliecināja. Taču nozarei bija vēl kāda kārts azotē. Tās uzņēmēji gadiem ilgi sponsorējuši kultūras, sporta un labdarības jomas. Kredītu izsniedzēji ir kļuvuši par nozīmīgiem sportistu, mūziķu un citu profesionāļu atbalstītājiem. Sponsorēšana kredītdēvējiem ir ļāvusi sevi parādīt kā labu darbu darītājus, un tam vismaz daļēji vajadzētu aizsegt šī biznesa ēnainākās puses. Un, kad nozarei pienāk grūti laiki, viņu aizbilstamie arī saprot, ka naudas var vairs nebūt, un būs gatavi savus labdarus aizstāvēt.

Tā arī notika. Virkne sportistu, mūzikas producentu, sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvju vērsās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu grozījumus likumā neizsludināt. Viņi norādīja, ka stingrie jaunie nozares darbības ierobežojumi ļoti samazināšot arī attiecīgo uzņēmumu veikto ziedojumu apmēru.

Šinī brīdī redzams, ka frāzei “uzsēdināt uz kredītu adatas” ir vismaz divas nozīmes. Pirmā attiecas uz nozares pamata darbību. Biznesa modelis tajā ir pievilināt cilvēkus ar viegli iegūstamu naudu, kas šķietami ļauj atrisināt dažādas materiālas problēmas vai piepildīt šībrīža vēlmes. Taču nauda jāatdod ar lieliem procentiem. Aizdevumu var arī pagarināt vēl un vēl, taču kredīta ņēmējam tas izmaksā aizvien vairāk un vairāk. Daļa kredītu ņēmēju iekrīt slazdā – viņam savi ienākumi jāvelta procentu atmaksai,un aizdevuma pamata summas atmaksai naudas vairs nepietiek. Bet, ja nepietiek naudas arī procentu un līgumsodu atmaksai, jāaizņemas vēl.

Otrā frāzes nozīme attiecas uz sporta, kultūras un citām sabiedriski nozīmīgām nozarēm. To pastāvēšanai nepieciešami finanšu līdzekļi, bet dāsnākie devēji nereti ir no jomām, kurās ir zināmas reputācijas problēmas. Bija laiks, kad nozīmīgi dažādu sabiedrisku aktivitāšu sponsori bija tabakas ražotāji. Darbojās līdzīgs modelis – vispārzināms, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, bet šo ražojumu parādīšanās pozitīvā kontekstā, piemēram, sporta sacensību noformējumā, ļāva saglabāt iespaidu, ka sabiedrībai no šī ļaunuma tomēr ir jūtams labums. Tagad laiki mainījušies, pat uz cigarešu paciņām to ražotāji nevar sevi slavēt pēc sirds patikas. Tā vietā ir biedinoši uzraksti un attēli ar nepatīkamiem skatiem. Sporta un citām nozarēm tabakas naudas zaudējums bija nepatīkams pavērsiens, taču gan Latvijā, gan citviet pasaulē tomēr tikts tam pāri.

Vieta gan tukša nepaliek, un arī citi naudas avoti, kas nākuši vietā, ne vienmēr nozīmē būtiskus uzlabojumus. Vismaz daļa Latvijas sporta, mūzikas un labdarības jomas tagad apzinās, ka ir uzsēdināti uz ātro kredītu izsniedzēju sponsorēto līdzekļu adatas.

Prezidents R. Vējonis tomēr neatsaucās aicinājumiem saudzēt ātro kredītu devējus. Viņa pamatojums, kāpēc likuma grozījumi jāizsludina, ir skaidrs, precīzs un pamatots: “Ātrie kredīti nav un nedrīkst būt veids, kā risināt sociālas problēmas. Tas ir ļoti dārgs veids, kas ved vēl lielākā nabadzībā. Tāpēc Saeimas pieņemtos likuma grozījumus kopumā vērtēju atzinīgi, un tie ir sabiedrības interesēs.” Citiem vārdiem – nedrīkst pieļaut, ka vienas naudas grūtības tiek risinātas, veicinot postu citviet.

Jomas, kas saņem ātro kredītu izsniedzēju naudu, nudien neatrodas labā situācijā. Vēl vasarā sporta nozare cēla trauksmi par ziedojumu samazināšanos, jo ziedot kļuvis mazāk izdevīgi – samazinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ko var iegūt tie, kas palīdz sabiedriskā labuma organizācijām. Tas savukārt nozīmē, ka daudzi mūsu sportisti nespēs gatavoties starptautiskām sacensībām, kā arī nebūs pieejams atbalsts nākamās sportistu paaudzes augšanai.

Ko līdzīgu var teikt arī par citām sabiedriski svarīgām jomām – pieejamais valsts budžeta atbalsts ir nepietiekams, bet jauni sponsori vairumā gadījumu paši nemīņājas pie durvīm. Tomēr pat šādā situācijā nevajadzētu aizmirst, no kurienes nāk ātro kredītu nauda. Par visu samaksā tie, kuri to patiesībā nemaz nevar atļauties, bet to tomēr dara – daž­kārt elementāru finanšu zināšanu trūkuma dēļ, dažkārt neapdomības, bet citkārt arī dzelošas nabadzības dēļ. Tomēr ātrie kredīti nav risinājums, un uz tiem nevar būvēt mūsu sportistu panākumus vai balstīt kultūras dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
41

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
22

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi