Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Dabu nevar izmērīt naudā

Sarmīte Feldmane
06:00
08.06.2020
4

Rīt Starptautiskā dabas aizsardzības un Pasaules vides diena. Tā kārtējo reizi sabiedrībai atgādina tik it kā pašsaprotamo par cilvēka un dabas attiecībām, par katra atbildību, lai arī nākamajām paaudzēm atstātu tās dabas bagātības, kuras mums ir šodien.

Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes un Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks ar “Druvu” dalījās pārdomās par dabas aizsardzības problēmām Latvijā.

“Ar dabas aizsardzību Latvijā ir diezgan bēdīgi, jo allaž ir citas prioritātes. Tagad, krīzes laikā, dabas aizsardzība cietīs vēl vairāk. Ir savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu, ceram, ka beidzot Saeima pieņems likumu, kas aizliegs mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā. Sabiedrība ir pau­dusi savu nostāju, vai tiks pieņemti attiecīgi lēmumi, atkarīgs no lēmējvaras. Protams, katrs meža īpašnieks pats var pieņemt lēmumu – necirst mežu pavasarī un vasaras sākumā.

Latvijā ir pārāk maz aizsargājamo teritoriju, to platības jāpalielina. Laukos ainavu izmaiņas ir acīmredzamas. Ne tikai Zemgalē, arī citur tiek iznīcinātas mājvietas, ainavas elementi, kaut vai veci koki, viss tiek nolīdzināts.

Nezinu, kurš politiķis izplatīja uzskatu, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē. Fakti liecina par pretējo. Arī Eiropas Savienības (ES) valstu sarakstā esam lejasgalā. Lai to vērtētu, tiek analizēti dažādi dati, arī pētīts no satelīta, un Latvijai ir tālu līdz zaļai valstij. Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES aizsargājamo teritoriju platību ziņā. Ainavu aizsardzības zonās putnu ligzdošanas laikā var cirst kailcirtes, mežizstrāde nav aizliegta daudzās “Natura 2000” teritorijās. Tā ir viltus ziņa par zaļo Latviju.

Lielie zemju īpašnieki turpina palielināt intensīvo saimniekošanu, turpina izmantot ķīmiju. Var teikt, ka Latvijas zemniekiem ir mazāki platībmaksājumi un lielākas ražas var nodrošināt konkurenci ar citu valstu lauksaimniekiem, bet tā tiek turpināts postīt dabu ar raundapu, tiek iznīdētas bites.

Esmu diezgan pesimistisks. Ārzemju pētnieki jau vairākus gadus Baltijas valstīm atgādina – nepieļaujiet mūsu kļūdas. Ceru, ka Latvijā intensīvās saimniekošanas lobijs neuzvarēs un Latvija būs viena no tām valstīm, kas domā par raundapa un citu ķimikāliju aizliegšanu un atbalstīs tos, kas grib saimniekot videi draudzīgi.

Ja mežu un zemju īpašniekiem maksātu, ka viņi saudzē dabu, saim­nieko videi draudzīgi, situ­ācija, visticamāk, būtu cita. Ap­tau­jas rāda, ka sabiedrība būtu par to gatava maksāt. Taču, kad šis jautājums nonāk politiskā līmenī un sākas cīņa par naudu, daba rindā parasti paliek pēdējā.

Krīze kārtējo reizi pierādīja, cik daba cilvēkiem ir svarīga. Dabas takas vienmēr bijušas populāras, bija kļūda, ka daudzi dabas objekti drošības dēļ tika slēgti, bet braukt sabiedriskajā transportā drīkstēja. Cilvēki jāturpina izglītot. Dabas aizsardzībā un saglabāšanā ir jāiegulda. Nevals­tiskās organizācijas ļoti daudz dara, lai izglītotu sabiedrību. Kaut vai dabasdati.lv, kur katrs var pajautāt, ja nepazīst kādu augu, taureni vai putnu, un saņemt atbildi. Un to speciālisti dara bez samaksas. Cilvēku interese ir liela. Arī Dabas aizsardzības pārvalde dara ļoti daudz, izplata informāciju, kā rīkoties dabā. Tikai jābūt interesei, atbildes var atrast un saņemt.

Visos laikos cilvēkus ir interesējuši putni. Tie ir redzami, dzīvo mums blakus. Putni ir vieni no tiem, kas palīdz iepazīt dabu. Prieks, ka Latvijā ir aizvien vairāk putnu vērotāju, kuri dalās redzētajā. Tā ir brīnišķīga iespēja – vērot putnu dzīvi tiešsaistē. Latvija ir pirmajās vietās pasaulē, kur tas notiek. Pērn jūras ērgļa ligzda iekļuva “National Geograpfic” reklāmā kā vietne, kurai vērts sekot. Augsta līmeņa profesionāļi – putnu pētnieki un IT speciālisti – noorganizējuši pasaules līmeņa pārraides. Iespēja skatīties, kas notiek melnās klijas ligzdā, ir pirmā pasaulē. Patiesībā jau katra redzamā ligzda ir unikāla. Un putnu dzīvei seko tūkstoši.

Ejot pa dabas taku, apkārt ir daudz interesanta, arī nepazīstama, ko vērts izzināt. Dabas sau­dzēšanas un saglabāšanas problēmas nerada cilvēku neizpratne, bet alkatība pēc ātras peļņas,” situāciju dabas aizsardzībā Latvijā ieskicē Jānis Priednieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi