Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Būvētāji, politiķi un kritizētāji

JĀNIS BUHOLCS
12:40
23.09.2015
2

Parlamentārā komisija, kas izmeklē Zolitūdes traģēdiju, pagājušajā nedēļā vienojās ziņojumā minēt arī valsts politiskās amatpersonas, kurām par notikušo ir jāuzņemas morālā un politiskā atbildība. Atbildības prasīšana no vainīgajiem ir atbalstāma. Taču politiķu vainas izcelšana īpaši nepalīdzēs izprast un novērst procesus, kuri tiešā veidā noveda pie veikala “Maxima” sabrukšanas.

Parlamentārā komisija jau iepriekš bija diskutējusi, vai gala ziņojumā ir nosaucami atbildīgo politiķu vārdi. Tagad tā beidzot ir vienojusies, ka ir gan jānorāda uz bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara un bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra, pašreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa atbildību. Tāpat komisija kritizē arī citu bijušo – ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci -, ka to darbības laikā būvniecības kontrole nav atjaunota un stiprināta. Šīsnedēļas sākumā sarakstam tika pievienoti arī vēl citi politiķi, kas laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam ir bijuši saistīti ar būvniecības nozares regulējumu. Sava daļa no atbildības nastas nu tiek uzlikta arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam – galu galā, arī Rīgas būvvalde nepamanīja, ka “Maximas” lielveikals bija pārvērsts par būvlaukumu laikā, kad veikalā notika tirdzniecība.

Komisija norāda, ka V. Dombrovska vadīto valdību deklarācijās bija teikts, ka valdība apņemas izstrādāt jaunu Būvniecības likumu un nodrošināt sabiedrībai drošu būvniecību. Taču tas acīmredzot nav izdevies, par ko liecina ne tikai tas, ka Zolitūdes traģēdija notika, bet arī tas, ka Būvniecības likumā, kas 2011. gadā pieņemts, tā arī nav paredzēta būvniecības pārraudzība valstiskā līmenī.

Zolitūdes “Maximas” sabrukšana ir pamatoti pievērsusi sabiedrības uzmanību būvniecības un ēku ekspluatācijas drošības jautājumiem. Bija jānotiek tādai nelaimei, lai arī citviet trauksmes sistēmu ieslēgšanās turpmāk tiktu uztverta krietni nopietnāk. Taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas koncentrēšanās uz politiķu atbildību par būvinspekcijas likvidēšanu konkrētajā gadījumā ir otršķirīga. Jā, ir nudien svarīgi, ka valstī darbojas iestāde, kas pārbauda celtniecības projektus. Tomēr – vai var apgalvot, ka būvinspekcija būtu novērsusi traģēdiju? Šīs iestādes darbinieki jau pamatā pārbauda celtniecības dokumentācijas atbildību valstī pastāvošajam juridiskajam regulējumam. Vai tiešām viņi spētu izpētīt visu objektu jumta kopnes un izvēlētās skrūves?

Šī iemesla dēļ varētu sagaidīt, ka komisija pirmām kārtām ķertos pie reālo atbildīgo nosaukšanas, neļaujot viņiem izvairīties no sabiedrības uzmanības. Iemesls, kāpēc “Maxima” sabruka, bija pavisam konkrētu cilvēku pieņemti lēmumi – par to, kā būvēt jumtu, kā aprēķināt slodzes, kādas skrūves izvēlēties un ka ir pieļaujama formāla attieksme pret būvniecības regulāciju un dokumentu viltošana.

Jā, var jau argumentēt, ka traģēdija notika tādēļ, ka valsts to visu neizkontrolēja un ka nebija tādu inspektoru, kas būvniekiem skatās uz pirkstiem. Taču šāds domugājiens netieši pastāsta: ja nav, kas uzrauga, tad drīkst vairāk nekā tad, ja uzraudzītāji ir, un, ja kaut kas noies greizi, tad varēs apgalvot, ka problēmas cēlonis ir tieši neuzraudzīšanā. Taču tas ir aplami, jo kontrolētāju esamība vai neesamība pati par sevi neietekmē drošības standartus un fizikas likumus. Ja ēkas būvētājs šos aspektus nav ņēmis vērā, tad par to pirmām kārtām atbild viņš, nevis valdība.

Politiķus kritizēt ir ērti. Atšķirībā no sarežģītās lodāšanas pa savstarpēji saistīto lēmumu džungļiem konkrēta objekta būvniecībā, kas ir kriminālizmeklētāju uzdevums, politiski atbildīgie ir redzami kā uz delnas. Ekonomikas ministrija atbild par būvniecības regulējumu – tātad vainīgs ir ministrs. Un valdības vadītājs, jo viņam ir jāatbild par savā pakļautībā esošo ministru darbu. Nosaucam vainīgos un jūtamies labu darbu izdarījuši.

Jāņem vērā arī politiskie zemteksti. Viens no aktīvākajiem komisijas darbiniekiem ir deputāts Artuss Kaimiņš, kurš jau iepriekš ir izcēlies ar savu vienkāršoto pieeju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas jautājumos. A. Kaimiņš bija tas, kurš virzīja priekšlikumu par vainīgo politiķu nosaukšanu. Jāņem vērā, ka viņš pārstāv opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību, savukārt “Vienotības” pārstāvju komisijā ir mazākums. Nav viegli pretoties kārdinājumam kritizēt “Vienotību”, kuru pārstāv A. Kampars, V. Dombrovskis un A. Matīss, kā arī citus savulaik pie teikšanas bijušos politiskos spēkus.

Šeit rakstītais, protams, nenozīmē, ka politiskajā un politiķu morālā atbildība ir tukša skaņa. Politiķi paši bieži mēdz apgalvot, ka par kaut ko uzņemas atbildību, bet tas, labākajā gadījumā, parasti nozīmē vienkārši atkāpšanos no amata gadījumā, ja kaut kas ir nogājis greizi, bet ievārītā putra ir jāizstrebj citiem. Taču Zolitūdes traģēdiju pētošo deputātu koncentrēšanās uz augstāko valsts pārvaldes līmeni nepalīdz politiskās atbildības stiprināšanā. No politiķu kritizēšanas nekas nemainīsies būvniecības nozarē, kurā notikusī nevērība bija traģēdijas tiešais cēlonis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi