Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Brocēnu pieredze Cēsīm neder

Druva
23:00
17.10.2005
2

Vēl padomju laika apsaimniekošana Ģirts Beikmanis, SIA “CDzP” direktors

Vērtējot daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu Brocēnos, uzskatu, ka tur situācija ir tāda, kāda pie mums bija padomju laikos. Iedzīvotāji dzīvokļus nav privatizējuši un pārņēmuši savā apsaimniekošanā. Līdz ar to, visas daudzdzīvokļu mājas atrodas pašvaldības bilancē. Tādēļ pašvaldība arī risina visus jautājumus par apsaimniekošanas maksu izlietošanu. Ar to nodarbojas domes komunālā nodaļa, nevis dzīvokļu pārvalde, kā tas ir Cēsīs. Iekasētās apsaimniekošanas maksas netiek tērētas tikai māju remontam, bet tiek izmantotas pat pilsētas labiekārtošanai. Netiek uzskaitīts, cik kura māja apsaimniekošanas naudu maksā, cik iemaksājusi, bet viss nonāk vienā kopējā katlā. Četras mājas, kas tika renovētas pēc vāciešu pieredzes, viennozīmīgi ir ļoti pozitīvs solis, jo šajā projektā Brocēni saņēma Vācijas banku atbalstu. Veikti renovācijas darbi, ieskaitot individuālo siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī. Tā kā šīs mājas renovētas uz kredīta, tad iedzīvotāji maksā to procentus. Šie maksājumi uz vienu kvadrātmetru iznāk lielāki, nekā pārējos pilsētas daudzdzīvokļu namos, bet mājas ir sakārtotas un siltākas. Līdz ar to par siltumu iedzīvotājiem jāmaksā mazāk. Uzskatu, ka šis projekts atmaksājas, jo apkures izmaksas samazinātas par 50 procentiem. Mājas ir sakārtotas, jo pirms tam daža bijusi pat avārijas stāvoklī.

Pirms diviem gadiem Cēsīs šīs vāciešu izstrādātās programmas ietvaros bija paredzēts renovēt māju Caunas ielā 6a, kas tika pieteikta projektam. Izdarījām visus nepieciešamos priekšdarbus un tikām līdz īstenošanai, bet projektam bija vajadzīgs 75 procenti dzīvokļu īpašnieku atbalsta balsojums. Daļa iedzīvotāju nobalsoja pret. Iemesls negatīvajam balsojumam – projekta īstenošanas gadījumā, 12 līdz 14 gadus par apsaimniekošanu būtu jāmaksā apmēram 60 līdz 65 santīmi par kvadrātmetru. Tomēr mājai Caunes ielā 6a kapitālais remonts būs jāveic obligāti, jo tai ir lielas konstrukcijas problēmas. Patlaban meklējam projektētājus, lai, veicot paneļu nostiprināšanu, nesabojātu dzīvokļus no iekšpuses. Risinājumu atradīsim, bet tad šai mājai vairs nebūs tas pilnais servisa komplekts, ko varēja sniegt vāciešu projekts.

Atgriežoties pie Brocēnu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas pieredzes, uzskatu, ka mums, cēsniekiem, no tās nav daudz ko mācīties. Praksē redzējām, kā veikts šis kompleksais pasākums – renovācija, kādi ir rezultāti. Tas ir uzskatāms piemērs, bet apsaimniekošanas modelis ir novecojis. Mēs Cēsīs daudzdzīvokļu mājām mainām jumtus un logus, sakārtojam apkuri un kanalizācijas sistēmas, bet Brocēnos, izņemot šīs četras renovētās mājas, citās ēkās nekādi uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi