Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Beidz arodskolu un nestrādā

Druva
23:00
20.09.2006
5

Diemžēl Latvijā no oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 40 procenti būtu integrējami atpakaļ darba tirgū. Aptuveni 25 procentiem mūsu klientu ir dažādas atkarības, sevišķi Latgales reģionā un galvaspilsētā, un tās nav tikai alkohola problēmas. 12 procenti bezdarbnieku pat nevēlas strādāt un atgriezties darba tirgū.

Divu gadu laikā, vadot šo aģentūru, man ir radušās pārdomas, kurās esmu gatavs dalīties. Mana pārliecība ir tāda, ka ir jāpārskata un jāmaina dažas svarīgas lietas – piemēram, pabalstu griestu jautājums, pabalstu izmaksu ilgums, kas šobrīd noteikti nemotivē cilvēkus atgriezties darba tirgū. Kā arī būtu nepieciešama bezdarbnieku atbalsta likuma atsaiste no sociālās palīdzības garantijām. Šobrīd situācija ir tāda, ka ar bezdarbnieka statusu cilvēks var pretendēt uz virkni pabalstu. Varētu teikt, ka pašreizējā likumdošana nemotivē strādāt. Bez tam gribu uzsvērt, ka, manuprāt, uzskaitē būtu jābūt tikai tiem cilvēkiem, kuri patiesi vēlas atgriezties darba tirgū. Un NVA, darba devēju un pašvaldību kopējs uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem. Savukārt tie, kuri nevēlas strādāt, acīmredzot, ir jāuzskaita citos reģistros. Taču pašreizējais mūsu klients ir tāds, kāds viņš ir.

Mēs esam galvenais valsts bezdarba reģistrs. Vārds nodarbinātība varbūt skan ļoti skaisti, bet pamatā mēs pildām šī galvenā valsts bezdarba reģistra funkcijas – reģistrējam mūsu klientus, piešķiram statusu, piedāvājam pārkvalifikācijas iespēju un dažādus kursus. Šis stereotips ir jālauž un jāsaprot, ka mēs neesam darba vietu radītāji, mēs reģistrējam un piedāvājam to, ko mums, savukārt, piedāvā uzņēmēji.

Tuvākajā nākotnē ir iecere, ka darba devējs pats varēs reģistrēt savas vakances internetā, kā arī darba ņēmējs pats varēs ielūkoties, skatīties un meklēt sev vēlamo darba vietu. Ceru, ka pienāks laiks, kad katrā filiālē, arī Cēsīs, klients varēs strādāt ar datubāzi speciāli tam paredzētā telpā. Un beigsies tas lapiņu karināšanas laiks pie ziņojumu dēļiem. Iedosim makšķeri, bet viņa vietā to zivtiņu neķersim.

Runājot par nākotnes iecerēm, viena no jaunajām programmām, iespējams, būs saistīta ar pašnodarbināto atbalstīšanu. Ideja ir tāda, ka cilvēkam, kurš būs nolēmis uzsākt savu biznesu un būs aizstāvējis biznesa plānu, starta kapitālam tiks piešķirti apmēram divi tūkstoši latu grāmatvedības un citu birokrātisku lietu nokārtošanai. Savukārt mēs turpmākā gada laikā pēc naudas iedošanas sekosim līdzi un skatīsimies, ja nauda būs bezmērķīgi iztērēta, tad tā būs jāatdod, ja ne – vēlēsim sekmes kļūt par mazu, vidēju vai lielu uzņēmēju. Tā būtu iespēja radīt jaunas darba vietas.

Atbildot uz uzņēmēju jautājumu par jaunās paaudzes ievirzīšanu arodizglītībā, kas nākotnē veicinātu trūkstošo kvalificēto darbinieku rindu aizpildīšanu, varu piekrist un teikt, ka tā ir ļoti smaga problēma. Saprotu arī to, cik daudz bezdarbnieku šodien ražo arodsistēma. Katru gadu 600 arodskolu beidzēji stājas pie mums uzskaitē. Līdz ar to nākas secināt, ka kaut kas nav kārtībā ar

plānošanu. To, ka inženieri Latvijā būs vajadzīgi, mēs zinājām jau pirms desmit gadiem, bet kas tika darīts?

Runājot par skolēnu papildu aģitāciju uz trūkstošajām nozaru specia-litātēm, domāju, ka viens no šādiem soļiem ir jau skolēnu vasaras projekts. Man ir prieks, ka 25 tūkstoši bērnu ar valsts atbalstu jau trešo vasaru strādā. Un tas nav mazs skaitlis. Šobrīd gan tā situācija ir tāda, ka bērnam varam piedāvāt tikai tās vakances, ko

pieteikuši darba devēji, bet iespējams, ka nākamgad būs iespēja pašiem skolēniem sev atrast darba devēju vēlamajā profesijā. Sarunāt, ka darba devējs maksās otru pusi algas, un mēs slēgsim līgumu. Tā mēs patiesi skolēnam dotu iespēju gūt pieredzi tajā profesijā, par kuru viņš varbūt sapņo savā 15 gadu vecumā. Taču var gadīties, ka skolēns pastrādās un sapratīs, ka, piemēram, par frizieri nekad nemācīsies, un nākotnē nolems darīt ko citu. Piekrītu, protams, uzņēmēju izteiktajam viedoklim, ka ar stipendijām vai apmaksātām budžeta vietām varētu piesaistīt skolēnu uzmanību valstī trūkstošo aroda vietu aizpildīšanai arodskolās. Žēl, ka tikai tagad esam atmodušies un sākuši apzināt problēmas un atklājam, ka visvairāk trūkst pārdevēju, tā tas reāli šobrīd Rīgā ir. Taču paradokss, arī uzskaitē ir tikpat daudz pārdevēju, kuriem nav darba. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav vairs motivācijas strādāt, jo alga ir 150 lati. Nenoliedzami, darba samaksa

mūsdienās ir ļoti svarīga. Jāatzīst, ka šobrīd mēs cīnāmies ar sekām, taču sakne ir kaut kur citur. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi