Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Bedres ceļu politikā

Jānis Buholcs
10:14
22.03.2017
3

Daudzu Latvijas ceļu stāvoklis sāpīgs jautājums ir bijis sen. Skaidrs nav vien tas, kur ņemt naudu situācijas uzlabošanai. Šopavasar uz stāvokli savos grants ceļos norādīja Bauskas novada dome, kas Ministru kabinetam pieprasīja šajā sakarā izsludināt ārkārtas stāvokli. Savukārt Brunavas pagasta iedzīvotāji bija izteikuši gatavību bloķēt šoseju, kas ved uz Lietuvas robežu.

Ceļu uzturēšanai un atjaunošanai Latvijā jau ilgstoši nav veltīta pienācīga uzmanība, pietrūcis resursu. Nav jau tā, ka nekas netiek darīts. Ik vasaru tiek atjaunoti daudzi kilometri ceļa. Tomēr ar to nepietiek. Ceļi sabrūk ātrāk, nekā tiek remontēti. Un, jo ilgāka ir kavēšanās palielināt ceļu remonta mērogus, jo sliktākā stāvoklī nonāk savu kārtu gaidošie ceļi.

2013. gadā valdība pieņēma valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kas noteica, cik kilometri autoceļu, cik tiltu un satiksmes drošības projektu ir jārealizē līdz 2020. gadam. Taču naudas, lai infrastruktūru atjaunotu atbilstoši plānam, nepietiek. Pēc uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem pērn šī programma netika izpildīta par 20 procentiem. Bet ap 2019. gadu, kad vairs nebūs pieejams arī Eiropas Savienības atbalsts, ir risks, ka no plāna atpaliksim jau par visiem 40 procentiem. Satiksmes ministrija informē, ka Latvijas ceļu tīkla sakārtošanai kopumā ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Salīdzinājumam: viss Latvijas valsts budžets šogad ir aptuveni astoņi miljardi eiro.
Esošā situācija ir ilgstošas satiksmes nozares politikas rezultāts. It kā to var arī saprast: naudas regulāri ir trūcis daudzām pamata nepieciešamībām: medicīnai, izglītībai, drošībai, pensijām. Tāpēc tādai “greznībai” kā ceļu apkopšanai resursu nav atlicis.

Ir arī citi iemesli, kāpēc vēl nesen atjaunoti ceļi drīz vien atkal kļūst nelīdzeni. Mediji ir ziņojuši par gadījumiem, kuros dažs labs ceļu būvētājs izmanto ne gluži tos materiālus, kas prasīti dokumentācijā, vai arī izmaksas “optimizē” vēl kādos citos veidos. Ja iepirkumos būvnieki konkurē lielākoties tikai ar zemāko piedāvāto cenu, tad ir iespējams, ka kvalitāte paliek otrajā plānā. Relatīvi īso garantijas laiku ceļš ir labs, bet pēc tam nedienas sākas no gala.

Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļu atjaunošanā liels uzsvars tiek likts uz virskārtas darbiem – grants seguma atjaunošanu un asfalta klāšanu. Taču daudzi ceļi savulaik nav būvēti tādām slodzēm, kādas tiem ir jāiztur mūsdienās. Tajos būtu jāveic rekonstrukcija no pašiem pamatiem, tikai tā būtu iespējams nodrošināt, ka jau drīz vien pēc remonta tajos atkal neveidojas rises, plaisas vai bedres. Šāda pamatīga pārbūve, protams, prasa arī krietni lielākus ieguldījumus. Ja tādā veidā strādātu ar pašlaik pieejamajiem resursiem, daudzos Latvijas ceļos atjaunošana būtu jāgaida vēl daudz ilgāk nekā pašlaik.

Tomēr arī satiksmes nozares iekšienē Latvijas valdības līdz šim izvēlējušās nebūt ne pašsaprotamas prioritātes. Piemēram, laikā pirms krīzes, kad pieejamās naudas bija vairāk, toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers lielu vērību pievērsa Rīgas lidostas attīstībai ar mērķi palielināt apkalpojamo pasažieru skaitu. Pamata doma jau nav slikta, tomēr arī šeit ir stāsts par izvēlēm. Naudu, kas tika ieguldīta aviotransporta nozarē, vairs nevar izmantot kur citur – piemēram, ceļu remontam. Lidosta “Rīga” ir lielākais gaisa satiksmes mezgls Baltijā, un mums joprojām ir savs “AirBaltic”. Taču mums nav bijis politiķu, kas tikpat dedzīgi būtu būvējuši ceļus.

Pats grūtākais jautājums, protams, ir: ko darīt? Viena ideja, kas izskanējusi no Satiksmes ministrijas – naudu var paņemt no pensiju fondiem.

Priekšlikums ir sacēlis zināmu nemieru, jo izklausās, ka ministrija piedāvā jau šodien sabērt ceļu bedrēs naudu, kas tiek uzkrāta nākotnes pensionāru atbalstam.

Tiesa, šajās diskusijās dažkārt paslīd garām, ka runa ir par privātajiem – banku apkalpotajiem – pensiju fondiem, nevis par valsts sociālo budžetu. Savukārt privāto pensiju fondu ideja ir pašlaik pieejamo naudu ieguldīt, lai tā nestu peļņu nākotnē. Cita ideja – naudu ceļu attīstīšanai gluži vienkārši vajag aizņemties. Taču arī te skaidrs, ka jāatdod būs vairāk, nekā aizņemamies.

Valsts infrastruktūra īsti nav joma, kuru vajadzētu saistīt ar tiešu peļņu. Ceļu būvētāji, protams, par darbu saņem atlīdzību, taču par to samaksā sabiedrība. No kurienes būs ienākumi, lai varētu norēķināties ar aizņēmuma izsniedzējiem? Šī ideja faktiski būtu līdzīga tai, ka cilvēks savus ikdienas tēriņus, ieskaitot ēšanu, sedz aizņemoties. Šodienas problēma tādā veidā tiek atrisināta, bet nākotnes problēma – aizvien pieaugušais parāds – tikai palielinās.

Pievilcīgāks ir priekšlikums vienā vai citā veidā attīstīt Autoceļu fondu, kurā plašāk novirzītu autobraucēju samaksātos nodokļus. Pašlaik no šiem nodokļiem tikai daļa tiek izmantoti ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Taču būtu tikai godīgi, ka tie, kas brauc, sniedz arī lielāku ieguldījumu tajā, lai būtu, pa ko braukt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
43

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
6
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
5
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi