Raksti

Viedokļi

Atvieglotā izglītība

Līga Eglīte

Vai prasmes, kas jāapgūst izglītības procesā, kļūst vienkāršākas vai sarežģītākas?

Gan tā, gan arī tā. Sociālajos medijos publicēts uzskatāms piemērs, kā pamazām matemātiskais uzdevums “aprēķiniet sarežgītas figūras laukumu” var pārvērties par pimitīvu testu, kur pareizā atbilde skaidri saskatāma un visbeidzot nonivelējas līdz primitīvismam: “Izkrāsojiet taisnstūra laukumu, kādā krāsā vēlaties.” Ir skolotāji, kas visu mūžu māca bērnus, un ir skolotāji, kas visu mūžu raksta pilnveidojumus mācību metodēm. Tie otrie par pirmajiem maz ko zina, toties ar savām metodikām tracina visus, arī bērnu vecākus.

Jau daudzus gadus, kopš ieviestas darba burtnīcas, nerimstas vecāku diskusijas par interpretāciju un sarežģītību. Palīdzot bērniem mājasdarbu pildīšanā, pieaugušie atzīst, ka pat pirmās klases uzdevumi reizēm “uzspridzina prātu” un rada mazvērtības kompleksus. Nepaiet nedēļa, kad atkal kāda satraukta mamma vai tētis dalās piedzīvojumos, ka nācies piesaistīt bērna mājasdarbu rakstīšanai radinieku ar “grādu inženierzinātnēs”. Jaunajā pamatizglītības standarta projektā paredzēta domātspējīga jaunā cilvēka audzināšana. Un domātspēja roku rokā ar kompetenču pieeju mācību saturā sola, ka skolēnus labāk sagatavos dzīvei. Kā raksta žurnāliste Elite Veidemane: “Piemēram, lai viņi būtu kompetenti pieskrūvēt auto riteņus, bet par auto uzbūvi neko nezinātu. Tiešām, kam gan ir vajadzīgs zināt vispārīgu uzbūvi?… Iespējams, tie skolēni, kuri tiks pakļauti bezatbildīgajam “kompetenču” eksperimentam, skolu beidzot, kļūs par “labi iepakotiem tukšpauriem”, rakstnieces Gundegas Repšes vārdiem runājot.”

Situāciju komentē uzņēmēja Līga Pommere: “Devītās klases eksāmenā paredzēts – ir vai nav jāliek garumzīmes, skolēniem atļaut pārbaudīt ar programmu. Mjā, brīdī, kad atslēgs elektrību, es pēc gadiem varēšu tīri labi piepelnīties, jo ziniet – man piemīt šī ekstra – es to esmu iemācījusies.”

Pārsteidz Valsts izglītības satura centra (VISC) norādījumi par skolēnu zinātniski pētniecisko darbu recenzēšanu, kur noteikts, ka plaģiāts var būt no 15 līdz 30 procentiem. Vai tiešām plaģiāts kļūst pieļaujams? Jau ir kļuvis. Kurš gan nezina, ka tiek pārdoti gatavi studentu darbi un pētījumi, kā arī piedāvājums tos uzrakstīt pēc konkrēta pasūtījuma.
Daugavpils Universitātes pasniedzējs Arvīds Barše­vs­kis izpētījis, kādus studentu darbus tirgo internetā, un nolēmis jautājumu beidzot risināt: “Man liekas, ka šādam biznesam nevajadzētu ne legāli, ne nelegāli pastāvēt. Akadēmiskajam godīgumam noteikti jākļūst par Latvijas augstākās izglītības sistēmas vienu no pamatakmeņiem.

Pašlaik darbu ceļošanai no augstskolas uz augstskolu nevajadzētu notikt, jo vismaz lielākās augstskolas pievienojušās vienotai pretplaģiāta sistēmai, un, ievadot darbu, sistēma to atpazītu.” Savukārt pasniedzējs Oļegs Ņikiforovs atceras, ka bijis gadījums, kad 85 procenti diplomdarbā bija vienkārši “nopumpēti” no interneta pat bez izmaiņām.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadība situāciju komentē: “Par mācīšanas un mācīšanās tēmām pēdējos gados nopietni aizdomājušās izglītības iestādes visā pasaulē. Arī RTU nesen ir izveidots Akadēmiskās izcilības centrs, kas jau sācis darboties, lai palīdzētu mainīt mācīšanas un mācīšanās kultūru.” Diemžēl par metodiku, kā tiks “izķerti” kursa vai diplomdarbu tiražētāji un tirgotāji, viedokli neizpauž. Toties par šo tēmu ir komentārs sociālajā vietnē “Twitter”: “Mīļie būvnieki, kas nav rakstījuši savus diplomdarbus! Interesējieties pie manis par jūsu jaunceltņu iesvētīšanu ar dronu, kam piesieta svētā ūdens lejkanna!”

Izglītības reformu sekas var beigties ar lielu daudzumu “intelektuālo idiotu”, kuru pārstāvji Latvijā jau ir sastopami dažādās institūcijās un pat kādu laiku arī Izglītības ministrijā. Savdabīgo terminu ieviesis ASV publicists Nasims Nikolass Taleba, ar to domājot izglītotus cilvēkus, kuri ignorē realitāti par labu teorijai, nezina, kā praktiski jāstrādā, taču gatavi citus pamācīt visās dzīves jomās līdz pat tādam absurdam – ko domāt un ko runāt.

Tehnoloģiju attīstība strauji progresē, iespējams, ka arī cilvēka smadzeņu darbība tiks nokopēta un tiražēta, jo sola, ka pēc pāris gadiem nevarēs atšķirt mākslīgā intelekta tekstu no cilvēka radītā. Laikam vienīgais, ko nevarēs nokopēt, ir cilvēcīgās emocijas, un lai tad mašīnu ziņā paliek fizika, ķīmija, ģeometrija un algebra. Būs vien jāsāk koncentrēties uz jomām, kurās cilvēks ir pārāks – radošās izpausmes un empātija.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *