Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Algu kāpums rada riskus

Jānis Gabrāns
14:14
04.09.2021
2

Sarunās ar kokapstrādē strādājošajiem, ar tiem, kuri plāno kādus būvniecības darbus, ļoti bieži dzirdams par gandrīz vai neadekvātu cenu kāpumu materiāliem.

Īpaši kokmateriāliem, un daži uzņēmumi pat plāno uz laiku apturēt darbību, jo izejmateriālu cenas ir tik lielas, ka produkcijai vairs nav noieta, pasūtītāji atsakās maksāt vairāk, nekā vienojušies. Līdzīgi arī ar metāla cenu, dārgāki arī energoresursi. Tas viss paaugstina izmaksas. Turklāt, lasot “Swedbank” ekonomikas apskatu, kļūst skaidrs, ka jau minētās pozīcijas nebūt nav vienīgās, kur palielinās izmaksas, ar ko jārēķinās darba devējiem un kas galu galā atsauksies uz ikvienu patērētāju.

Kā norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zor­genfreija, ekonomika Latvijā turpinās augt, bet ne bez traucēkļiem, no kuriem viens ir cilvēkresursu trūkums: “Arī Latvijā, tāpat kā pasaulē, atkopšanās nāk roku rokā ar saspringtāku situāciju darba tirgū – darbaspēka trūkums būtiski aug. Bezdarbs pēc kāpuma gada sākumā vasarā turpināja sarukt, tomēr joprojām ir virs pirms­krīzes līmeņa. Progno­zē­jam, ka bezdarbs šogad vidēji būs 7,6%, bet 2023. gadā – jau 6% apmērā.”

Augot uzņēmēju bažām par darbaspēka trūkumu, īpaši aktuāls šis jautājums esot apstrādes rūpniecībā un arī būvniecībā.

“Darbaspēka trūkums rada spiedienu celt strādājošo atalgojumu, un Baltijā algas tuvākajos gados būtiski augs,” norāda L. Zorgenfreija. “Jau gada sākumā, neskatoties uz “Covid-19” ierobežojumiem, Latvijā redzējām 9,6 procentu izaugsmi, un “Swedbank” dati liecina, ka algu kāpums gada vidū turpināja būt ļoti straujš. Tas liek vidējās algas prognozi celt līdz deviņiem procentiem šogad. Nākamajos gados temps pavisam nedaudz pierims (līdz 8%) gan tādēļ, ka atšķirībā no šī gada netiks celta minimālā alga, gan tādēļ, ka darba tirgū atgriezīsies zemāk apmaksātie smagāk cietušo nozaru darbinieki, kas vidējās algas izaugsmi bremzēs.”

Ekonomiste norāda, ka algu kāpums astoņu procentu apmērā ir nekomfortabli straujš un nākotnē rada riskus Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējai ārvalstu tirgos. Eksports, pateicoties spēcīgam globālajam pieprasījumam, šobrīd uzrāda izcilus rezultātus gan apjomu, gan arī, protams, cenu dēļ. Taču ar tik būtisku ilgstošu algu kāpumu risks nākotnē ir tirgus daļas zaudēt. Tādēļ, lai no tā izvairītos, nopietni jādomā par investīcijām produktivitātes veicināšanā.

“Visbeidzot algu kāpums, sadārdzinot uzņēmumu izmaksas, rada spiedienu arī uz straujāku inflāciju. Šogad inflāciju lielā mērā virza importēto izejvielu cenu pieaugums. Energoresursu cenu kāpums ceļ transporta izmaksas. Mājokļa uzturēšanas izmaksas būtiski palielinās, jo sadārdzinājusies gāze, elektrība, un vēl tikai redzēsim kāpumu apkures rēķinos. Taču nākamajos gados izejvielu cenas stabilizēsies un galvenais inflācijas veicinātājs būs būtiskais algu kāpums. Inflācija šogad prognozēta 2,3% apmērā, bet nākamgad patēriņa cenas augs par 3,2%,” norāda L. Zorgenfreija.

Kā viena no kovida    krīzes blaknēm tiek minēts tas, ka samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Otrajā ceturksnī kā darba tirgu atstājuši reģistrēti gan tie cilvēki, kuri atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem, gan tie, kuri ierobežojumu laikā darbu pametuši, lai rūpētos par bērniem. Beidzoties dīkstāves atbalstam un bērniem atgriežoties skolas solos, visticamāk, aktivitāte darba tirgū atjaunosies, prognozē ekonomiste: “Tas īstermiņā var uzlabot darbaspēka pieejamību, taču Latvijas pamata problēma ir strukturāla – darba meklētāju prasmju neatbilstība pieprasījumam darba tirgū un aizvien rūkošais iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Lai to atrisinātu, būs nepieciešamas tālākas investīcijas automatizācijā un digitalizācijā, darbinieku kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana, kas atbilst darba tirgus prasībām. Taču Latvijā ar to diez vai būs gana, visdrīzāk daļa no ilg­termiņa risinājuma ir arī imigrācija, par ko jāsāk domāt jau šodien.”

Tiesa, redzam, ka ar tautiešu aicināšanu atpakaļ nesokas tik labi, kā gribētos, lai gan tie, kuri atgriežas, saka, ka Latvijā tagad var nopelnīt gandrīz tāpat kā, piemēram, Anglijā. Taču joprojām cilvēki dodas strādāt uz ārzemēm, piedevām vēl sabiedrība noveco, dzimstības līmenis kopumā zems, tāpēc darbaroku problēma tikai augs. Vai algu kāpums vilinās atgriezties?

Patiesībā var teikt, ka noiets vēl viens aplis,    jau pirms pāris gadiem, kad “Covid-19” vēl nebija izmainījis pasauli, darbaspēka problēma bija ļoti aktuāla visā Eiropā, arī Latvijā tika daudz runāts par strādājošo ievešanu no trešajām valstīm. Ekonomikas ministrija tobrīd prognozēja, ka 2025. gadā Latvijas darba tirgū pietrūks 17 000 speciālistu, kuriem ir nepieciešamas tā dēvētās STEM jeb precīzās zinības: matemātika, fizika, ķīmija. Šajā grupā varētu būt gan IT speciālisti, gan inženieri.

Pozitīva ir ziņa, ka aug interese par profesionālo izglītību un jaunajā mācību gadā valstī kopumā aizpildītas gandrīz visas piedāvātās budžeta vietas. Bet vai ar to pietiks, lai novērstu darba roku trūkumu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi