Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

16.maijs – starptautiskā diena par mierpilnu sadzīvošanu

Anna Kola
23:00
15.05.2023
10

16.maijs iezīmē divas dienas – Starptautisko gaismas dienu un Starptautisko dienu par mierpilnu sadzīvošanu. Dzīvot mierpilni nozīmē pieņemt citu atšķirības un spēt ieklausīties, atpazīt, respektēt un novērtēt citus. Ka­mēr daudzus biedē rietumu pasaule, kurā jau ilgstoši sadzīvo dažādas etniskās un reliģiskās grupas (ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs), pie mums arvien ir bažas no svešā, citādā, līdz galam neizprastā. Kad rodas iespēja pabūt Rīgā, pēdējos gados jau šķiet, ka sākam virzīties uz lielo Eiropas metropoļu pusi, jo starp ierastajiem Baltijas valstu raksturīgajiem iedzīvotāju vaibstiem ir gana daudz ļaužu, sevišķi jauniešu, kas izvēlas studēt un strādāt Latvijā, ar tumsnējāku ādas krāsu.

Pavadot krietnu laiku Liel­britānijā, Londonā, guvu priekšstatu par to, ko nozīmē multikulturāla sabiedrība un kā tā var sekmīgi, draudzīgi koeksistēt. Pava­dot laiku šajā vienā no lielākajām Eiropas multikulturājām pilsētām, kļuva skaidrs, ka rasei, etniskajai piederībai, reliģiskajai pārliecībai nav milzīgi izšķirošas nozīmes, ja mērķis – dzīvot kopā vienotā teritorijā, strādāt, pelnīt iztiku, izglītoties un veidot ģimenes – pašos pamatos visiem ir viens. Vai multikulturālā fona dēļ ir izzudis britu īpašais? Nebūt ne. Dažādās tautas un etniskās grupas tikai cita citu bagātina vienā vai otrā ziņā. Nav runas par atsevišķiem naida uzbrukumiem, kas mēdz notikt daudzviet pasaulē, ieskaitot šausmīgus galēji radikālas ticības pamatotus teroristiskus aktus vai naida uzbrukumus no gluži pretējām tikpat galēji radikālām grupām no baltādainajiem ļaudīm, kas nīst katru, kas neizskatās viņiem līdzīgs. Šādi cilvēki, skumji atzīt, noteikti būs vienmēr, visos laikos, visās pasaules malās. To­mēr tā lielā, vienojošā sajūta tādās milzīgās pilsētās kā Londona ir miers, savstarpēja pieņemšana, netiesāšana, cienīšana, elementāra iejūtība un iecietība. Pie mums līdz kam tādam ir krietni vien, kur augt.

Otrais Pasaules karš un citi genocīdi pasaules vēsturē ir pierādījuši, cik milzīgs spēks var būt vienotam naidam pret konkrētu etnisko grupu. Smagi joprojām doties garām vietām, kur tepat, mūsu Latvijas robežās, savulaik masveidā tika nogalināti ebreji. Tikai tāpēc, ka kāda smaga ideoloģija lēma, ka šie cilvēki un viņu dzīvība ir mazāk vērta kā citiem.

Šķiet, savas primitīvākās būtības pašos pamatos cilvēks spēj būt neticami nežēlīgs, ja vien tam tiek dota vara un iespēja. To redzam arī atspoguļojumos no kara Ukrainā, kur krievu karavīri, juzdami varas garšu, izmanto visnecilvēcīgākās metodes pret pretiniekiem, kurus par tādiem noteicis atkal vien kāds, kas dzīvo pēc savas greizās pasaules ideoloģijas…

Kur taisnība, kur krietnums? Tāds sapnis par pasauli, par kādu reiz dziedāja Džons Lenons, nav miris, un tieši tādas dienas kā šī ANO ieviestā atzīmējamā dienā par mierpilnu sadzīvošanu pasaulē vieš cerību, ka ik gadu kļūs vismaz par kādu cilvēku vairāk, kas sapratīs, ka mēs visi, kas mājojam uz Zemes, tomēr pretendējam uz vienādām tiesībām un zem citas krāsas ādas ir vien tādi paši kauli un asinis.

Lai arī sadzīvošana ne vienmēr ir vienkārša, kā rāda arī mūsu valsts piemērs, kur arvien notiek vārdiskas, politiskas vai pat fiziskas sadursmes starp divām kaimiņu tautām – latviešiem un krieviem – ar nevienam līdz galam netīkamu vēsturi, jācer, ka arī šajos pamatos politiskā redzējumā balstītos, atšķirīgos uzskatos izmērcētās nesaskaņas reiz zudīs viena mērķa labad – celt un veidot Latviju kā mūsu kopīgās mājas, virzīties uz izaugsmi kā valstij, tā nācijai, kas šeit mājo. Latvijā šo­brīd dzīvo vairāk nekā 150 tautību. Lielākās mazākumtautību etniskās grupas ir krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši un igauņi. Mazākum­tautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa. Tām ir atšķirīga vēsture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Ma­zākumtautību tiesības garantē Satversme, un tām tiek sniegts daudzpusīgs valsts atbalsts izglītības, tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības jomā.

Nesen interneta plašumos pamanīju uzrunājošu kolāžu, kurā bija vienkāršs zīmējums. Cilvēks guļ zālājā zem zilām debesīm, un klāt tam pierakstīts: “Esmu laimīgs. Man ir gulta, kur atpūsties, jumts virs galvas, kas pasargā no aukstuma un vētrām, ēdiens ledusskapī, ar ko remdēt izsalkumu, ūdens, ko varu dzert, es esmu no rīta pamodies un dzīvs. Esmu laimīgs!” Ja vien katrs no mums varētu novērtēt šo cilvēka eksistences pamata vajadzību vērtību un nerautos pēc arvien vairāk varas, naudas, slavas, varbūt pienāktu diena, par ko dziedāja Lenons.

Apvienoto Nāciju ģenerāl­asambleja 1999.gadā 16.maiju pasludināja par Starptautisko dienu par mierpilnu sadzīvošanu kā veidu, lai mobilizētu starptautiskās kopienas centienus vairot mieru, toleranci, iekļaušanu, izpratni un solidaritāti. Šī diena veltīta mērķim aicināt pasaules iedzīvotājus sadzīvot un darboties mierā, būt vienotiem savā atšķirībā un dažādībā, lai mūsu planētu padarī- tu par ilgstpējīgām, mierpilnām, solidārām un harmonijas pilnām mājām arī nākamajām paaudzēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
30

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi