“Esmu jau krietnos gados, tādos, kad bieži atceras jaunību. Šopavasar man ienāca prātā, ka jau pasen martā nedzirdu tā sauktos kaķu koncertus, proti, laiku, kad kaķi meklē sev pāri. Atceros, ka bērnībā, jaunībā nereti kaķu pavasara “dziesmas” bija ļoti skaļas, pat naktī cēla augšā. Un atceros toreiz slavenā karikatūrista Gunāra Bērziņa zīmētos sižetus par kaķu laiku, kā runči staigā pa jumtiem un sacenšas balss skaļumā. Arī dzejā un dziesmās par to dziedāja. To dziesmiņu vēl tagad dzird skanam: “..reiz biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav!” Droši vien jaunā paaudze vispār aizmirsīs tādu izteikumu kā kaķu laiks,” pārdomās dalījās kungs, kura vecums iegājis devītajā gadu desmitā.